Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 

Šķērmi paliek, vērojot fotogrāfijas, kur redzama Daugava un ostas tās krastos. Katru kuģu piestātni iezīmē eļļaini izplūdis traips ūdenī...
 

Izdrukāt

Par šo rakstu nav saņemta neviena atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Latvija no augšas

Arī šovasar Ventspils, Liepājas un Jūrmalas pludmalēs plīvo Zilais karogs, kas apliecina, ka šeit droši var peldēties, tualetes ir kārtībā, atkritumu urnas arī, glābšanas dienests gatavs palīdzēt utt. Pēc tam, kad aprīļa «Vides Vēstīs» publicējām Jāņa Ulmes rakstu par Zilo karogu pamatprincipiem, saņēmām vēstuli no Mārtiņa Legzdiņa, kurš pašlaik dzīvo un strādā Kanādā. No 1997.līdz 1998.gadam Mārtiņš vadīja projektu «Latvija no augšas». Toreiz Latvija tika fotografēta un filmēta no lidmašīnas augstumiem.

Mani interesēja, kāda izskatās piekraste un vai no augšas saredzamas arī vides problēmas. Tiešām, labāk vienreiz redzēt, nekā simtreiz dzirdēt. Iepretī katram zvejniekciemam seklajā piekrastes ūdenī bija manāmas tumšas zonas, vasarās tās veidoja masīvas zaļaļģu audzes seklajā ūdenī, rudenī aļģes atmira un saglabājās kā suspendētas tumšas dūņas.

Piekrastes ciemos gan augsne, gan zemes slānis zem tās, sastāv no smiltīm. Turklāt gruntsūdens ir galvenais vietējais dzeramā ūdens avots, tā filtrācijas virziens ir no sauszemes uz jūru, nevis otrādi un tāpēc ir neaizsargāts pret piesārņošanu. Smiltis lieliski laiž cauri ūdeni un līdz ar to, visu, kas tajā izšķīdis: nitrītus, nitrātus un fosfātus. Neaizmirsīsim, ka daudzām zvejniekciemu mājām parasti ir sausā tipa tualetes, reti kur septiķi ir izolēti... Mājas izvietotas paralēli piekrastei, jo tuvāk jūrai, jo labāk. Bet tualešu saturs, veļas mazgājamie ūdeņi, mazdārziņu mēslojums bagātina gruntsūdeni ar organiskajām vielām, kas agri vai vēlu nonāk piekrastes seklajā ūdenī. Lielu ieguldījumu jūras piesārņošanā dod vietējie zivju pārstrādes uzņēmumi, kuru attīrīšanas iekārtas nav efektīvas.

Siltas un saulainas vasaras, mierīga piekraste bez lieliem viļņiem un straumēm ir labi apstākļi, lai seklajā piekrastes ūdenī saaugtu zaļaļģes, turklāt, kur vairāk barības vielu, tur biezākā slānī. Un tā vasarā, lai varētu izpeldēties, jānobrien pat simts metru pa glumu un zaļu ūdeni. Bradājot pa aļģu laukiem viena ciema robežās, cilvēks īpaši neaizdomājas par cēloņiem, taču, paceļoties gaisā un lidojot virs krasta līnijas, pārsteidz, ka katra zvejniekciema piekrastes seklumā izvietojušies biezi aļģu klājieni, bet tur, kur nav apdzīvotu vietu, jūra ir tīra. Droši vien zivju pārstrādātāji un sauso tualešu lietotāji nav lielākie jūras piesārņotāji. Drīzāk tos var analizēt kā organiskā piesārņojuma indikatorus. Jūras piekrastes trauslā ekosistēma tā uzskatāmi reaģē uz antropogēno faktoru iedarbību. Lai gūtu pilnīgāku tumšo plankumu raksturojumu, sastāvu, īpašības, nepieciešami pētījumi un analīzes, tostarp piekrastes ciemu gruntsūdeņiem.

Taču filmēšana un fotografēšana no gaisa dažu dienu laikā uzrāda «tumšo plankumu» izvietojumu un piekrastes veselības stāvokli visas valsts krasta līnijas garumā. Aerovizuālo krāsainu fotogrāfiju izmantošana vides monitoringa vajadzībām dod iespēju dažādu nozaru speciālistiem piedalīties iegūtā materiāla analizēšanā un vides problēmu risināšanā. Sistematizējot, apkopojot un analizējot no gaisa iegūtos materiālus un, tos salīdzinot ar citiem novērojumiem un analīžu datiem, var izsekot tendencēm un sagatavot stratēģiju, kā novērst piesārņojumu.

Šķērmi paliek, vērojot fotogrāfijas, kur redzama Daugava un ostas tās krastos. Katru kuģu piestātni iezīmē eļļaini izplūdis traips ūdenī...

Firma SIA «J.Vītiņš un kompanjoni» pateicoties direktora Jāņa Vītiņa entuziasmam jau vairāk kā sešus gadus fotografē no gaisa, viņiem ir sava dzeltena lidmašīna un tūkstošiem digitālo fotogrāfiju, kas rāda Latvijas zemes rakstus, ko parasti vēro tikai putni. Ar šo fotogrāfiju palīdzību bez lielām pūlēm var dokumentēt pāridarījumus videi, iegrožotās upes, plašos izcirtumus un ugunsgrēkus grūti atrodamās vietās. Mēs ceram, ka aerofoto iespējas vairāk tiks izmantotas vismaz radošā sadarbībā ar Vides ministriju un tai pakārtotām institūcijām.

Žurnālu «Vides Vēstis» tikšanās ar Jāni Vītiņu spārnoja jaunām idejām: blakus lapā varat vērot zaļaļģu piesārņoto piekrasti un gaišo sēkļu krāsu rotaļu. Turpmāk mēs katru mēnesi dosim jums iespēju pacelties spārnos un vērot Latviju no augšas. Ja nevarat tik ilgi paciesties, apciemojiet mājas lapu http://www.jvk.lv!

 

Foto: Jānis Vītiņš