Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 

Meža zoss ar zosulēniem

Zivju dzenītis
Foto; Viesturs Klimpiņš
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemtas 16 atsauksmes
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Kalnciema putni

Dmitrijs Boiko,
Latvijas Dabas muzeja vecākais ornitologs


Kalnciems ir neliela jauka pilsētiņa Jelgavas rajona ziemeļu daļā. No visām pusēm to ieskauj meži, purvi un pļavas, kā arī lēnā Lielupe. Pavasaros un rudeņos no purvu puses dzirdamas dzērvju un zosu balsis, dīķos pulcējas pīles. Nav nekā jaukāka, kā siltā vasaras vakarā sēdēt pie karjera un skatīties, kā savā starpā cīnās lauči vai kā savu teritoriju pārbauda paugurknābja gulbis! Visu šo skaistumu nevar pamanīt, braucot garām uz Kurzemes pusi, bet ja paņem telti un labu garastāvokli un apstājas Kalnciemā, tad iespaidiem bagāta putnu vērošana ir garantēta. No 1996.–2001.gadam Kalnciema apkārtnē esmu konstatējis 158 putnu sugas. Šajā teritorijā ligzdo – 102; iespējams, ka ligzdo – 39; caurceļo – 74 un ziemo – 47 putnu sugas. No Latvijas Sarkanajā grāmatā iekļautajiem putniem konstatētas 33 sugas.


 

Latvijas ornitologi daudz laika pavada jau tradicionālās putnu novērošanas vietās: Engures, Lubānas un Babītes ezeros, Nagļu dīķsaimniecībā, Teiču rezervātā un citur. Taču gribētos pievērst uzmanību arī citām, mazāk zināmām vietām, kur arī ir liela putnu daudzveidība. Viena no tādām vietām ir Kalnciems. Šeit ir dažādi biotopi, tātad arī daudz putnu. Lai noteiktu lidoņu daudzveidību, tie regulāri jāuzskaita. Šo darbu es sāku 1996.gadā un turpinu joprojām, jo vēlējos noskaidrot, kādas putnu sugas sastopamas Kalnciema apkārtnē ligzdošanas, ceļošanas un ziemošanas laikā.

Daudzveidīgās ainavas

Kalnciems atrodas Jelgavas rajona ziemeļrietumu daļā, Piejūras zemienē. Putnu bagātajā Kalnciema teritorijā ietilpst arī neliela daļa no Valgundes pagasta un Ķemeru Nacionālā parka. Kopējā teritorijas platība ir apmēram 120 km2. Caur teritoriju tek Lielupe un Vecbērzes kanāls, te ir arī trīs karjeri: Kalnciema māla, Viršu māla un Kalnciema dolomītu. Raksturīgākie veģetācijas tipi ir meži, purvi un pļavas. Uz rietumiem no Kalnciema pie Drabiņu un Kaigu purviem ir egļu–sīklapju, uz austrumiem – priežu un priežu–egļu, uz ziemeļiem (pie Kalnciema dolomītu karjera) – sīklapju un sīklapju-platlapju meži. Augstie jeb sūnu purvi ir divi – Kaigu un Drabiņu purvs. Gar Lielupes kreiso krastu atrodas palieņu pļavas.

Bez dabiskajiem veģetācijas tipiem nozīmīga vieta ir agrocenozēm.

Lauksaimniecībā izmantotā zeme – tīrumi, pļavas, ganības atrodas uz DR no Kalnciema starp purviem. Uz austrumiem starp Lielupi un mežu ir lauku mājas ar pļavām un ganībām. Augļu dārzi atrodas starp Viršu māla karjera dīķiem.

Labākās putnošanas vietas

Drabiņu purvs – augstais purvs. Platība 1368 ha. Veidojies nepietiekamas noteces dēļ pārpurvojoties minerālzemei. Apmēram 350 ha aizņem mežs. Kūdras ieguve 62 ha platībā.

Kaigu purva neizstrādātā Z daļa. Tas ir augstais purvs. Purva malas apaugušas ar mežu, pārēja teritorija klaja, ar retām priedītēm, vidusdaļa akačaina.

