Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 

1. Cīravas akmens krāvums Liepājas rajona Cīravas pagastā pie Dunalkas pagasta robežas

2. Augšējais Sudmaļu ūdenskritums Talsu rajona Sabiles novadā

3. Durbes pils Tukumā

4. Klostera ēka Bauskas rajona Skaistkalnē

5. Ērģeļu klintis Cēsu rajona Priekuļu pagastā pie Gaujas

6. Mēru dižozols Valkas rajona Bilskas pagastā

7. Lapegļu aleja starp Indriķiem un Trapeni Alūksnes rajona Trapenes pagastā

8. Māja Vecajā Kaplavas ciemā
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemta 1 atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Latvijas dabas un kultūras mantojuma ainiņas

Sagatavoja Gatis Pāvils, autora foto un karte

  1. Cīravas akmens krāvums Liepājas rajona Cīravas pagastā pie Dunalkas pagasta robežas – viens no tiem Latvijas arheoloģiskajiem pieminekļiem, par kura izcelsmi arheologiem nav pārliecinošas hipotēzes. Te sistēmā izkārtoti vairāk kā 100 laukakmeņi, starp kuriem ir arī viens no retajiem Latvijas bedrīšakmeņiem – pagāniska upurēšanas vieta.

     

  2. Augšējais Sudmaļu ūdenskritums Talsu rajona Sabiles novadā. Viens no skaistākajiem Abavas ielejas ūdenskritumiem, 0,6 metrus augsts un 15 metrus plats.

     

  3. Durbes pils Tukumā. Nesen atjaunotā pils ir lielisks piemērs tam, ka arī pašvaldības spēj labi apsaimniekot savas pilis.

     

  4. Klostera ēka Bauskas rajona Skaistkalnē – nozīmīgā Zemgales katoļu centrā. Pirmais klosteris Skaistkalnē celts 1677. gadā, bet nu tagadējā ēka draud sagrūt.

     

  5. Ērģeļu klintis Cēsu rajona Priekuļu pagastā pie Gaujas – diženākās Latvijas klintis. Savulaik bijusi iecere virs klintīm celt attīstītā sociālisma stila viesnīcu.

     

  6. Mēru dižozols Valkas rajona Bilskas pagastā. Latvijā nav zināms kuplāks dižozols – 33 metrus platais vainags liek koka stumbram izskatīties niecīgam, kaut arī patiesībā koka apkārtmērs ir cienījams – ap 5,3 metri. Fonā elegantā Mēru pils.

     

  7. Lapegļu aleja starp Indriķiem un Trapeni Alūksnes rajona Trapenes pagastā. Autors Latvijā pagaidām nav redzējis izcilāku aleju par šo piecus kilometrus garo Eiropas un Sibīrijas lapegļu un bērzu aleju, kuru apdzejojis arī Ojārs Vācietis.

     

  8. Māja Vecajā Kaplavas ciemā, Krāslavas rajonā. Daugavas senlejas zvejnieku ciemata apbūve ir savdabīgs vietējo iedzīvotāju, baltkrievu un krievu vecticībnieku amatnieku tradīciju apvienojums – pievilcīga un joprojām mājīga, lai arī no ciema tikpat kā nekas nav palicis pāri.