Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu nav saņemta neviena atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Par zaļo zemi Latviju. Bioloģiskās lauksaimniecības nākotne

(turpinājums no iepriekšējā numura)

Iepriekšējā «VV» numurā iepazīstinājām ar bioloģiskās lauksaimniecības (BL) politiku, nozares atbalsta iespējām un ražošanas attīstību, kā arī plānotajiem tempiem, lai 2010. gadā Latvijā ar bioloģiskām metodēm apsaimniekotu vismaz 10% lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Pašlaik tiek izstrādāta BL nākotnes vīzija. Te pamatievirzes. Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības organizāciju apvienības prezidente Dzidra Kreišmane gaida jūsu labojumus un ierosinājumus. Rakstiet: Lielā iela 2, Jelgava, LV 3000, LLU Lauksaimniecības fakultātes dekānei Dzidrai Kreišmanei; vai pa e-pastu: kreisman@inka.cs.llu.lv

Bioloģiskās lauksaimniecības izglītības sistēma

Bioloģiskajās saimniecībās strādājošie zemnieki pašlaik izglītību iegūst pašmācības ceļā un kursos. BL iekļauta arī profesionālo izglītības iestāžu programmās: Apguldes un Jaungulbenes arodvidusskolā, Kazdangas tehnikumā (direktore Vija Grava ar sarūgtinājumu atzīst, ka Kazdangas tehnikumam, kur strādā seši ārzemēs sagatavoti bioloģiskās lauksaimniecības speciālisti, vairs netiek piešķirts finansējums fakultatīvā virziena mācībām) un Latvijas Lauksaimniecības universitātē tiek sagatavoti BL speciālisti. Apguldē izveidots bioloģiskais augļu dārzs, Kazdangā – gan gaļas, gan piena pārstrādes mācību cehi BL produktu pārstrādei, siltumnīcas un tīrums. Sadarbībā ar Saldus tehnikumu un Bulduru dārzkopības vidusskolu tiek izstrādāta bioloģiskās dārzkopības mācību programma. Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrā Jelgavas rajona Ozolniekos un LBLOA iespējams saņemt konsultācijas par BL darba metodēm.

Lai veicinātu bioloģiski saimniekojošo zemnieku skaita palielināšanos, ir izveidotas labas prakses saimniecības, kurās var saņemt informāciju par bioloģiskās lauksaimniecības metodi – Cēsu rajonā pie Valentīnas un Gundara Dolmaņiem Jaunpiebalgas pagasta Lielkrūzēs un pie Vēsmas un Jura Grīnfeldiem Amatas novada Kalna Smīdēs, kā arī pie Māras un Daiņa Bergmaņiem Kuldīgas rajona Rendas pagasta Upmaļos.

Tomēr pašlaik bioloģiskās metodes izglītības ieguves iespējas ir samērā stihiskas, un ir jāizveido izglītības sistēma – no pamatskolas līdz vidējai lauksaimniecības mācību iestādei, augstskolai un tālākizglītībai. To varētu sasniegt, pilnveidojot pasniedzēju un konsultantu izglītošanu, kas tālāk nodrošinātu zemnieku skološanos. Lieti noderētu arī tālmācības sistēmas izveide un BL profesijas standarta izstrāde, kā arī mācību programmu un mācību līdzekļu izstrāde visiem izglītības līmeņiem. Visos novados jāizveido labas prakses saimniecību tīkls.

Bioloģisko produktu pārstrādes attīstība

Līdz šim BL produktu pārstrādes uzņēmumu ir maz. Tie ir SIA «Zelta kliņģeris» Kuldīgas rajonā un zemnieku saimniecība «Ķelmēni» Gulbenes rajonā, kur no sertificētiem graudiem cep rudzu maizi. «Zelta kliņģeris» savu produkciju eksportē arī uz Zviedriju un ASV. Pērn pārejas periodu uz bioloģiskas produkcijas pārstrādi sāka augļu un ogu ražošanas uzņēmums «Pārsla» Preiļos, kurš nodarbojas ar produkcijas ražošanu, iepirkšanu un saldēšanu. Cerams, ka šogad darbu sāks bioloģiskā piena pārstrādes uzņēmums «Vienības» Ogres rajona Madlienas pagastā un bioloģiskās lauksaimniecības dzīvnieku kautuve «Zaubes kooperatīvs» Cēsu rajona Zaubes pagastā. BL produktu pārstrādes sekmīgu attīstību traucē nelielais bioloģiskās lauksaimniecības produktu daudzums.

