Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 

Foto: Kurts Sautērs
 

Izdrukāt

Par šo rakstu nav saņemta neviena atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Patērēšana, pārtērēšana un izvēle

Kristaps Freimanis,
Zaļā brīvība


Mēs esam Eiropas kultūras bērni un tādējādi, protams, arī tās upuri. Mūsu valsts attīstība, piemēram, balstās uz Rietumeiropā pirms vairākiem gadsimtiem izveidojušos atziņu, ka valsts iedzīvotāji kļūst laimīgāki, ja viņi spēj iegādāties un patērēt vairāk preču un pakalpojumu. Diemžēl netiek pievērsta uzmanība tam, ka socioloģiskās aptaujas labklājības jautājumā rāda stipri citādu ainu – cilvēki, patērējot daudz preču, nekļūst laimīgāki, tieši otrādi – valstīs, kurās dominē patērēšanas atziņa, novērots lielāks pašnāvību skaits.


 

Prece noved līdz pašnāvībai

Arī Latvijā, kur daļa iedzīvotāju dzīvo daudz labāk, t.i., patērē daudz vairāk nekā lielākā daļa pārējo pasaules iedzīvotāju, pašnāvību līmenis ir augsts. Daļēji tas ir izskaidrojams ar reklāmas ietekmi, kas propagandē patērētāja dzīves modeli un vienkāršam iedzīvotājam nesasniedzamu dzīves līmeni (preču izmantošanas iespēju ziņā), un daudzi cilvēki, neredzot ne mazāko iespēju tādu līmeni sasniegt, nolemj, ka dzīvei bez tā visa nav nekādas jēgas, un to izbeidz.

Prece izsmeļ resursus

Kā zināms, lai saražotu jebkuru preci, tiek izlietots noteikts daudzums dažādu resursu (zeme, gaiss, ūdens, derīgie izrakteņi). Diemžēl šībrīža ekonomiskā sistēma nenodrošina resursu taupīgu un racionālu izmantošanu. Tiek ražotas resursu ietilpīgas preces ar īsu mūžu (lai saglabātu noieta tirgu), nepievēršot uzmanību tam, ka resursi nav neizsmeļami, un neņemot vērā, ka daudzus no tiem nekad nebūs iespējams atjaunot un tie nebūs pieejami nākamajām paaudzēm. Mēs pārtērējam mums dotos resursus – pēc principa: «aiz mums kaut vai ūdensplūdi».

Bet nez vai mūsu vidū ir daudz cilvēku, kuri uzreiz spētu atteikties no patērētāja dzīves modeļa un, lai saudzētu planētu, sāktu dzīvot savādāk. Mēs vēl joprojām uzskatām, ka mums ir nepieciešams daudz dažādu preču, lai mēs kļūtu laimīgi.

Iegādājoties preci, var zaudēt draugus

Daudzas sadzīves iekārtas aizstāj pat draugus – mēs nevis aizejam ciemos (jo mums nav laika), bet sēžam pie televizora un nodarbojamies ar virtuālām simulācijām. Mēs tērējam savu laiku strādājot, lai šos brīnumus iegādātos, un tajā pašā laikā zaudējam savas iespējas uz īstu un neviltotu socializāciju (tusiņu), kas sniedz daudz vairāk prieka. Vai lietas tiešām ir tas, kas mums visvairāk nepieciešams? Nē, nav. Vai mēs spējam uzreiz kaut ko mainīt? Nē, nespējam, jo, pirmkārt, ir jāmainās mums pašiem, jāatbrīvojas no lietu radītās atkarības, un tas, kā jebkurš process, kas saistīts ar atbrīvošanos no atkarības, ir ilglaicīgs. Bet pirms tam mēs varam izvēlēties jeb balsot.

Ko nozīmē balsot par preci

Nu ne jau tā kā vēlēšanās, kas maz ko maina, jo tajās vienu ar varas instinktu pārņemtu cilvēku vietā mēs iegūstam citus, bet gan balsojot par un pret noteiktām precēm, preču grupām un ražotājiem – atkarībā no to ietekmes uz apkārtējo vidi, sabiedrību, cilvēku dzīves līmeni utt. gan tepat Latvijā, gan citur.

Tā kā mēs preces patērējam, mums ir tiesības un iespējas izvēlēties tieši tādu preci, kāda mums ir vispieņemamākā. Ja mēs sevi uzskatām par atbildīgiem nākamo paaudžu priekšā, mēs arī izvēlēsimies tādas preces, kuras (tās ražojot un izmantojot un arī pēc to izmantošanas) prasa vismazāko resursu patēriņu un rada vismazāk atkritumu. Un arī tādas, protams, kuru ražotāji vai no ražotājiem atkarīgi darboņi neapdraud cilvēku brīvību, dzīvību un veselību.

