Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemtas 3 atsauksmes
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

 

Vasaras pilnbrieds. Mēness kļūst liels un oranžs kā pilnīgi gatavs apelsīns, naktīs klusi un nemanāmi līst zvaigžņu lietus. Vai pateikt arī to, cik īsa ir Latvijas vasara, kā gaidījām tās atnākšanu pavasarī un nepaguvām ne aci nomirkšķināt, kad tā jau gandrīz beigusies? Tas tomēr laikam ir normāli, tā nopūsties, jo katram gadalaikam mums ir savi «atslēgas» teicieni, bet viens kopējais laikam ir vismierinošākais – katram gadalaikam savs skaistums un, cik labi, ka pie mums vispār šie gadalaiki ir.

Vasara ir lielais māju un dzīvokļu remontu laiks un labi, ka mūsu žurnāls jau labu laiku daudz un prātīgi runā par būvkultūras lietām, jo tā taču ir, ka, veidojot savu mājokli, veidojam arī attiecīgu vides kultūru, kurā esam ar mieru dzīvot paši un būt par piemēru saviem bērniem. Un tad laikam tiešām ir vērts padomāt, kādas krāsas lietot, lai būtu vieglāka elpa, sienas skaistinot, kādus logus mainīt, bet varbūt nemainīt, tikai ar cieņu restaurēt, ko darīt ar vecajām koka grīdām un nodilušajiem durvju rokturiem. Un, vai beigās esam izveidojuši sterilu, mūsdienīgu, bet aukstu kā leduspagrabs vidi jeb pilnu dzīvības, senu balsu un elpojošu, kad atspiežoties pret restaurēto koka stenderi sajūti uz pakauša siltu pateicības dvesmu.

Dārzos un tīrumos viss briest, briest, briest! Kļūst sulīgi dzeltens, koši sarkans, burkānu kožot, sula šķīst uz visām pusēm, reibinoši smaržo diļļu kāti, uz virtuves galda atkal rindojas burciņas, pilsētnieki nemierīgi raugās uz mežu pusi – vai tā labā sēņu vieta pārvērtusies izcirtumā ar aizlauztiem celmiem jeb tomēr patvērusies no alkatības un vienaldzības, šīm divām cietsirdīgajām skaistulēm, kuras tik labprāt pavada motorzāģi.

Tomēr Rīgas Centrāltirgus šajā laikā tiešām laikam ierakstāms kādos pasaules lielākajos brīnumos, aizsargājamo objektu sarakstos vai vismaz Rīgas tūristu galvenajā maršrutā – tik krāsains, smaržīgs, pārpilns garšu un jūtu, ne par matu sliktāks kā slavenie austrumu tirgi un liekas kaut kur jau pavīdēja apgalvojums, ka Rīgas tirgus Eiropā ir viens no krāšņākajiem.

Kad tas izlīkumots un no darbīgā trokšņa galva pilna neizsakāmas dunoņas, tad jau atkal tikai viens ceļš – uz laukiem! Piemesties uz cinīša blakus ganiņam pļavā un nodoties lēnai, mierīgai pasaules kārtības apcerēšanai un tad pašam prieks un brīnīšanās par to, kādas tik lielas un labas domas var izdomāt, gan par sevi, gan visu skaisto, zaļo, mūžīgo pasauli...

 

Lelde Stumbre