Bioloģiskās produkcijas ražošana pamazām uzņem apgriezienus, taču BL produktu pārstrāde ir tikai attīstības sākumstadijā. Lai bioloģiski ražotās izejvielas nesertificētā pienotavā vai kautuvē pēkšņi nekļūtu par parastu produktu, vispirms jāpilnveido likumdošana, kas regulē bioloģiskās lauksaimniecības produktu pārstrādi. Turklāt BL produktus vajadzētu atbrīvot no PVN un šiem pārstrādes uzņēmumiem samazināt kredīta procentus tehnoloģisko iekārtu iegādei. Zemniekiem un pārstrādātājiem būtu nopietni jāpastrādā pie Latvijai raksturīgu produktu receptēm, saglabājot vietējās pārstrādes tradīcijas. Pasaulē pieņemts bioloģiski ražotos produktus saiņot videi draudzīgā iepakojumā, tā ka Latvijā darāmā ir vairāk nekā labu piemēru.

Tirgus attīstības programma

Tirgū strauji pieaug pieprasījums pēc bioloģiski ražotiem produktiem, bet netiek nodrošināts piedāvājums. Tāpēc nekavējoties jāķeras pie detalizētiem tirgus pētījumiem, jāizstrādā BL produktu daudzuma prognoze saskaņā ar pieprasījuma pieauguma tendencēm laikā līdz 2010. gadam. Daudz jādara preču zīmes «Latvijas ekoprodukts» popularizēšanā. Pašlaik Latvijas Hipotēku banka finansē mārketinga stratēģijas izstrādi. Tā kā Rīgas Centrāltirgus vadība nebija gatava atteikties no neiegūtiem labumiem un bioloģiski sertificētajiem zemniekiem nepiedāvāja nekādas īres un apkalpošanas atlaides, tad ideja organizēt Centrāltirgū Zaļo tirdziņu izrādījās tik nerentabla, ka zemnieki atteicās mērot tālo ceļu uz Rīgu. Joprojām žurnāla «Vides Vēstis» darbinieki izmanto katru iespēju, lai aicinātu zemniekus uz dažādiem pasākumiem Rīgā.

Nedrīkst kavēties ar BL ražoto preču vairumtirdzniecības tīkla izveidi Rīgā un citās Latvijas pilsētās. Līdztekus šim darbam jāveido BL produktu pasūtījumu pieņemšanas un piegādes tīkls ar iespēju veikt pasūtījumus ne tikai pa telefonu, bet arī internetā, bet tādā gadījumā vispirms jāveicina ražotāju kooperatīvu veidošanās.

Sabiedrības informēšana

Sistemātiski informāciju par BL sniedz žurnāls «Vides Vēstis», arī «Lauku Avīze», dažkārt «Praktiskais Latvietis», «Eiroagropols», bijuši raksti arī žurnālos «Agrotops», «Ražība», «Diena», «Neatkarīgā Rīta Avīze». Atsevišķi jautājumi ietverti LR ZM mājas lapā, preču zīme ievietota interneta mājas lapā www.bode.lv. Bioloģiskos produktus popularizē LBLOA, piedaloties lauksaimniecības produktu gadatirgos un izstādēs gan Latvijā, gan ārzemēs, kā arī VAK nodaļas «Bioloģisko saimnieku Zaļais tirgus» biedri, kas organizē atraktīvas tirgus dienas un piedalās dažādos pasākumos un izstādēs. Ārvalstīs organizētās izstādēs informāciju par Latvijas BL sniedzis Tirgus veicināšanas centrs.

Ir daļa sabiedrības, kas vēlas pirkt BL produkciju, tikai nezina, kur to ņemt, un ir otra daļa cilvēku, kas joprojām neizprot, kāpēc pārtika būtu jāvērtē pēc izcelsmes, nevis cenas. Tomēr ar prieku jāatzīst, ka tirgū pieaug pieprasījums pēc bioloģiski ražotiem produktiem, tikai BL zemnieki vēl nav gatavi to piepildīt, jo gadiem strādājuši ar zaudējumiem un nespēj tik strauji noticēt, ka laiki mainās... Tā kā ievērojama sabiedrības daļa nav informēta par BL un to produktu būtību un īpašībām, ir jāpiestrādā, lai pircēji pazītu BL produktu preču zīmi, būtu informēti par šādi marķētu produktu atšķirību no citām Latvijā lietotām pārtikas produktu atšķirības zīmēm.