Kalnciema dolomītu karjers. Notiek dolomīta iegūšana, izstrādātajā daļā ir dīķi. Vienā no dīķiem ir divas saliņas. Apkārt sīklapju-platlapju mežs. Karjers atrodas Ķemeru Nacionālā parka teritorijā.

Kalnciema māla karjers – atrodas aptuveni 5 km uz dienvidrietumiem no Kalnciema. Karjers sastāv no 3 dīķiem, kuri mazliet aizauguši ar niedrēm. Apkārt sīklapju–platlapju mežs.

Kalnciema palieņu pļavas – daļa no «Kalnciema pļavas un Odiņu lauki» lieguma. Lieguma teritorijā ietilpst palieņu pļavas Lielupes kreisajā krastā.

Viršu māla karjers – atrodas Kalnciemā. Karjers ar dažāda lieluma dīķiem. Starp dīķiem mazdārziņi. Uz rietumiem no karjera mežs. Ierosinu šeit noteikt aizsargājamu teritoriju. Te samazinās putnu daudzveidība, jo Viršu māla karjerā netiek ievērota putnu aizsardzība, bet Kaigu un Drabiņu purvos notiek medības neierobežotā apjomā.

Labākie putnu vērošanas laiki

Kopš 1996.gada esmu apkopojis ziņas par visām sugām ligzdošanas, ceļošanas un ziemošanas laikā. Ziemā lielāku uzmanību vērts pievērst Lielupei (īpaši pie Vecbērzes ietekas Lielupē), jo siltās ziemās tur uzturas daudz ūdensputnu. Daudz interesanta var pamanīt, ejot starp mazdārziņiem Viršu karjerā, gar Kaigu purva malu, pa ceļu Kalnciems–Līvbērze līdz liellopu fermai; lai noteiktu pēc iespējas vairāk ziemojošo putnu sugu.

Pavasaros, lai savāktu informāciju par caurceļojošām putnu sugām no marta sākuma līdz maija vidum gandrīz katru dienu nostaigāju 5 kilometrus pa mežiem, pļavām, gar ūdenstilpēm. Lai noskaidrotu dažādu pūču sugu un citu nakts putnu sugu izplatību (grieze, ormanītis u.c.) no marta līdz jūnijam putnus vēroju naktīs gar meža masīviem un dažādiem karjeriem. Novārtā nepalika arī purvi, karjeri, tīrumi, pļavas, meži. Rudenī galvenokārt apsekoju ūdensputnu pulcēšanas vietas pie Vecbērzes ietekas Lielupē, kā arī Viršu karjeru.

Kalnciemā var vērot arī retas putnu sugas

Kopumā no 1996.līdz 2001.gadam Kalnciemā un tā apkārtnē esmu konstatējis 158 putnu sugas. Putni šajā teritorijā gan ligzdo, gan caurceļo, gan ziemo. Piemēram, svilpis Kalnciema apkārtnē manāms gan ligzdošanas, gan caurceļošanas, gan ziemošanas laikā, tādēļ pieskaitīts gan ligzdojošiem, gan caurceļojošiem, gan ziemojošiem putniem. Tādēļ, saskaitot ligzdojošo, caurceļojošo un ziemojošo sugu skaitu iegūstam lielāko skaitli, nekā kopējo konstatēto sugu skaitu – 158.

Kalnciemā un tā apkārtnē ligzdo (L) – 102, iespējams, ka ligzdo (IL) – 39, caurceļo (C) – 74 un ziemo (Z) – 47 putnu sugas.Par iespējamu ligzdošanu uzskaitīti gadījumi, kad novērots viens īpatnis vai pāris ligzdošanas laikā, ligzdošanai piemērotā biotopā.

Esmu novērojis arī 33 sugas, kas iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā: lielais dumpis (IL), melnais stārķis (L), ziemeļugulbis (C), meža zoss (C), lielā gaura (C), zivju ērglis (IL), mazais ērglis (IL), pļavu lija (IL), lauku lija (C), rubenis (IL), mednis (IL), laukirbe (IL), dzērve (L), ormanītis (IL), grieze (IL), dzeltenais tārtiņš (IL), melnā puskuitala (IL), kuitala(IL, C), purva tilbīte (L), pļavu tilbīte (IL), gugatnis (IL), meža balodis (IL), ūpis (IL), pupuķis (IL), baltmugurdzenis (IL, Z), vidējais dzenis (IL, Z), trīspirkstu dzenis (IL), vakarlēpis (IL), zivju dzenītis (C, Z), lielā čakste (IL), bārdzīlīte (IL, C, Z), seivi ķauķis (IL), somzīlīte (L).

