Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

Aivars Sirmais

Top Daibes poligons. 2003. gada oktobris.

2004. gada novembrī Vidzemē būs uzbūvēts modernākais poligons ES.

Konteineru pāris šķirotiem atkritumiem Stalbē.
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemta 1 atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Tuvojas otrais vilnis atkritumu apsaimniekošanā

Anitra Tooma


1999.gadā kā pilotprojekts Latvijā sāka darboties Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija (ZAAO), kur vienojušās 82 Valmieras, Cēsu, Limbažu un Valkas rajonu pašvaldības. Šajā reģionā dzīvo aptuveni 200 000 iedzīvotāju, kas gadā saražo 200 000 m3 atkritumu, turklāt 30% no tiem ir jau sašķiroti. Pēc trim gadiem tas, ko paveikuši ZAAO darbinieki, jānosauc par likumsakarīgu varoņdarbu: pašlaik Vidzemes atkritumi tiek bērti nevis 104 izgāztuvēs, kā tas bija 1998.gadā, bet tikai 4 vietās. Atkritumu izvešanas tarifs pašlaik ir 3,50 Ls/m3 + 9%PVN. Turklāt šovasar sāka būvēt Daibes poligonu, pirmās kārtas celtniecība tiks pabeigta 2004.gada novembra beigās un vienlaikus tiek rekultivētas 12 mazās izgāztuves. Šie Vidzemes videi tik svarīgie darbi notiek ISPA projekta ietvaros. Tā kopējā vērtība ir 4,82 milj. EUR, no kuriem 70% ir ISPA dāvinājums, bet pašvaldību līdzfinansējums – tikai 10%.


 

Atļaujos apgalvot, ka ZAAO rīkotājdirektors Aivars Sirmais ir šīs nozares ģēnijs (te neklausu Sirmā lūgumam to nosaukt vienkārši par entuziasmu), viņš turklāt sapulcējis lielisku darba kolektīvu un nu pie viņiem pieredzi smelt brauc atkritumu apsaimniekotāji no citām valstīm, toties Latvijas kolēģi joprojām uzskata, ka paši ir gana gudri, kaut nekur citur Latvijā neesmu redzējusi tik perfekti ieviestu atkritumu savākšanas un šķirošanas modeli.

Ar ko izgāztuve atšķiras no poligona?

Atkritumu izgāztuve, vulgāri izsakoties, ir lielāka vai mazāka čupa, toties poligons nerada nekādus draudus videi: pamatā ir metru biezs māla slānis, kas pārklāts ar speciālu ģeotekstilu un aizsargājošu biezu plēvi – tā ir trīskārša drošība, lai piesārņojums nekādā gadījumā nenonāktu vidē. Poligonā novieto un sablietē tikai tos atkritumus, kurus nav iespējams ne kompostēt, ne otrreiz izmantot un pārstrādāt. Kad viena šūna ir piepildīta, to atkal pārklāj ar speciālu plēvi, tad māla kārtu, tad melnzemi, uzsēj zālīti un tā šis objekts iekļaujas ainavā. Lai gruntsūdeņos nenonāktu atkritumu masas infiltrāts, to savāks nosēdakās un vedīs uz Valmieras attīrīšanas iekārtām. Turklāt no atkritumu masas iegūs biogāzi, ar ko apsildīt poligona ēkas. Daibes poligona teritorijā būs arī otrreizējo izejmateriālu šķirošanas rūpnīca un kompostēšanas laukums. Tā kā poligons nemaz tik ātri nepildīsies, pagaidām plānots, ka pirmā šūna būs pilna pēc septiņiem gadiem, bet vietas pietiks vēl četrām. Daibes poligons būs viens no modernākajiem Eiropas savienības valstīs.

Vai atkritumu ražotājiem tad nebūs jāmaksā dārgāk?

Kaudzē samest vienmēr ir lētāk, bet tikko tās kaudzes ir jāsavāc, jālikvidē piesārņojuma sekas, tad izmaksas ilgtermiņā ir daudz lielākas un pat grūti novērtējamas, nekā par mūsdienīgu atkritumu apsaimniekošanu. Es prognozēju, ka nešķirotu atkritumu izvešanas tarifi augs, bet ikvienam ir iespējas šīs izmaksas samazināt jau virtuvē un otrreizēji pārstrādājamos materiālus sašķirot. Sist un piespiest jau var tikai ar naudu... Es domāju, ka nākotnē par šķirotu atkritumu izvešanu cilvēkiem būtu jāmaksā tik, cik tagad par nešķirotu izvešanu. Toties par nešķirotu atkritumu noglabāšanu būtu jāmaksā vismaz trīs reizes dārgāk. Ir jādara viss, lai atkritumu nekļūtu vairāk, lai cilvēki jau veikalā domātu, cik ātri pildīsies miskaste.

