Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 

1. Nēģu tacis Salacā netālu no Salacgrīvas, Limbažu rajona Salacas pagasts

2. Kultūras nams Sedā, Valkas rajons

3. Linarda Laicena bērnības māja Alūksnes rajonā

4. Krustalīča klintis Sēlpils pagastā Jēkabpils rajonā

5. Kubulu – Korkuļu grava Aizkraukles rajona Sērenes pagastā

6. Satezeles pilskalns Siguldā – skats no iekšpuses

7. Mūra kiosks Piltenē, Ventspils rajons

8. Lielais Lauču akmens Limbažu rajona Skultes pagastā
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemta 1 atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Latvijas dabas un kultūras mantojuma ainiņas

  1. Nēģu tacis Salacā netālu no Salacgrīvas,
    Limbažu rajona Salacas pagasts.


    Visa Salaca aizšķērsota jau dažus kilometrus no jūras... nēģiem caurceļošanai atstāta tikai fotogrāfam tuvākie daži metri. Inspektori saka, ka arī šie daži metri brīžiem slepus tiek aizšķērsoti. Cilvēks ir alkatīgs!
     
  2. Kultūras nams Sedā, Valkas rajons.

    Sedas pilsētas apbūve nav iekļauta pilsētbūvniecības pieminekļu sarakstā – bet vajadzētu. Visa pilsētas centra apbūve un plānojums ir lielisks monumentālās Staļina laiku arhitektūras paraugs, kuru pagaidām neizbojā neviena jaunceltne. Pilsēta patiesībā izskatās gluži patīkama. Stāsta, ka Seda celta pēc tipveida kūdras ieguves pilsētiņu projekta, un bijušās Padomju Savienības zemēs var atrast tās dvīņu pilsētas. Lielisks tūristu apskates objekts ir arī ap četrdesmit gadus vecie plakāti pie namu sienām – pilsētas domei būtu vērts tos sargāt un saudzēt.
     
  3. Linarda Laicena bērnības māja Alūksnes rajonā.

    Pašā Igaunijas pierobežā pie Apes. Padomju laikos tik ļoti godā celtais literāts tagad kritis aizmirstībā. Liekā, nevajadzīgā pagātne?
     
  4. Krustalīča klintis Sēlpils pagastā Jēkabpils rajonā.

    Attēlā redzamās varētu būt Latvijā garākās nepārtrauktās klintis – skaisto Krustalīča klinšu garums ir aptuveni 2,5 kilometri. Parasti virs Pļaviņu HES ūdeņiem redzami tikai daži metri dolomīta slāņu, kuri turpinās vēl dziļi Daugavas dzīlēs.
     
  5. Kubulu – Korkuļu grava Aizkraukles rajona Sērenes pagastā.

    Pašā Aizkraukles pievārtē vērojama Latvijas mērogiem izcila krasta parādība – ap 4 metrus plata upe skaistā, papardēm aizaugušā gravā krākdama pazūd pazemē. Ap puskilometru tālāk kā milzu avots tā atkal parādās dziļajā Lauces ielejā. Attēlā redzams beidzamais ūdensrijējs, kurā pazūd tie upes ūdeņi, kuri vēl nav nokļuvuši pazemē iepriekšējo 50 metru posmā.
     
  6. Satezeles pilskalns Siguldā – skats no iekšpuses.

    Ar Satezeles pilskalna valni var salīdzināt tikai Daugmales pilskalna milzīgo valni – abi ir 7 – 8 metrus augsti. Mūsdienās no stāvā seno lībiešu veidotā uzbēruma ar ragaviņām brauc bērni. Bet lībiešu virsaitis Dabrelis aiz šī vaļņa izmisīgi esot turējies pretī Rietumzemju iekarotāju pārspēkam līdz pilskalns ieņemts 1212. gadā. Šajā izcilajā pilskalnā joprojām nav notikuši arheoloģiskie izrakumi.
     
  7. Mūra kiosks Piltenē, Ventspils rajons.

    Savdabīgs, mīļš akcents nelielajā Kurzemes pilsētiņā – bez tā Piltene būtu garlaicīgāka.
     
  8. Lielais Lauču akmens Limbažu rajona Skultes pagastā.

    Šis ne tuvu nav lielākais akmens Latvijā, taču neparasta un eleganta ir tā ierašanās skaistajā Vidzemes pludmalē. Šo ap 70 tonnas smago akmeni no jūras ar milzu spēku izstūma ledus 1853. gada pavasarī. Bet krietni senāk ledājs akmeni atrāva no klints Somijas dienvidos - tātad savulaik tas ir pabraucis garām tagadējai Igaunijai.