Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 

Izdrukāt

Par šo rakstu nav saņemta neviena atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

 

Kāpēc?... Ikviens uzdod šo jautājumu: vai esam pakļauti terorismam? Vai sācies trešais pasaules karš? Vai, notverot vainīgos, iestāsies miers un dzīvosim atkal pa vecam?

Pirms šīs dienas filozofi uzskatīja, ka civilizētajā pasaulē ir iesakņojusies noteiktu vērtību sistēma, kuru mainīt nav lielu cerību.

Pēc šīs dienas vērtības mainīsies, mainīsies izpratne par ētiku, par cieņu pret dzīvību, pret dzīvnieku sugām un rasisma izpausmēm. Trīs dienas pēc uzbrukuma Ņujorkas iedzīvotājiem Latvijas televīzija apņēmās vairs nerādīt šausmu filmas, kas propagandē vardarbību... Vēl mēs gaidām, kad puikas atgriezīsies no virtuāliem spēļu slaktiņiem, kad pornomeiteņu kailums neuzbudinās avīžu pircējus un daudz kā cita, kas ir pretrunā ar tikumību un morāli.

Varbūt šodien planēta vēl ir gaiši zilā krāsā, vēl varam sapņot par ceļojumiem kosmosā. Bet varbūt vairs ne. Varbūt rīts atnesīs sarkano krāsu un melns taps par sarkanu.

Laiks, kad pieteikts karš. Šoreiz, iespējams, nekaros valstis, bet gan tā saucamie Ziemeļi un Dienvidi. Globalizācija un tās pretinieki. Bet varbūt arī ne. Nākotne nav fatāla, to iespējams mainīt, it īpaši šodien. Ja visas nācijas un valstis nevēlēsies karot, kara nebūs. Saspringts laiks. Laiks, kura likteni lemj valdības un vadītāji.

Vērtību pārvērtēšanas laiks. Civilizācija, kas daudz sola un ilgu laiku nevar savus solījumus piepildīt, zaudē savu uzticamību, provocē pretestību un zaudē sevi.

Iestājies atbildības laiks, kam jākļūst par nevardarbības laiku – mieru nesošu laiku. Laiku, kas mācītu mums izveidot atbildības apziņas cauraustu un līdzsvarotu sabiedrību.

Mūsu lūgšanu un ticības laiks. «Ak Dievs, kā Tu to pieļāvi?!» Dievs pieļauj ļaunumu, lai mūs atbrīvotu no ļaunuma, lai mēs uzvarētu ļaunumu...

Ruta

Lai mūsu lūgšanās skan aicinājums par Mieru un Nevardarbību.

«Kungs,
dari mani par miera nesēju;
lai es nestu mīlestību tur, kur valda naids;
lai es nestu piedošanu tur, kur sāpīgi dara pāri;
lai es nestu ticību tur, kur ir šaubas;
lai es nestu cerību tiem, kas ir izmisumā;
lai es nestu gaismu tiem, kas tumsā;
lai es nestu prieku tur, kur ir skumjas.

(Svētais Asīzes Francisks)

 

«Miers baro, nemiers posta» – šis vienkāršais mūsu tautas sakāmvārds šobrīd ieguvis globāli ārkārtēju aktualitāti.

Ar lielāku vai mazāku dinamiku tas bijis svarīgs gandrīz visā cilvēces pastāvēšanas vēsturē. Un visgrūtākajos brīžos no tautām, valstīm nākuši indivīdi, kuri sevī atraduši optimālo mieru, kas veido šo dzīvības formulu. Mieru, kas gūstams paša dvēselē, kas atrodams attiecībās ar līdzcilvēkiem, kas iespējams arī starpvalstu attiecībās. Pat starp cilvēkiem ar atšķirīgiem pasaules uzskatiem...

Šobrīd, kad top šis žurnāls, vēl nav zināms, kā mūsu planēta spēs atrast dzīvības ceļa formulu tieši šim mirklim – 2001. gada septembrim–oktobrim. M. Gandija pieredze iecietībā un ceļā uz mieru būtu tik ļoti jāņem vērā. Ja to darīsim – būs cerība mums un visai mūsu pagaidām vēl zaļajai planēta..

Arnis