Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 

Ekotūristi pie Linezera Rīgas rajonā.
 

Izdrukāt

Par šo rakstu nav saņemta neviena atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Līdzsvarota tūrisma aprises

Eriks Leitis,
Latvijas Ekotūrisma savienība


Tūrisms uzskatāms par spēcīgu industriju ar straujiem attīstības tempiem. Pasaules tūrisma organizācijas dati prognozē pieaugumu no 592 miljoniem ceļotāju 1996. gadā līdz 1,6 miljardiem 2020. gadā. Patērētāju sabiedrība un reizē ar to arvien lielāks tūristu skaits jo dziļi iespiežas pat vistālākajos un trauslākajos dabas nostūros un kultūras pieminekļu vietās uz šīs planētas. To svaigums un neskartība met izaicinājumu attīstīties jaunam tūrisma biznesam, kas savukārt rada draudus jau tā mūsdienās nestabilajam planētas ekoloģiskajam līdzsvaram šajos dabas reģionos un cilvēku kopienām, kas šos reģionus apdzīvo. Tādēļ ir nepieciešama jauna tūrisma attīstības stratēģija, lai sabalansētu augošo biznesu, zinātkāri, ceļojuma finansiālās un tehniskās iespējas ar dabas neskartību un ilgtspējīgas (līdzsvarotas) attīstības programmu.


 

Šodienas diskusiju virpulī

Latvijas valdībai un pašvaldībām īpaša uzmanība jāvelta tām vadlīnijām, kas paredz saglabāt šo ekoloģisko līdzsvaru, jo tendence gūt peļņu no plaukstošās tūrisma industrijas, kas patiesi vai liekulīgi iecerēta un pasludināta par videi draudzīgu, ilgtspējīgu vai ekotūrismu, var būt arī īslaicīga un neatgriezeniska.

Visos līmeņos – valsts, pašvaldību, privātajā un sabiedriskajā sektorā tiek diskutēts par tūrisma attīstības nepieciešamību. Ekonomiskais un vides aizsardzības aspekts būtu izdalāmi kā svarīgākie – pirmais orientē uz strauju tūristu skaita pieaugumu, servisa un infrastruktūras paplašināšanu, otrais sagatavo praktiskai rīcībai, lai samazinātu iespējamo kaitīgo tūrisma industrijas radīto antropogēno slodzi jeb tā saucamo ekoloģiskās pēdas nospiedumu vidē.

Šobrīd Centrālās un Austrumeiropas salīdzinošā statistika liecina par vāji attīstītiem gan pašmāju, gan ārzemju tūrisma rādītājiem Latvijā. Lai gan pašreizējie regulējošie normatīvie akti un programmas vēl būtu pilnveidojamas, tomēr ar tām pietiek, lai attīstītu tūrisma industriju un pievērstu uzmanību ārzemju tūristu piesaistei.

Neizmantotās iespējas

Svarīgi ir apsvērt un rīkoties, lai paralēli jaunu stratēģiju veidošanai īstenotu jau pieņemtos lēmumus Latvijas tēla uzlabošanā, kas pasaulē ir mazpazīstama un biežāk parādīta nepievilcīgā gaismā, nevis kā viesmīlīga un ceļošanas vērta zeme. Tāpat jau neattīstītās loģistikas dēļ gadu desmitu garumā mūsu valsti vēl joprojām ir grūti sasniegt. Šim reģionam un liela tūristu skaita piesaistīšanai vispiemērotākais transports – lētais un ērtais vilciens (kā piem., Roma–Parīze–Berlīne vai Viļņa–Rīga–Tallina), izņemot satiksmi ar Lietuvu un NVS, un prāmji (piem., Stokholma–Helsinki, Ķīle–Rīga) neeksistē vispār. Tas ir liels zaudējums valsts mēroga ekonomikai, kur tūrisms iekšzemes kopproduktā (IKP) varētu ienest pāri par 15% vai vēl vairāk. Dažās zemēs šis devums pārsniedz pat 50%.