Nevar darīt kā Vācijā, tur ieviests t.s. atkritumu nodoklis un cilvēki to maksā no dzimšanas, neatkarīgi, cik un kādus atkritumus saražo. Es uzskatu, ka jānoslēdz tiešie līgumi un tad katra ģimene maksā tik, cik atkritumu saražo. Tas cilvēkus rosina kritiski novērtēt to, cik ātri pildās konteiners.

Lauku iedzīvotājiem piedāvājam slēgt individuālos līgumus par sadzīves atkritumu izvešanu un viņi maksā tikai par sava konteinera saturu. Dabīgās atliekas laukos vai nu izbaro lopiem vai kompostē, otrreizējām izejvielām ļaužu pulcēšanās vietās novietojam divus konteinerus: vienu stiklam un otru pārējām izejvielām. Ir grūti cilvēkiem ieskaidrot, kas kurā konteinerā jāliek, arī virtuvēs nemaz nav tik daudz vietas, lai tur novietotu lērumu miskastu. Turklāt pagastu laikrakstos iedzīvotājus par visiem jaunumiem informējam. Pašlaik laukos veidojam šķirotu atkritumu savākšanas lokus: vienā automašīnā var sapresēt 20 m3 šķirotu atkritumu jeb 20 konteineru saturu. Reizi nedēļā konteineri parasti ir pilni. Patlaban Ziemeļvidzemes reģionā izvietoti 300 šķirotiem atkritumiem domātu konteineru pāri. Esam aprēķinājuši, ka apmācītiem cilvēkiem šķirošanas rūpnīcā ar to visu būs vieglāk tikt galā, jo vienmēr visi atkritumi tik un tā ir jāpāršķiro.

Deviņās Vidzemes lielajās pilsētās ierīkoti atkritumu šķirošanas laukumi: gan konteineri sadzīves tehnikai, gan dažādu krāsu stiklam, PET pudelēm, makulatūrai un bīstamajiem atkritumiem. Šo konteineru saturs arī nonāks šķirošanas rūpnīcā, kur to precīzi sašķiros otrreizējai pārstrādei. Protams, caur šķirošanas līniju nekad netiks laisti nešķirotie mājsaimniecības atkritumi.

Vai iepakojumam, ko nevar otrreizēji pārstrādāt, nevajadzētu noteikt lielāku ievedmuitu?

Patiesībā pārstrādāt jau var jebko, tikai jārēķina, vai izdevīgāk ir izvietot neskaitāmus konteinerus, tad to saturu savākt, pāršķirot un pārdot pārstrādātājiem. Bet, varbūt, ekonomiskāk ir uzbūvēt poligonu un to visu droši noglabāt? Turklāt vienmēr būs izdevīgāk no naftas produktiem gatavot košu plastmasu nekā no lietotas mēģināt ražot glītas preces. Ļoti lielu pilsētu tuvumā ir iespēja uzbūvēt TEC, kur apkurei izmantotu nevis mazutu, bet atkritumus. Tikai šādu rūpnīcu celtniecības un ekspluatācijas izmaksās vismaz pusi sastāda filtri, nevis ēkas un siltumražošanas iekārtas.

Vai miskastnieka darbs ir prestižs?

Droši vien, ne velti «Hoetikas» īpašnieki ir miljonāri, kaut gan neesmu pārliecināts, ka viņi lielo naudu sapelnījuši tieši ar atkritumu biznesu. Privātais bizness jau dara, kā grib. Mēs esam pašvaldību organizēta struktūra un patlaban visu nopelnīto ieguldām attīstībā, tā ka miljonāra statuss mums nedraud. Daudz strādājam pie Eiropas fondu naudas piesaistīšanas, turklāt šķirotu atkritumu savākšana, pat neskatoties uz Latvijas Zaļā punkta dotācijām, pagaidām nes vismaz 20% zaudējumu.

Par atkritumu apsaimniekošanas knifiem...