Svarīgi arī tas, kur šīs preces tiek ražotas, jo, tās pārvadājot uz vietām, kur tās iespējams saražot pašiem, tiek nevajadzīgi tērēti resursi, un, tos tērējot, sava artava tiek dota arī tā saucamajam «siltumnīcas efektam». Tāpēc vēlams iegādāties tādas preces, kas ražotas šeit uz vietas, pievēršot uzmanību arī tam, kā tās tiek ražotas.

Progress piespiež iegādāties jaunu preci

Kā ļoti spilgtu un izplatītu piemēru varam minēt datorus. Viena datora, kurš sver 20 kg, saražošanai tiek izmantotas 14 t resursu. Mēs, protams, esam pie datoriem pieraduši, un tie mums dod daudz lielākas iespējas apstrādāt un uzglabāt zināšanas, taču – vai tiešām katru gadu ir nepieciešams iegādāties jaunu datoru, vai tiešām datori, kurus mēs lietojām pirms pieciem gadiem un kuri lielākoties vēl darbojas, ir tik morāli novecojuši, ka mums nepieciešami jauni? Visdrīzāk jau ne. Taču tā saucamais progress mūs piespiež iegādāties aizvien jaunus datorus, jo vecie nespēj pildīt jaunradītus uzdevumus, pēc kuriem mums nebija vajadzības iepriekš, bet tagad mēs bez tiem savu dzīvi iedomāties nespējam. Šādu preču nav mazums, pēc kāda laika mēs visi draudzīgi atbrīvosimies no saviem videomagnetofoniem, jo pie-ejami būs tikai DVD diski, neņemot vērā, ka tieši tādu pašu prieku, ja ne vēl lielāku, mūsu senčiem sagādāja pirmais ciema patafons, nerunājot nemaz par muzikantiem zaļumballēs.

Preces izvēle un globalizācija

Runājot par preču ražošanas sociālajiem aspektiem, ir nepieciešams atgādināt, ka daudz draudzīgāk gan videi, gan sabiedrībai ir neiegādāties lielu kompāniju (transnacionālo korporāciju – TNK) ražojumus, jo tādējādi mēs dodam šiem uzņēmumiem vēl vairāk līdzekļu un varas – mēs par tiem balsojam ar savu maciņu. Šo uzņēmumu ietekme uz norisēm sabiedrībā jau tā ir pārāk liela un parasti negatīva, jo tās, izmantojot savu ietekmi, bieži ignorē sabiedrības vēlmes un apkārtējo vidi.

Ļoti uzskatāms piemērs ir Royal Dutch/Shell, kas ignorēja Ogoni tautas tiesības uz tīru apkārtējo vidi, no kuras šie cilvēki bija atkarīgi. Kad sākās protesti Shell kompānijai ar vislielāko prieku palīgā steidzās Nigērijas varas iestādes, nodrošinot «kārtību» reģionā – tika nogalināti vairāk nekā tūkstotis vietējo iedzīvotāju, toties benzīna cenas Shell benzīntankos nemainījās.

Jautājums ir tikai viens: ko mēs vēlamies? Vai mēs tiešām par mantām un dažiem santīmiem esam spējīgi pārdot savus ideālus un vērtības, lai nodrošinātu sev komfortu, kurš mums nesniedz neko citu kā depresiju? Nerunājot nemaz par to, ka, pērkot šīs preces, mēs atbalstām un padarām stiprākas šādas kompānijas, tādējādi palielinot iespēju, ka kādreiz, iespējams, tiks rupji pārkāptas arī mūsu tiesības uz brīvību un dzīvību.

Reklāma arī ir prece

Mūsdienās reklāmas izdevumi sastāda ļoti lielu daļu no preču cenas, un tie, kas šīs reklāmas apmaksā, protams, esam mēs paši, nerunājot nemaz par reklāmas negatīvo ietekmi uz mūsu bērnu psihi. Tāpat nepieciešams pievērst uzmanību tam, ka reklāma ir viens no patērētāju sabiedrības stūrakmeņiem, tā rada mūsos vēlmi patērēt, lai apstiprinātu savu sociālo statusu, lai mēs it kā pierādītu savas rūpes par saviem tuvākajiem un veiktu vēl dažādas uz socializāciju vērstas darbības, kuru veikšanai mums iepriekš nekādas preces nebija nepieciešamas. Nevajadzētu piemirst arī to, ka patiesībā jau netiek reklamētas pašas preces, bet šīm precēm tiek radīts noteikts tēls, kam bieži nav nekāda sakara ar šīm precēm, bet gan ar to, kas bijis reklāmas radītājs. Šo iemeslu dēļ ir ļoti rūpīgi jāapsver, vai vispār vajadzētu iegādāties preces, kas tiek reklamētas.

Un jāsaprot ir arī tas, ka, izvirzot par dzīves mērķi sava patēriņa modeļa nemitīgu uzlabošanu, mēs nākamajām paaudzēm pasauli nodosim diezgan nožēlojamā stāvoklī. Tāpēc mums visiem kopā, gan katram atsevišķi ir nepieciešams mainīties un mainīt savus uzskatus par lietām. •