Līdzās ekonomiskajam efektam ir vēl kāds svarīgāks aspekts – draudzīga un labvēlīga kultūras apmaiņa, atvērtas valsts tēla radīšana, atklājot šo neseno terra incognita daudziem jo daudziem apmeklētājiem. Pat tos nedaudzos 50 līdz 60 tūkstošus tūristu, kas te gada laikā ieceļo, lielākoties pavada ārzemju kompānijas.

Informācija eksotiskās valodās

Liela uzmanība pievēršama informācijas kvalitātei. Šodien tā pieejama galvenokārt angļu valodā, taču, lai veiksmīgi piesaistītu lielāku ārzemju tūristu uzmanību un daļēji kompensētu mazattīstīto infrastruktūru un servisu, nepieciešams sagatavot informāciju un uzturēt viselementārākā līmeņa komunikāciju to zemju valodās, no kurām tūristus sagaidām. Spektrs varētu būt ļoti plašs – sākot ar daudzām Austrumeiropas un Rietumeiropas valodām līdz Tuvo un Tālo Austrumu valodām. Lai arī daudzas liekas netradicionālas un eksotiskas, taču tas ir pasaulē vislielākais tūristu potenciāls, un jautājums šobrīd ir, kura pirmā no Baltijas valstīm šo plašo spektru izvērsīs.

Igaunija aizsteigusies tālu priekšā tūrisma informātikas laukā. Daudzās jo daudzās interneta saiknēs ir atrodams vārds Estonia, un, nokļūstot tur, informācija nereti atveras daudzās valodās, iekļaujot arī Āfrikas areālu. Finansiālais ieguldījums šiem projektiem ir neliels, bet dod iespēju delikātā un saistošā veidā nogādāt informāciju plašai auditorijai. Igaunijas graujošs pārākums pār Latviju ir arī ienākošā tūrisma statistika.

Fantāzijas šajā jomā, protams, ir jāveido saprātīgi un samērīgi, jo daudz jāstrādā, lai padarītu mūsu valsti interesantu apmeklētājiem un ieinteresētu viesus uzturēties šeit vairāk par vienu vai divām diennaktīm un ne tikai Rīgā, Siguldā un Rundālē vai Bauskas–Ainažu ceļā, bet arī ceļot maršrutos Liepāja–Alūksne, Ventspils–Krāslava un daudzviet citur. Šobrīd pasaulē ir tik daudz spilgtu piedāvājumu, un to veic spēcīgas kompānijas. Latvija šajā jomā ir pavisam niecīga un maz piesaista lielo ceļojumu kompāniju uzmanību.

Ieskatoties vēsturē, romantisku Kurzemes apceļojumu iespaidus varam atrast akadēmiķa Johanna Bernuli, baltvāciešu dzejnieka Ulriha fon Šlipenbaha, mākslinieka Juliusa Dēringa, ceļotāja Gintera Heines beletristikā, dienasgrāmatās un skicēs. Minētie un citi līdzīgi vēsturiskie materiāli ir noderīgi, veidojot kultūras mantojuma saikni ar mūsdienīgu tūrisma informāciju.

Kāpēc ekotūrisms?

Tūrisms visā pasaulē un Latvijā izpaužas tik daudzos veidos, ka būtu nepieciešams atsevišķs izdevums, lai tos visus aprakstītu. Tāpat attīstības procesā ir šo daudzo veidu definīcijas: ekotūrisms, dabas, ilgtspējīgais, tribālais, etniskais, kultūras, akadēmiskais u.c. tūrisms.

