Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 

Foto: Daiga Kalniņa
 

Izdrukāt

Par šo rakstu nav saņemta neviena atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Pasaule ir apdraudēta. Johannesburgas iespaidi

Juris Putriņš,
Rīgas dome, Agenda 21


Naktī uz 6. septembri atgriezos Rīgā. Nākamajā rīta, iznākot no mājas pilsētas centrā, mani apņēma lipīgs smogs – nepatīkamais drauds kļuvis par realitāti arī pie mums.


 

Līdz šim lielākais pasaules valstu saiets Johannesburgā jau aiz muguras.

Vēl pirms Johannesburgas saieta piesardzību pasaules vides aktīvistos un satraukumu pasaules vareno spēlēm nomaļus stāvošos politiķos izraisīja ASV prezidenta Georga V. Buša atteikšanās vadīt ASV delegāciju Johannesburgā. Tas bija dīvaini, jo pirms desmit gadiem ASV delegāciju Riodežaneiro vadīja viņa tēvs Georgs Bušs.

Zemes draugi (Friends of Eearth), ko Latvijā pārstāv Vides aizsardzības klubs, izplatīja kādu Bušam adresētu vēstuli, kurā ietekmīgu naftas koncernu pārstāvji atzinīgi novērtē Buša atteikšanos piedalīties Johannesburgas saietā. Vēstulē pamācoši teikts, ka «nesvarīgākā no pasaules vides problēmām ir iespējamā globālā sasilšana, un mēs ceram, ka jūsu pārstāvjiem izdosies šo jautājumu nogremdēt un novērst vispārējo uzmanību».

Nedēļu pirms saieta Bušs paziņoja, ka ASV delegācija dosies uz Johannesburgu ar konkrētiem un praktiskiem priekšlikumiem pasaules vides problēmu risināšanai, uzsverot, ka valstis ar korumpētu valdību ASV palīdzību turpmāk nesaņemšot.

Pirms saieta bija iespējams iepazīties arī ar Pasaules bankas izstrādāto nākotnes prognozi. Paredzams, ka tīra ūdens un pārtikas trūkums turpmākajos 20 gados kļūs par patiesi nopietnu problēmu visā pasaulē, un Pasaules bankas eksperti aicina bagātās valstis pārtraukt savu attīstības modeļu propagandēšanu pasaulē. «Līdz šim efektīvi attīstījusies cilvēce savas darbības efektivitāti ir zaudējusi, un spiediens uz dabas resursu izmantošanu kļuvis kritisks,» apgalvo eksperti.

Iesildīšanās

Pasaules valstu saietā Johannesburgā (Dienvidāfrikā) bija ieradušies 65 000 delegātu no 185 pasaules valstīm. Vairāk nekā simt valstis bija pārstāvētas visaugstākajā līmenī.

Baltijas valstis šajā saietā diemžēl palika it kā nomaļus un bija pārstāvētas tikai ministru līmenī. Iespējams, ka Baltijas valstu vadītājus ietekmēja ASV prezidenta lēmums savā vietā uz saietu sūtīt ārlietu ministru, un baltieši, baidoties zaudēt «lielā brāļa» labvēlību pirms iestāšanās NATO, piesardzīgi palika malā.

25. augustā, atklājot Pasaules ilgtspējīgās attīstības saietu Johannesburgā, Dienvidāfrikas prezidents Thabo Mbeks aicināja bagātās valstis solidarizēties ar pasaules nabadzīgākajām. «Cilvēce, kas ir kā pieticības sala nabadzības jūrā, nav ilgtspējīga,» sacīja Mbeks.

Pasaules valstu augstākā līmeņa vadītāju ierašanās bija paredzēta tikai pēc nedēļas, un tikmēr saietā tika meklēti visiem pieņemami formulējumi Pasaules ilgtspējīgas attīstības rīcības programmai.

Vides organizācijas saietā izplatīja kopīgu paziņojumu, ka vides jautājumiem pēc Riodežaneiro galotņu tikšanās nav pievērsta vajadzīgā uzmanība: «Desmit gadi ir nesuši dažus panākumus sarunās, taču maz patiesu pārmaiņu. Rio uzņemto saistību nepildīšanas sekas redzam mēs visi. Plūdos Viduseiropā, Ķīnā, Dienvidāzijā bojā gājuši tūkstošiem cilvēku, plūdu izraisītie zaudējumi vērtējami miljardos dolāru. Globalizācija bagātos padarījusi bagātākus un nabagos nabadzīgākus. Intensīvā ķīmiskā lauksaimniecība un biotehnoloģija veicinājusi tikai badu, sociālo noslāņošanos un draudus pasaules pārtikas krājumiem.»

