Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

Berga bazārs Rīgā. Zviedru krāsas: ūdens, rudzu milti, dzelzs vitriols, dzeltenais un sarkanais dzelzs oksīds.

Tāšu muiža Liepājas rajonā. Lineļļas krāsas: titāna un cinka baltais, sodrēji.

Jēzus baznīca Rīgā. Lineļļas krāsas: titāna un cinka baltais, okers, sodrēji.

 

Turaidas muižas pārvaldnieka māja. Lineļļas krāsas: titāna un cinka baltais, sodrēji. Un raksta autors.
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemta 1 atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Krāsaina dzīve ar skaidru prātu

Edgars Raitums,
tradicionālo apdares materiālu izgatavotājs un koka būvdetaļu restaurators


Krāsu rašanās pamatā ir mūžsena vēlme izdaiļot vai pārveidot izvēlēto objektu un aizsargāt to pret apkārtējās vides postošo iedarbību. Šajā jomā ir gūti ievērojami panākumi un sakrājusies tūkstošgadu pieredze dažādu pigmentu izmantošanā: sodrēji (melns), zemes krāsas – okeri, terras, umbras (no gaiši dzeltena līdz pat melnam, koši sarkanu ieskaitot) un metālu oksīdi – svina oksīds/mīnijs (oranžs), dzelzs oksīds (no sarkana līdz melnam), cinka oksīds (balts). Arī saistvielas – linsēklu eļļa, vājpiens, olas, ūdens, kokdarva, rudzu miltu klīsteris, alus, siļķu sālījums, cukurs un liellopu asinis – ir izmēģinātas teju vai no laikiem, kad mūsu priekšgājēji vēl nepazina galda piederumus un nezināja, ko nozīmē nēsāt bikses. Šādu krāsu lietošana ir videi un cilvēkam draudzīga – krāsa dabiski noārdās, sienu viegli sagatavot pārkrāsošanai, krāsotās sienas elpo, krāsotājs necieš no saindēšanās ar indīgiem tvaikiem, ēka dabiski iekļaujas ainavā.


Lasīt turpinājumu

 

Strādājot ar dabisko seno krāsu izgatavošanu un iepazīstot kā esošo, tā jau aizgājušo amatnieku pieredzi, jāatzīst, ka recepšu ir gluži vai tikpat daudz, cik meistaru.

Tādēļ šoreiz pakavēšos pie ārdarbos izmantojamās krāsas koka krāsošanai. Parasti tieši koka virsmu krāsošana ārējās fasādēs mēdz būt pamatīgs klupšanas akmens, jo jebkurai krāsai nopietnākais pārbaudījums ir gadiem noturēties uz virsmas, kas ir tieši pakļauta ārējās vides iedarbībai.

Lineļļas krāsas
(linsēklu eļļas un pigmenta maisījums)

Lineļļa darbojas kā saistviela un piešķir krāsai noturību un elastību, bet pigments piedod krāsai toni un segtspēju. Šī tehnika pazīstama no XVI gadsimta sākuma un ir piemērota gludi ēvelēta koka, apmetuma, metāla, akmens un citu materiālu krāsošanai. Plašāk lietota XIX gadsimta otrajā pusē, kad ēku apšūšanā sāka izmantot koka dēļus.

    Īpašības un priekšrocības
  • Uzklātais krāsas slānis ir sešas reizes plānāks par alkīda vai lateksa krāsas kārtu, kam, protams, ir tiešs sakars arī ar krāsas patēriņu.
  • No 100% uzklātās krāsas uz virsmas paliks visi 100 un pat vairāk procentu, jo lineļļas krāsa «žūst», nevis saistvielai iztvaikojot, bet lineļļai oksidējoties ar gaisa skābekli. Tātad krāsa piebriest, un tās kļūst pat vairāk, nekā uzklāts.
  • Lineļļas molekulas izmēru dēļ tā iesūcas virsmā pat līdz 2 mm dziļumam, vienlaicīgi ļaujot materiālam staigāt un elpot. Nebūs viegli atrast ar lineļļas krāsu klātu virsmu, kas lēkšķēm vien lobās nost no sienām un logiem.
  • Kvalitatīva lineļļas krāsojuma garantija ir 10–15 un vairāk gadu, atkarībā no krāsotās virsmas novietojuma pret debespusēm, no tā, vai krāsotā virsma ir pakļauta tiešai nokrišņu iedarbībai un citiem priekšnoteikumiem.
  • Lietojot krāsā tādus pigmentus kā cinka baltums vai dzelzs oksīdi, tiek panākta koka virsmas noturība pret postošajām baktērijām un sēnītēm.
  • Strādāšana ar lineļļas krāsu nepadara krāsotāju par piespiedu toksikomānu.
  • Lai uzklātu nākamo krāsas slāni (kopumā krāsojums sastāv no grunts vai otējuma un diviem maksimāli plāniem krāsas slāņiem), jāgaida vismaz 24 stundas. Ir pieļaujama arī minimāla oksidēšanās procesa paātrinātāja – sikatīva klātbūtne krāsā, kas «žūšanas» padarīs procesu ātrāku, bet krāsu – cietāku un trauslāku. Pilnīgi krāsojums nožūst viena mēneša laikā. Lai tas jūs nebaida – pat kārtīga eļļas glezna (tās pašas lineļļas krāsas, tikai daudz biezākā slānī) Itālijas klimatiskajos apstākļos nožūst četrās nedēļās, bet Latvijā nenožūst nekad.