Kā saglabāt putnu paradīzi

Neparasti lielā putnu daudzveidība Kalnciema apkārtnē pelna visu dabas draugu uzmanību. Dažādie biotopi ir faktors, kas ietekmē putnu daudzveidību. Lai to saglabātu nepieciešama to aizsardzība.

Pēdējos gados Latvijā, tai skaitā arī Kalnciema apkārtnē, ievērojami pieaugusi mežsaimnieciskā intensitāte. Lauksaimniecības zemēs daudzās vietās stāvoklis uzlabojies, jo ļoti samazinājusies ķimikāliju lietošana un, sadalot kolektīvo saimniecību zemes privātīpašniekiem, pieaugusi ainavas daudzveidība. Taču pļavas, ilgstoši neapsaimniekojot, aizaugs ar krūmiem un mežu. Pašreizējo straujo pārmaiņu laikā svarīgi iegūt pierādījumus dažādu putnu sastopamības izmaiņām, lai varētu noteikt sugu daudzveidības saglabāšanai īpaši svarīgos biotopus un zemes izmantošanas veidus, kas ļauj apvienot dabas aizsardzības un saimnieciskās intereses. Atkārtoti uzskaitot noteiktā vietā putnus, var salīdzināt iegūtos datus un analizēt, kā mainījies skaits noteiktām sugām.

Kaut gan apskatamās teritorijas Z daļa atrodas Ķemeru Nacionālā parka teritorijā un palieņu pļavas Lielupes kreisajā krastā ir ornitoloģiskais liegums, tas nenozīmē, ka šajās teritorijās nav dabas aizsardzības problēmu.

Pēdējos gados strauji palielinājies atpūtnieku skaits Viršu karjerā. Cilvēki brauc ar laivām putnu ligzdošanas rajonos, traucējot putniem mierīgi ligzdot. Taču galvenais traucēklis ir Amerikas ūdele, kas bieži vien nokož visus uz saliņām ligzdojošos putnus. Šī iemesla dēļ kopš 1999.gada šajā karjerā nav ligzdojis neviens lielais ķīris un upes zīriņš. 2000.gadā atpūtnieki izraka krastu ar čurkstes aliņām, tāpēc nākamajā gadā šajā kolonijā novērots straujš ligzdojošo pāru kritums (no 30 uz 1). Lai novērstu šādu vardarbību pret putniem, jākontrolē atpūtnieku skaits, jāaizliedz pārvietošanās ar laivām, ka arī medniekiem jāsamazina ūdeļu skaits.

Novērtējot pašreizējo situāciju Kaigu purvā, jākonstatē, ka medības ir ļoti nelabvēlīgas migrējošiem putniem. Nelielo atklāto platību dēļ, putniem ir ļoti mazas izredzes nenokļūt šāviena attālumā, lai kur tie arī mēģinātu nolaisties, bet šāviena troksnis neizbēgami izbiedē putnus, kas apmetušies, lai atpūstos nelielajā purvā. Tāpēc šo purvu vajadzētu iekļaut ornitoloģisko liegumu sarakstā un aizliegt tur medības.

Jāaptur arī kūdras ieguves darbu paplašināšana Drabiņu un Kaigu purvos, jo šie purvi ir nozīmīgas ligzdošanas vietas tādām sugām kā lielā čakste, rubenis, mednis, purva tilbīte, dzeltenais tārtiņš. Veicot iepriekš minētos aizsardzības pasākumus, palielinātos iespējas saglabāt putnu daudzveidību Kalnciema apkārtnē. •

 