Atzinīgi šo vides aktīvistu paziņojumu novērtēja arī Pasaules bankas viceprezidents Jans Džonsons, un 160 starptautiskus koncernus apvienojoša Pasaules ilgtspējīgas attīstības biznesa padome (WBCSD) pievienojās Greenpeace prasībai par nopietnu rīcību pasaules globālās sasilšanas apturēšanai. Minētajā biznesa padomē ietilpst daudzi pazīstami ekonomiskie milži – Caterpillar, Ford Motor Co, Dow Chemical, ICI, Sony, gēnu tehnoloģijas firma Monsanto un pārtikas koncerns Nestle.

Savā kopīgajā paziņojumā abas organizācijas aicināja pasaules valstis savu politiku veidot atbilstoši ANO Klimata izmaiņas konvencijai un Kioto protokolam.

Aicinājumu visām valstīm nekavējoties ratificēt Kioto protokolu izteica arī ievērojamā naftas koncerna Royal Dutch Shell bijušais prezidents Moodi-Stjuarts. Tāpat atzinību pelna viņa aicinājums vides aktīvistiem un uzņēmējiem atsacīties no saviem aizspriedumiem un vienoties: «Zaļajiem būtu jāsaprot, ka uzņēmējdarbība ir neizbēgama. Ilgtspējīga attīstība nav iespējama, ja uzņēmējs nevar atbilstoši tirgus prasībām darboties, lai iegūtu peļņu un veicinātu ekonomisko izaugsmi. Vienlaikus biznesmeņiem jāsaprot, ka piesārņotā pasaulē, kur cilvēku vairākums dzīvo nabadzībā, veiksmīga uzņēmējdarbība nav iespējama.»

Sasilšana

Johannesburgas saieta laikā applūda Dienvidkoreja, Eiropā un Āzijā applūda pilsētas un ciemi, bet daļa Ziemeļamerikas cieta no sausuma. Nebijusi sausa vasara bija arī Latvijā, un Rīgas iedzīvotāji elpoja gaisu ar piesārņojumu veselībai bīstamā pakāpē.

Klimatiskie cikli pasaulē kļuvuši intensīvāki, un klimatologi visā pasaulē cenšas izskaidrot šo dīvaino parādību iemeslus. Daudzi speciālisti atzīst dažādu apstākļu sakritību, taču ir pārliecināti, ka galvenais ir klimata sasilšanas faktors. Eiropā tik ierastais klimats ar mērenu lietus un sausuma periodu maiņu top par vakardienu, lietavas un vētras kļūst arvien spēcīgākas un sausuma periodi ilgstošāki.

Tā, protams, ir tikai prognoze. Bet nav arī pamata cerēt, ka Zemes pašregulācijas mehānismi klimatu izlīdzinās un šīsvasaras parādības atkal kļūs par retumu. Jaunākie pētījumi liecina, ka daudz kas neatgriezenisks jau ir noticis, un politiķi un ekonomisti, izstrādājot attīstības plānus, rēķinās arī ar iespējamām klimata izmaiņu ietekmēm. Piemēram, Kalifornijas štats, izstrādājot ūdens saimniecības attīstības plānu turpmākajiem gadiem, tajā iekļāvis arī klimatisko izmaiņu ietekmi.

Zemes izžūšana apgabalos, kur agrāk ziemā uzsnidzis sniegs, kļuvusi par plaši izplatītu parādību, un daudzviet arvien jūtamāks kļūst ūdens trūkums. Neparasti straujā ledāju kušana Peru jau radījusi bažas par Peru hidroelektrostaciju turpmāko likteni. Turklāt Peru kalnos, kur nekad nav bijuši odi, palielinoties mitrumam, vietējos iedzīvotājus vajā odu mākoņi. Un vēl, un vēl, un vēl...

Kaislības

Kaislības Johannesburgā līdz tam bija virmojušas ārpus Konventa centra. Nākamajā nedēļā Francijas prezidenta Žaka Širaka un Vācijas kanclera Gerharda Šrēdera uzstāšanās atdzīvināja gaisotni arī galvenajā zālē. Abu valstu vadītāji savās runās aicināja visas valstis ratificēt Kioto protokolu, pieminot arī šovasar Eiropu piemeklējušos plūdus kā iespējamās globālās sasilšanas sekas. Šis aicinājums nepārprotami bija adresēts galvenokārt ASV.

Anglijas vides aktīvistu līdz tam asi kritizētais Lielbritānijas premjerministrs Tonijs Blērs, līdz tam uzskatīts par stingru ASV politikas atbalstītāju, pateica vairāk: «Kioto protokols ir pareizs, un mums visiem tas jāratificē. Taču Kioto protokols tikai palēnina piesārņošanas tempus. Lai šo procesu apturētu, mums dramatiskais piesārņojums jāsamazina vai vismaz jāsāk domāt šajā virzienā.»

ANO ģenerālsekretārs Kofi Anans, vēršoties pie valstu vadītājiem, it kā brīdināja: «Paskatīsimies acīs neērtajai patiesībai un atzīsim, ka mūsu ierastais attīstības modelis ir bijis labs nedaudziem un postu nesis daudziem. Ceļš uz bagātību, kas iznīcina dabu un cilvēces vairākumu dzen nabadzībā, ir strupceļš mums visiem... Nemānīsim sevi, iedomājoties, ka debesis ir skaidras un zilas, ka viss ir kārtībā. Nebūt ne viss ir kārtībā.»