Pats svarīgākais, vispirms pašiem saprast, ko gribam un tad to visu saprotamā veidā izstāstīt klientiem. Turklāt konteineriem jābūt izvietotiem starp dzīves vietu un mežu, lai nerastos kārdinājums visu sagāzt krūmos. Ļoti pareizi lielos šķirošanas laukumus izvietot vai nu pie lielveikala, automašīnu stāvlaukuma vai benzīntanka, lai cilvēkam būtu ērti piebraukt un izbērt sašķiroto.

Nupat Straupē redzējām, ka šķirošanas konteineros viss bija sagāzts otrādi. Iemesls? Konteineri bija samainīti vietām un cilvēki, kas nepievērsa uzmanību uzrakstiem, aiz ieraduma meta, kur agrāk, bet tie, kas izlasīja, bēra atkritumus pareizi. Tagad viss sajaukts. It kā sīkums, bet nepatīkami. Protams, šādi strādājam tikai pirmos divus mēnešus, viegli neiet. Es vienmēr garām braucot paskatos konteineros, kas tur samests un pēc tam domāju, kāpēc cilvēki darījuši aplami. Daudz neskaidrību ir ar dažādiem plastmasu veidiem. Nereti stiklam paredzētajos konteineros iemestas dienasgaismas spuldzes, kas patiesībā ir bīstamie atkritumi.

Re, tā atkritumu kaudze mežmalā nemaz nav ZAAO problēma. Patiesībā iemest atkritumus konteinerā jāmāca pašvaldībai. Tā kā ZAAO ir dibinājušas pašvaldības, tad mēs uzņemamies arī izglītošanas funkcijas, bet, ja pagasta atkritumus apsaimnieko privāts uzņēmums, tad viņi tam naudu visdrīzāk netērēs. Bet ZAAO kopā ar divām Vācijas un Nīderlandes provincēm ir iesaistījies starpvalstu sadarbības līgumā uz pieciem gadiem par iedzīvotāju, skolēnu, pašvaldību darbinieku apmācību un informēšanas kampaņām.

Vai esat pieļāvuši daudz kļūdu?

Kļūdu tik tiešam ir bijis daudz, tomēr tās lielākoties pieļautas domāšanas procesā. Un tad darbinieku sanāksmēs uzķertas. Realizējuši dzīvē esam tikai vienu kļūdu un man to nav kauns atzīt: kad pirms trim gadiem sākām strādāt Valmierā un izvietot dalītas vākšanas konteinerus, mēs sākām strādāt, neredzot sistēmu kopumā. Likām sešus konteinerus vienā strīpā gan dažādu stiklu veidiem, gan PET, gan kartonam, gan makulatūrai. Bet izgrozīties pilsētā ar lielu mašīnu nav viegli un, lai ātrāk visu izvestu, bijām spiesti visu sagāzt kopā un pēcāk atkal pāršķirot. Pāris reižu tā izdarījām un sapratām, ka tā nu gan nedrīkst. Ar Zaļā punkta atbalstu aizbraucām pieredzes apmaiņas braucienā uz Beļģiju, palasījām ASV speciālo literatūru un nonācām pie divu konteineru sistēmas: stiklam un pārējam. Tagad visiem ir labi: neviens nepārstrādājas un cilvēkiem nečakarē smadzenes.

Tāpēc labi redzu kļūdas, ko pieļauj kolēģi citur. Lielākā stratēģiskā kļūda, ko pieļauj Latvijā, ir tā, ka mazie komunālie uzņēmumi nevēlas apvienoties, lai apsaimniekotu vienu reģionu. Pilsētiņas ar 5–10 tūkstošiem iedzīvotāju nekad vienas nespēs īstenot ES prasības, kas būs jāpilda no 2007.gada sadzīves un bīstamo atkritumu apsaimniekošanas un atkritumu šķirošanas jomā. Lai uzbūvētu modernu poligonu, nepieciešams vismaz 3,5 miljoni eiro un mazai pilsētai tas izmaksās gandrīz to pašu, toties ekspluatācija būs dārgāka. Tad spēcīgs un liels atkritumu apsaimniekotājs viņus viegli izkonkurēs, jo piedāvās cilvēkiem lētākus tarifus.

Kā sadzīvojat ar privātajiem atkritumu apsaimniekotājiem?