Daudzas vides institūcijas un organizācijas izstrādā ilgtspējīgās attīstības principu ieviešanu tūrismā, kā arī veicina videi īpaši draudzīgā ekotūrisma paplašināšanos, kas būtībā ir mērķtiecīgs ceļojums dabā, lai izprastu vidi, kultūru un dabu, rūpētos, lai neizmainītu šo dabisko ekosistēmu integritāti un veicinātu ekonomiskās iespējas, kas savukārt, aizsargājot dabas resursus, dotu reālu labumu vietējiem iedzīvotājiem.

Ekotūristi uzsver vēlmi iemācīties vairāk par dabu un kultūrvidi sava ceļojuma gaitā. Ekotūrisms sniedz tiešu labumu vietējai ekonomikai un iedzīvotājiem kopumā un rod līdzekļus vietējai dabas aizsardzībai un sugām. Ekotūrisms veicina ekonomisko izaugsmi, vienlaicīgi aizsargājot vidi.

Ekotūrisms ietver sevī cieņas, līdzdalības un labvēlības gaisotni. Atsevišķos gadījumos tūrisma grupas var kļūt pārāk lielas, lai atbilstu ekotūrisma nosacījumam. Te uzreiz jāpiezīmē, ka šis ekotūrisma lozungs reizēm var būt mānīgs, jo lielās popularitātes dēļ atsevišķas kompānijas to var izmantot veiksmīgākai klientu piesaistīšanai, tai pašā laikā ignorējot ekotūrisma pamatprincipus.

Latvijā ekotūrisms jau ir sācies

Daudz runāts par Latvijas dabas resursiem un bioloģisko daudzveidību, mazāk par ekotūrisma vadības procesiem. Šobrīd Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā tiek gatavota ekotūrisma attīstības stratēģija, ir izdoti atsevišķi materiāli vairākās svešvalodās – «Latvijas Zaļās pērles» un «Ekotūrisms Latvijā». Iezīmējas Andra Junkura, Aigara Liepiņa, Valda Pilāta, Jura Smaļinska un citu profesionāļu darbība teorētisko materiālu publicēšanā, praktiskā maršrutu izveidē un konsultāciju sniegšanā. Daudzas pašvaldības nopietni apsvērušas savas iespējas un nākotnes plānus. Īpaši Renda, sava pagasta ilgtspējīgas attīstības ietvaros un bāzējoties uz savām bioloģiskās lauksaimniecības, vides izglītības iestrādēm un dabas resursiem pievērš pastiprinātu uzmanību videi draudzīgam tūrismam. Sēlijā Rites un Saukas tautas augstskolas jau šobrīd ir laba bāze ilgtspējīga tūrisma mācībām un realizācijai, ko papildina Gārsenes pagasta iestrādes un saikne ar Pilskalnes pagastu Daugavpils pusē un akadēmiskās darbības apvīto dabas izpētes centru Ilgu muižā. Tālāk ar ekotūrisma perspektīvām saistītais apjomīgais projekts «Daugavas tilti» un daudzi citi šeit nenosauktie, bet cieņu un interesi izraisošie projekti dod stabilu pārliecību par šī tūrisma perspektīvām mūsu valstī.

Iespējamās negatīvās sekas

Tūristu vajadzību apmierināšanai pieaug enerģijas patēriņa pieprasījums, palielinās mežu un citu dabas resursu nomīdīšana, pieaug notekūdeņu, piegružošanas un atkritumu problēmas. Bieži vien pārtiku un dzērienus importē. Tūristu skaits strauji pieaug un vietējā kopiena kļūst aizvien agresīvāka pret tiem. Lai mazinātu negatīvās tendences un veidotu pozitīvu bilanci, jādomā par prasmīgu vides pārvaldību, aizrobežu kolēģu pieredzes apgūšanu un mācīšanos no citu kļūdām.

Ekotūrismā, tāpat kā citā nozarēs, svarīgs ir produkts, infrastruktūra, uzņemšanas prasme, personāls, kā arī galvenais elements – pašmāju un ārzemju tūristi.

Latvija kā zaļā valsts?