Aplausus saņēma Krievijas premjerministrs Mihails Kasjanovs, paziņojot, ka arī Krievija ir gatava ratificēt Kioto protokolu. Izlemt jautājumu par Kioto protokola ratificēšanu vēl šogad apsolīja arī Kanādas premjerministrs. Un, lai gan Johannesburgas saieta rīkotāju sākotnējā iecere Johannesburgā svinīgi atzīmēt Kioto protokola stāšanos spēkā jau bija izplēnējusi pirms saieta, tika panākts «kompromiss», aicinot valstis protokolu atbalstīt, taču neuzspiežot to ASV. Jautājums savu aktualitāti nebija zaudējis un arī tas uzskatāms par panākumu.

ASV ārlietu ministra Kolina Pauela runas laikā no zāles atskanēja svilpieni un ASV prezidentam veltīti naidīgi izsaucieni. Drošības vīriem palīdzot, Pauelam tomēr izdevās savu runu pabeigt, aizstāvot ASV attīstības un vides politiku, taču ne reizi nepieminot Kioto protokolu.

Remdeni...

Johannesburgas saieta pēdējā diena sākās ar skandālu. Vides organizāciju pārstāvji demonstratīvi pametazāli, protestējot pret Rīcības programmu, kas bija pilna ar politiskiem kompromisiem. Vienošanās par Rīcības programmas tekstu pēc karstām debatēm tika panākta tikai naktī pirms saieta pēdējās dienas. Iecerētais bija palicis it kā pusratā. Piemēram, pasaules valstis apsolīja līdz 2015. gadam uz pusi samazināt to cilvēku skaitu, kuriem jādzīvo bez tīra ūdens.

Taču lielākā Rīcības programmas daļa nebija ne uz pusi tik precīza. Lūk, daži piemēri:

«Attīstītās valstis apņemas pieņemt konkrētus mērus, lai palielinātu palīdzības īpatsvaru atpalikušām valstīm...», «Apņemas nodrošināt, lai līdz 2020. gadam ķīmikālijas tiktu izmantotas tā, ka tās nekaitētu dabai un cilvēku veselībai...», «Valstis atzīst, ka to darbība ietekmē Zemes klimatu un ka tā ir visu valstu kopējā rūpe...» Un tā tālāk...

Cerības

Pirms desmit gadiem pirmais pasaules valstu vadītāju saiets Riodežaneiro viesa cerību, ka pasaules varenie spēs vienoties kopīgai rīcībai draudu novēršanai pasaulē. Šīs cerības, jāsecina, nav attaisnojušās, šodien pasaule ir vēl apdraudētāka.

Neskatoties uz vides organizāciju aso kritiku, valdību vairākums uzskata, ka Johannesburgā paveiktais bijis pūļu vērts un vieš cerības.

Rīcības programmā ilgtspējīgai attīstībai 65 lappusēs iezīmēti nabadzības samazināšanas un pasaules ekoloģiskās situācijas uzlabošanas virzieni.

Daļēji apmierināti var būt globalizācijas pretinieki. Lai gan nav tādu instrumentu, kā saukt pie atbildības piesārņotājus un cilvēktiesību pārkāpējus pasaules līmenī, aicinājums palielināt starptautisko korporāciju atbildību ir solis uz priekšu.

Apmierināti var būt arī pesimisti, kas baidījās, ka ASV diplomātiem izdosies sabotēt darba kārtību. Krievijas un Kanādas solījumi vēl šogad ratificēt Kioto protokolu ir neapšaubāms panākums, ar to pietiek, lai protokols stātos spēkā pasaules līmenī.

Nes Vīlušās Johannesburgas saietā ir pasaules nabadzīgākās valstis, kas bija cerējušas uz lielāku ārvalstu palīdzību. Neattaisnojās arī cerība, ka tiks iezīmēti virzieni tirdzniecības liberalizācijā, īpaši lauksaimniecības jomā. Kā lai nabago valstu zemnieki konkurē ar kolēģiem bagātajās valstīs, ja tās saviem zemniekiem gadā pabalstos samaksā aptuveni 400 miljardus dolāru, kas ir daudzreiz vairāk nekā visu attīstīto valstu kopīgais pabalsts nabadzīgajām pasaulēm valstīm?

Līdzīgu jautājumu ir bez gala, bet arī tas ir panākums, ka tie ir aktualizēti.

Pēc Johannesburgas saieta rīkotāju sākotnējās ieceres saietam bija jābeidzas šā gada 11. septembrī. Pēc pērnā gada traģiskajiem notikumiem Saiets tika pārcelts nedēļu agrāk, un tomēr brīžiem šķita, ka pār saietu klājas grūstošo debesskrāpju putekļu ēna. Apziņa, ka pasaule ir mainījusies. •