Prieka maz. Garastāvokli maitā apvainojumi, ka ZAAO aprij mazos uzņēmumus un laupa cilvēkiem darbu. Tādus pilotprojektus kā ZAAO jau sen vajadzēja īstenot arī citos Latvijas reģionos, kā sākumā arī bija plānots. Domā, viegli panākt, lai cilvēki saprastu, kā jāšķiro atkritumi? Neviens mazs kantorītis nevar investēt izglītošanā, tāpēc arī valstī atkritumu šķirošana drīzāk ir zaļi noskaņotu cilvēku dīvainība nevis vispārēja nepieciešamība. Piemēram, Valmierā nodrošināt atkritumu šķirošanu ir nesalīdzināmi vieglāk kā Cēsīs vai Limbažos: tur sadzīves atkritumus izved vietējie, bet mēs braucam pēc šķirotajiem. Ja panākts, ka lielākā daļa klientu ir noslēguši līgumus par sadzīves atkritumu izvešanu, tad reti kurš savas nešķirotās drazas iemetīs šķirotajiem atkritumiem paredzētajos konteineros. Turklāt, ja ZAAO šķirotos atkritumus izved bez maksas, tad būtu godīgi, ka mums būtu iespēja nopelnīt par sadzīves atkritumu izvešanu...

Kā jums izdevies sapulcēt tik lielisku kolektīvu?

Atklāti sakot, mūsu kolektīvs balstās uz lieliskām un gudrām sievietēm: personāla daļas vadītāja Ingrīda Gubernatorova izstrādā katra darbiniekaizglītošanas plānu, ko pārskatām vismaz reizi gadā. Tad izvēlamies, tieši kādus kursus un apmācības konkrētajam speciālistam nepieciešamas. Par uzņēmuma naudu bieži sūtām cilvēkus pilnveidot zināšanas un uzkrāt pieredzi ārzemēs, apmeklējam nozares izstādes. Un turp dodas ne tikai priekšnieki, bet arī nodaļu vadītāji un šoferi, jo viņiem ir jāizprot Eiropas vadošās tendences un saprotami jāizstāsta klientiem.

Attīstības daļas vadītāja Iveta Lazdiņa atbild par vērienīgā ISPA projekta īstenošanas dokumentālo pusi. Un tas nozīmē milzīgus atskaišu kalnus un saskaņošanas dažādās instancēs, jo Eiropas Komisija informāciju par paveikto un plānoto grib redzēt skaidri un gaiši uzrakstītu. Turklāt lepojamies, ka pērn Ivetas vadībā izdevās sertificēt ZAAO Integrētās vadības sistēmu atbilstoši ISO 9001 un ISO 14001 standartu prasībām un mums nu ir dokumentāls apliecinājums, ka strādājam ar videi draudzīgām metodēm visos līmeņos.

Loģistikas nodaļu vada Ginta Gailuma: viņa izstrādā ekonomiskus maršrutus, lai savācējautomašīnas izvēlētos taisnākos un izbraucamākos ceļus. Tas ir ļoti smalks un atbildīgs pienākums, turklāt ziemā daudzi maršruti ir jāpārstrādā, pavasaros jārēķinās ar dubļainiem ceļiem.

Bet, lai nesanāktu viena vienīga sieviešu sumināšana, tad atgādināšu, ka ar praktiskajiem darbiem lielākoties noņemas vīrieši, kā jau tas normālās ģimenēs ierasts.

Turklāt mēs tikai priecājamies, ka darbinieki mācās maģistratūrā, ceru, ka drīz mums būs arī doktoranti. Es uz ārzemēm vairs neraujos, labāk papildinu angļu valodas zināšanas, lasot nozares žurnālus. Tur atspoguļotas gan tendences īsumā, gan publicēti plaši analītiski raksti. Daudz noderīga var atrast internetā.

Algas mums ir labas, kaut slodze liela. Kadru mainība ir neliela, toties ikviena – ļoti sāpīga. Tomēr regulāri sludinām konkursus uz vakantajām vietām šoferiem, krāvējiem un atkritumu šķirotājiem.

Kādas ir jūsu nākotnes vīzijas?

Ar ZAAO nodibināšanu sākās pirmās lielās pārmaiņas Vidzemes atkritumu apsaimniekošanā. Otro vilni prognozējam pēc gada, kad sāks darboties Daibes poligons un šķirošanas rūpnīca. Pa šo laiku ļoti, ļoti daudz kas jāpaveic, lai pieradinātu cilvēkus atbildīgi izturēties pret atkritumiem un tos šķirot. Man ir žēl skatīties, cik kusli šis darbs norit Rīgā. ZAAO labprāt iesaistītos arī galvaspilsētas atkritumu apsaimniekošanā, jo Latvijai taču ir svarīgi, lai tās zeme un ūdeņi netiek piedranķoti. •