Kokdarvas krāsas
(kokdarvas, linsēklu eļļas un pigmenta maisījums)

Kokdarva darbojas kā saistviela un piešķir krāsai noturību un elastību, bet pigments piedod krāsai toni un segtspēju. Tīra darva jau no viduslaikiem tikusi izmantota koka ēku un laivu pasargāšanai. Kokdarva aizsargā koku no erozijas un mikroorganismiem un piedod apstrādātajai virsmai spēju atgrūst ūdeni (īpašība, kas ir bijusi un joprojām ir kokdarvas popularitātes pamatā). Parasti darvošanas procesu veic vasarā sausā laikā ar 30–50 grādu karstu darvu. Sajaucot darvu ar pigmentu, kā arī lineļļu dažādās proporcijās, iegūstama tikpat dažāda krāsa no gaišas un lazējošas līdz tumšai un pilnīgi nosedzošai. Šādi iegūstama krāsa, kas apvieno sevī abu šo krāsu tipu (lineļļas un darvas) pozitīvās īpašības, tādējādi paildzinot krāsojuma mūžu un efektivitāti. Atšķirībā no lineļļas krāsas kokdarvas krāsa tikai pieņemas labumā līdz ar katru jaunu kārtu. Šāds process ir nebeidzams. Līdz mūsdienām saglabājušās viduslaiku koka baznīciņas ir izdzīvojušas tieši tradicionālā darvas krāsojuma dēļ.

Zviedru krāsas
(ūdens, pigmenta, rudzu vai kviešu miltu, dzelzs vai vara vitriola maisījums)

Tā sauktās zviedru krāsas pieskaitāmas līmes krāsu tipam un ir domātas rupju, neēvelētu koka virsmu krāsošanai. Par zviedru krāsu parasti tiek uzskatīta sarkanā krāsa, kaut gan to iespējams pagatavot gandrīz visos krāsu toņos. XVII un XVIII gadsimtā tās izmantotas situētu pilsoņu un augstmaņu koka māju krāsošanai kā Zviedrijā, tā arī Latvijā.

    Īpašības un priekšrocības
  • Zviedru krāsas ir videi nekaitīgas un viegli atjaunojamas sedzošas krāsas ar izteikti matētu virsmu.
  • Krāsas slānis ir gaisa un ūdens caurlaidīgs.
  • Dzelzs vitriola klātbūtne nodrošina aizsardzību pret koksni noārdošiem mikroorganismiem.
  • Metālu oksīdus saturošām zviedru krāsām ir garš kalpošanas ilgums (dienvidu puses fasādes krāsojums jāatjauno pēc 5–10 gadiem).

Atjaunojot tradicionālo krāsojumu, kas paredzēts ilgam laikam, ieteicams lietot tā paša tipa krāsu, jo iepriekšējie slāņi netiek pilnīgi notīrīti, bet kalpo par pamatu jaunajam – nu gluži kā kulturālā sabiedrībā!

 

Ja esmu radījis interesi par tradicionālajām krāsām un krāsošanas procesu, esmu gatavs palīdzēt izvēlēties krāsas tipu un toni. Krāsas vāru vai maļu no Zviedrijā, Igaunijā un citur izgatavotām izejvielām. Materiāla izmaksas uz 1 m2, gruntējumu un divus krāsas slāņus ieskaitot, svārstās no 0,5 līdz l,2 latiem atkarībā no izvēlētā krāsas tipa un toņa, kā arī no virsmas reljefa. Lai arī esmu pieredzējis šajā jomā, katrreiz no jauna esmu patīkami pārsteigts par rezultātu, jo tas ir ilgtspējīgs krāsu prieks. Mob.t.: 9180016, e-mail: edgarsraitums@hotmail.com. •