Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu nav saņemta neviena atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Ne tālāk par termināla žogu

Plānotā termināla ietekme uz vidi Daugavgrīvā nav kārtīgi izvērtēta – to sapratu vasaras vidū, kad Rīgas brīvostas pārvaldē iedzīvotāji varēja iepazīties ar Daugavgrīvas naftas termināla ietekmes uz vidi novērtējumu. Arī es izmantoju šo demokrātijas sasniegumu un iepazinos ar darba ziņojumu. Diemžēl, izlasot apmēram 400 lappušu biezo SIA «Ekohelp» sagatavoto darbu, biju vīlies.

Vīlies tāpēc, ka ziņojuma autori nevis iespējami objektīvi vērtējuši projekta plusus un mīnusus, bet vairāk centušies pierādīt, ka termināla darbība nekādas negatīvas sekas uz vidi un iedzīvotājiem neatstās.

To, ka no autoriem bezkaislīgu vērtējumu nekad nesagaidīsim, īsti sapratu pēc projekta sabiedriskās apspriešanas 2. augustā Rīgas Brīvostas pārvaldē, kur VARAM ierēdnis I. Semjonovs, kas tika pieteikts kā SIA «Ekohelp» pārstāvis, līdz sirds dziļumiem apvainojās par iedzīvotāju neticību rožainajām prognozēm un sarunas karstumā vainu par bīstamo atkritumu utilizācijas problēmām Olainē uzvēla tieši Daugavgrīvas un Bolderājas iedzīvotājiem.

Līdz ar to kļūst skaidrs, kāpēc pētījuma autori neskata ietekmi uz vidi tālāk par termināla žogu. Viņi, cildinot it kā niecīgo gaisa piesārņojumu, pārkraujot naftas produktus un akrilskābes nitrilu, un pozitīvo ekonomisko efektu no šīm darbībām, pat tuvināti nemēģina prognozēt izplūdes gāzu daudzumu un zaudējumus tautsaimniecībai, kas pie dzelzceļa pārbrauktuvēm Pārdaugavā, Rīgā vai visā Latvijā radīsies no stāvošā transporta, un tie ir 2937 sastāvi gadā, t.i, vidēji 8 sastāvi diennaktī, ieskaitot sestdienas un svētdienas. Katrs sastāvs dzelzceļa pārbrauktuvi šķērsos ne ātrāk kā 25 minūtēs.

Trokšņu un vibrācijas problēma pētījumā tiek atzīta. Lai to novērstu, termināla saimnieki Bolderājas dzelzceļmalas iedzīvotājiem solās parastos logus nomainīt pret stikla pakešu logiem. Diemžēl neko tādu viņi nesola citu Rīgas rajonu iedzīvotājiem, lai gan arī citviet, piemēram, Tapešu ielā, mājas atrodas tikai dažus metrus no dzelzceļa. Šobrīd, lai saņemtu būvatļauju «Baltic Oil Terminal» saimnieki tikai sola un sola – jaunus ceļus, tiltus, kokus, krūmus gar dzelzceļu, bērnu rotaļu laukumus, pakešu logus un daudz ko citu. Sola tik dāsni, ka gribas atcerēties jau daudzkārt dabā piedzīvoto un praksē pārbaudīto metodi. Pirmā kompānija veic nepopulāro darbu ar sabiedrību, sasola dažādus labumus, aizņemas lielu naudu, līdz noteiktai stadijai uzceļ objektu un tad, kā jau pioniersugai pienākas, iznīkst. Vietā nāk īstie saimnieki, kuri paziņo, ka lielās ieguldītās naudas vārdā objekts noteikti jāpabeidz, bet iepriekšējo neveiksminieku ekonomiski nepamatotie solījumi un nenodrošinātie parādi (arī nodokļu), protams, viņiem nekādā veidā nav saistoši.

Būtisks novērtējuma trūkums ir tas, ka netiek meklēta alternatīva vieta terminālam. Kā tādu gribētu ieteikt Liepājas Karostu. Šai vietai nepiemīt trīs galvenās Daugavgrīvas problēmas, kuras diemžēl nevar atrisināt ne ar kādu naudu vai drošu tehnoloģiju.

Pirmkārt, dzelzceļa sastāvi ar benzīnu, mazutu un akrilskābes nitrilu nav jāved cauri biezi apdzīvotiem rajoniem, kā tas ir Rīgā, jo Liepājas Karosta atrodas pirms pilsētas.

Otrkārt, netiks apdraudētas Rīgas līča pludmales un zivju nārsta vietas. Rīgas līcī atšķirībā no atklātās jūras, kuras krastā atrodas Liepāja, ir ļoti lēna ūdens apmaiņa.

Treškārt, plānotajiem 187 tankkuģiem gadā nebūs jāšķērso navigācijai sarežģītais Irbes jūras šaurums (119, 283. lpp.), tādējādi būtiski samazinot dažādus riskus. Vienu no tiem – politisko risku – pētījuma autori nemaz nav vēlējušies apskatīt. Visiem zināms, ka divu draudzīgu kaimiņvalstu Latvijas un Lietuvas lielākās nesaskaņas ir saistītas ar pārrobežu piesārņojumu (Būtiņģe, Mažeiķi, Akmene) un zivju resursiem jūrā. Atļaujot 10 miljonu tonnu naftas un ķīmisko produktu tranzītu caur Rīgas jūras līci, mēs riskējam iegūt tādas pašas problēmas ar igauņiem, kādas lietuvieši radījuši Latvijai.

Darba ziņojumā ir daudz nepilnību, par kurām būtu jādiskutē nozaru speciālistiem.

Un vēl es gribētu citēt kopsavilkuma 43. lpp. pausto domu: «Kravu tranzītplūsmām caur maršrutā esošajām pilsētām nevar būt nekādas tiešas pozitīvas ietekmes uz to iedzīvotājiem. Tas arī bez aptaujām zināms, ka attieksme būs negatīva. Tāpēc aptauja netika veikta.»

Jācer, ka VARAM atšķirībā no Rīgas domes vadības, kas caur amatiem Rīgas Brīvostā ir tieši ieinteresēta termināla celtniecībā, apzinās, cik lielu risku un problēmas Latvijai nes šis projekts. Jācer, ka valdība spēs izvērtēt projekta lietderību visai valstij, nevis tikai dažu fizisku vai juridisku personu peļņas kontekstā un nepieļaus pašiem savas būtiņģes celtniecību.

 

Askolds Kļaviņš,
Vides aizsardzības kluba viceprezidents