Zinātnes attīstības programma

Latvijā valsts institūcijas – ZM, VARAM u.c. – dažādās attīstības programmās un vadlīnijās atzinušas, ka ir nepieciešams attīstīt pētījumus BL jomā. Valstī vairākās zinātniskās un mācību iestādēs – LLU, Skrīveru zinātnes centrā, zinātnes centrā «Sigra», Stendes selekcijas stacijā u.c. – sabiedriskās iniciatīvas kārtā ir sākti atsevišķi nelieli BL pētījumu un demonstrējumu projekti. Dr. agr. Imanta Heinacka iesāktos pētījumus BL turpināja un arī pašlaik uztur un atbalsta daudzi zinātnieki – tie ir Dr. agr. Dzidra Kreišmane, Dr. agr. Māra Vaivare, Dr. biol. Jānis Mičulis, Dr. agr. Jānis Vigovskis, Dr. agr. Dace Kravale, Dr. agr. Sanita. Zute u.c.

Diemžēl pēdējos gados atsevišķi ZM izsludinātie pētījumu projekti līdzekļu trūkuma dēļ ir noraidīti un nozīmīgu valsts finansētu pētījumu projektu BL jomā šobrīd Latvijā nav. Nozīmīgākais valsts atbalsts BL zinātnei pēdējos gados ir ZM piešķirtās subsīdijas BL demonstrējumiem LLKC vadībā un izmēģinājumu un sēklaudzēšanas tehnikas iegādei LLU Skrīveru zinātnes centram, veidojot BL izmēģinājumu un sēklaudzēšanas bāzi. Šis atbalsts nespēj nodrošināt mūsdienīgu pētījumu veikšanu.

BL specifika prasa veidot savu pētījumu un sēklaudzēšanas bāzi. Diemžēl zinātnisko projektu finansēšanas kārtība nenodrošina pētījumu bāzes izveidi, tāpēc šim nolūkam nauda jāparedz BL attīstības programmas ietvaros.

Pasaulē BL nemitīgi attīstās. Lai Latvijas bioloģiskie zemnieki neatpaliktu, nekavējoties jāizveido ilgtspējīga BL pētījumu, izglītības un inovāciju sistēma. Turklāt zemnieki jānodrošina ar sertificētām A un B kategorijas sēklām. Šos darbus veicinātu finansējums no valsts investīciju un subsīdiju programmu līdzekļiem. BL neiztiks arī bez Latvijas apstākļiem piemērotāko kultūraugu un mājlopu šķirņu pētījumiem, ražošanas tehnoloģiju pilnveidošanas un sēklaudzēšanas saimniecību tīkla izveidošanas.

Šāds modelis ir jau īstenots Dānijā, kur darbojas Dānijas Lauksaimniecības institūta BL pētījumu stacija Bugholmā 140 ha platībā ar trim atšķirīgām augu sekām, atbilstošām lopu novietnēm un modernu pētījumu bāzi. Latvijā šādā BL saimniecības pētījumu bāzē varētu veikt bioloģiskās lauksaimniecības praktiskās mācības un sākotnējo sēklaudzēšanu.

Bioloģiskās lauksaimniecības attīstības nākotnes vīzija

  • Latvijas iedzīvotāji dzīvo nepiesārņotā vidē, uzturā lieto veselīgu pārtiku, bauda augu un dzīvnieku valsts bioloģisko daudzveidību un dzīvo saskaņā ar dabā notiekošiem procesiem.
  • Latvijas lauki ir harmoniski un dzīvotspējīgi.
  • Bioloģiski saimniekojošie zemnieki saņem kompensējošus maksājumus par bioloģiski apsaimniekotām platībām.
  • Sakārtota likumdošana attiecībā uz bioloģisko ražošanu, pārstrādi, sertifikāciju, apgādes un pakalpojumu sistēmu.
  • Darbojas brīvais produktu tirgus, bioloģiskie zemnieki iztur konkurenci, jo pircējs saprot, ka vienalga kā ražota pārtika ir kaitīga veselībai.
  • Bioloģiskās lauksaimniecības izglītība ir ieņēmusi stabilu vietu izglītības sistēmā.
  • 10% lauksaimniecībā izmantojamo zemju apsaimnieko ar BL metodēm.

Publicēšanai sagatavoja Kristīne Apsīte