Parastākas putnu sugas, konstatētas Kalnciema apkārtnē

Putna suga
Ziemā
Vasarā
Ligzdo
Rudens migrācija
Vistu vanags Accipiter gentilis
**
**
Zvirbuļvanags Accipiter nisus
***
**
Mežirbe Bonasa bonasia
**
**
Ķīvīte Vanellus vanellus
***
***
***
Meža tilbīte Tringa ochropus
***
Sloka Scolopax rusticola
***
**
*
Mērkaziņa Gallinago gallinago
**
***
*
Melnspārnu kaija Larus marinus
**
**
**
Mājas balodis Columba livia
***
***
Lauku balodis Columba palumbus
**
***
**
Ūbele Streptopelia turtur
***
Dzeguze Cuculus canorus
**
***
*
Meža pūce Strix aluco
*
***
Svīre Apus apus
**
***
**
Mazais dzenis Picoides minor
***
***
Dižraibais dzenis Picoides major
***
***
Sila cīrulis Lullula arborea
**
Lauku cīrulis Alauda arvensis
***
***
Bezdelīga Hirundo rustica
**
***
**
Mājas čurkste Delichon urbica
**
***
Baltā cielava Motacilla alba
**
***
**
Pļavas čipste Anthus pratensis
***
Koku čipste Anthustrivialis
***
Brūnā čakste Lanius collurio
***
Peļkājīte Prunella modularis
***
Lakstīgala Luscinia luscinia
***
Erickiņš Phoenicurus phoenicurus
**
Lukstu čakstīte Saxicola rubetra
***
Akmeņčakstīte Oenanthe oenanthe
**
Melnais meža strazds Turdus merula
*
**
***
***
Pelēkais strazds Turdus pilaris
***
***
Plukšķis Turdus iliacus
**
**
*
Dziedātājstrazds Turdus philomelos
***
***
***
Sila strazds Turdus viscivorus
*
*
*
Upes ķauķis Locustella fluviatilis
**
Kārklu ķauķis Locustella naevia
**
Ceru ķauķis Acroceph.schoenobaenus
***
**
Ezera ķauķis Acrocephalus scirpaceus
***
***
Purva ķauķis Acrocephalus palustris
***
**
Niedru strazds Acroceph.arundinaceus
***
**
Iedzeltenais ķauķis Hippolais icterina
***
**
Dārza ķauķis Sylvia borin
***
**
Melngalvas ķauķis Sylvia atricapilla
***
**
Brūnspārnu ķauķis Sylvia communis
***
**
Gaišais ķauķis Sylvica currua
***
**
Vītītis Phylloscopus trochilus
***
***
Čuņčiņš Phylloscopus collybita
***
***
Svirlītis Phylloscopus sibilatrix
***
***
Zeltgalvītis Regulus regulus
**
***
**
Melnais mušķērājs Ficedula hypoleuca
***
Mazais mušķērājs Ficedula parva
**
Pelēkais mušķērājs Muscicapa striata
***
Garastīte Aegithalos caudatus
***
***
*
Purva zīlīte Parus palustris
***
***
Pelēkā zīlīte Parus montanus
***
***
Meža zīlīte Parus ater
*
*
Cekulzīlīte Parus cristatus
***
***
Lielā zīlīte Parus major
***
***
*
Zilzīlīte Parus caeruleus
***
***
*
Dzilnītis Sitta europaea
***
***
Mizložņa Certhia familiaris
***
***
Dzeltenā stērste Emberiza citrinella
***
***
Niedru stērste Emberiza schoeniclus
***
***
***
Žubīte Fringilla coelebs
*
***
***
***
Zaļžubīte Carduelis chloris
**
***
**
Ķīvulis Carduelis spinus
**
***
**
Dadzītis Carduelis carduelis
***
***
Ķeģis Acanthis flammea
***
***
***
Kaņepītis Acanthis cannabina
**
***
**
Mazais svilpis Carpodacus erythrinus
**
*
Svilpis Pyrrhula pyrrhula
***
**
Mājas zvirbulis Passer domesticus
***
***
Lauku zvirbulis Passer montanus
***
***
Mājas strazds Sturnus vulgaris
*
***
***
***
Vālodze Oriolus oriolus
**
Sīlis Garrulus glandarius
***
**
Žagata Pica pica
***
***
Kovārnis Corvus monedula
*
**
*
***
Krauķis Corvus frugilegus
***
***
Krauklis Corvus corax
***
***

*- reti, ** – samērā bieži, *** – bieži.