Latvijas kā zaļās valsts ideja ir pozitīvs izaicinājums, lai uz tās visaptverošās un pastiprinātās ilgtspējīgas attīstības akcentu bāzes varētu veidot arī tūrisma vīziju, kuras ietvaros tiktu piedāvāti uz ekoloģiskiem standartiem veidoti pakalpojumi – bioloģiskās saimniecībās ražota pārtika un audumi (salvetēm, pārklājiem, dvieļiem utt.), daudzkārt izmantojami trauki, separēta atkritumu savākšana un pārstrāde, mazs enerģijas patēriņs, ekoinženierijas instalācijas ūdens attīrīšanai, ekobūvniecības un ekodizaina principi viesnīcās, restorānos, birojos, tūrisma maršrutu labiekārtošanā, delikāti pasniegtas rekomendācijas videi draudzīga dzīvesveida uzturēšanai un patēriņa samazināšanai, kā arī personāls, kas spējīgs sniegt papildu informāciju arī par vides aizsardzības jautājumiem.

Šie pakalpojumi maksimāli tiktu īstenoti jau ceļojuma sākumpunktā Rīgā, Stokholmā, Briselē vai kur citur, kā arī transportā līdz Latvijai un tālākā ceļā pa Latviju. Vēlams, lai arī piedāvātais transports atbilstu ekoloģiskajiem standartiem (elektro-, bio-, ūdenstransports ar mazu degvielas patēriņu, zemu trokšņu un vibrācijas līmeni).

Skaidrs ir tas, ka šādus pakalpojumus nevar realizēt uzreiz un lielā apmērā. Te svarīga ir apņemšanās un virzība soli pa solim pretī mērķim. Ekotūrismā nopietni apsverama ir biznesa ētika, kultūrvides integritāte, sava logo un pazīšanās zīmju ieviešana un izmantošana, produktu un pakalpojumu sertifikācija, sadarbības tīkla attīstība.

Cilvēka un dabas saskarsme – šī mūžsenā problēma un dialogs un ekoromantiķa sapņi – pastāv kopš cilvēks aizvēsturiskos laikos sāka sevi apzināt ārpus dabas. Viena no ekotūrisma tendencēm ir radīt viņam šo pirmatnējo pirms miljoniem gadu iepazīto sajūtu. Tāpat ekotūrismā ietilpst arī cilvēka radīto negāciju – izgāztuvju un piesārņojumu apskate.

Arī gatavība uzņemt dažādas mentalitātes cilvēkus, izpētot iespējas sniegt viņiem nepieciešamos pakalpojumus, arī informāciju par dažādu reliģisko konfesiju darbību Latvijā un palīdzot iejusties Latvijas sabiedrībā, kas nereti daudziem tūristiem ir būtisks ceļošanas mērķis. Viesošanās NVO un dažādās kopienās šobrīd vēl ir neattīstīta, taču nākotnē visai interesanta ceļojuma sadaļa.

Izaicinājums tradicionālajam tūrisma biznesam

Ilgtspējīgās attīstības integritāte tūrismā prasa augstus vides aizsardzības standartus, kā arī teicamu servisu šī tūrisma veida kategorijās, kas savukārt ir izaicinājums tradicionālajam tūrisma biznesam un ar to saistītai konjunktūrai. Te ir nosacījums jaunai pieejai jaunu formu attīstīšanā, kas nestu labumu attiecīgās valsts iedzīvotājiem, vairojot viņu labklājību un saudzējot vidi.

Ekotūrisma stratēģijas izveidē ietilpst arī apskates vietu novērtējums, resursu plānošana, tūres un serviss, ekonomiskās iespējas, palīdzība apdzīvotās vietās radīt harmonizējošu un ilgtspējīgu menedžmentu, lai saglabātu dabas un kultūrvēstures mantojumu. Šis process jāvada sadarbībā ar citām vides aizsardzības organizācijām, dažādām kultūras kopienām un valsts aģentūrām. •