Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

Foto: Kurts Sautērs
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemtas 2 atsauksmes
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Biopirātisms - mūsdienu koloniālisms

Ieva Zālīte,
Zaļā brīvība


Pirāti mūsdienās ne tikai pamanās piedāvāt pircējiem mūzikas ierakstus par pieņemamām cenām. Daži pirāti izmanto pavisam legālus paņēmienus, piemēram, patentus. Šie valdību cienītie pirāti, lai gūtu pēc iespējas lielāku peļņu, steidzas patentēt gēnus, zināšanas par to īpašībām un dzīvas būtnes. Patentēti tiek arī konkrētu cilvēku gēni, viņiem pašiem to pat nenojaušot. Kompānijas pretendē uz plašiem patentiem, pirms tās zina, kā to atklājumi var tikt izmantoti.


 

Zemes ģenētiskais mantojums kļūst par privātīpašumu

Biotehnoloģijas kompānijas un attīstīto valstu valdības cenšas panākt pasaules intelektuālā īpašuma tiesības uz dzīvām būtnēm un to ģenētisko materiālu. Tām jautājums šķiet vienkāršs. Lai apmierinātu augošo pieprasījumu pēc pārtikas un zālēm, nepieciešami jaunievedumi. Tie prasa dārgu pētniecības darbu, ko var veikt tikai tad, ja par to samaksā. To visefektīvāk var izdarīt ar globālu intelektuālā īpašuma – patentu aizsardzību. Bez patenta īpašnieka atļaujas neviens nedrīkst izgatavot, pārdot un lietot patentēto produktu, paņēmienu vai produktus, kas iegūti ar patentēto paņēmienu.

Ir arī cits viedoklis. Privāto kompāniju kontrole pār dabas materiāliem un procesiem, kas nodrošina ar pārtiku un zālēm, ir neētiska un bīstama. Gēni un ģenētiskie procesi ir kopīgs mantojums, kas nevar būt privātīpašums. Labums no tradicionālajām lauksaimniecības kultūrām jāgūst zemniekiem, kas tās kopj un saglabā. Patentējot šīs šķirnes vai to gēnus, visa nauda nonāks bagāto kompāniju kabatās. Vecās šķirnes var izzust (tas arī visu laiku notiek).

Doma par dzīvu būtņu un to daļu patentēšanu ir jauna un pretrunīga. Tradicionāli patentus piešķir jaunu produktu vai paņēmienu izgudrojumiem, nevis dabā jau esošu lietu atklājumiem. Patentu likumu, arī Latvijas likuma ietvaros nav iespējams patentēt augu un dzīvnieku šķirnes, kas radītas selekcijas ceļā.

«Dzīvības patentēšana» sākās 1980. gadā, kad ASV Augstākā tiesa nolēma, ka var patentēt dzīvu organismu. Pēc deviņus gadus ilga strīda tiesneši nosprieda, ka svarīgākā nav atšķirība starp dzīviem un nedzīviem objektiem, bet tas, vai organisms var tikt atzīts par cilvēka izgudrojumu, un piešķīra patentu uz ģenētiski pārveidotu jeb modificētu (ĢM) baktēriju. «Ar vienas balss pārsvaru ASV Augstākā tiesa Zemes ģenētisko kopgaldu atdeva privātīpašumā,» komentēja E. Kimbrels no Starptautiskā tehnoloģiju novērtēšanas centra.

Drīz sekoja patenti uz ĢM augiem un dzīvniekiem. Tā Eiropas patentu iestāde 1992. gadā piešķīra patentu uz peli, kurā ievietoti gēni, kas izraisa vēzi. Patentēta tika ne vien tehnoloģija, bet arī pele, visi tās pēcnācēji, visi medikamenti, kas jelkad varētu tikt radīti, izmantojot šo peli, un pat visi citi zīdītāji, kas varētu tikt šādi modificēti.

Biopirātisms

Vairāki patenti, ko nesen ieguvušas biotehnoloģijas kompānijas, attiecas uz gēniem no organismiem, kuru īpašības jau sen tiek lietotas dienvidu valstīs. Bieži nav skaidrs, vai tiek patentēta kāda īpaša manipulācija vai arī paši gēni, to lietošana un zināšanas par tiem. Tā 1997. gadā kompānija Rice Tech ieguva ASV patentu uz rīsa šķirni, kas iegūta, krustojot Indijas basmati rīsu ar Amerikas šķirni. Saskaņā ar šo patentu kompānijai pieder viss rietumu puslodē audzētais basmati rīss un nākotnē tiesības uz jebkuru jaunu šķirni, kas radīta, krustojot jauno un tradicionālās Āzijas šķirnes.

Tas izraisīja sašutuma uzplūdus. Zemnieki Indijas ielās protestēja pret ārzemju kompāniju, kas piesavinās viņu nacionālos resursus. Basmati ir augstas kvalitātes rīss, ko audzē tikai Indijā, Pakistānā un Nepālā. Pēc zemnieku domām, atļaut šo vārdu lietot ASV rīsa audzētājiem būtu tas pats, kas tās dzirkstošo vīnu saukt par šampanieti. Turklāt basmati eksports Indijā ir nozīmīgs peļņas avots. Indijas un Pakistānas valdības iesniedza oficiālu protestu ASV patentu birojā. Sabiedrības neapmierinātības dēļ kompānija atteicās no iegūtā patenta. Tomēr tā patentēja un pārdod vairākas šķirnes ar ļoti līdzīgu nosaukumu, piemēram, ‘Kasmati’.

Indijas zinātniece V. Šiva par to pauda: «Šī pirātisma epidēmija ir ļoti līdzīga tai, ko pirms 500 gadiem nosauca par koloniālismu. Es domāju, ka mums drīz vajadzēs šo pirātismu ar patentiem nosaukt par rekolonizāciju, par jaunu kolonizāciju, kas no vecās atšķiras vienīgi ar to, ka vecā kolonizācija pārņēma tikai mūsu zemi, bet jaunā pārņem mūsu dzīvību.»

Eiropas savienības direktīva

1988. gadā ES nolēma atļaut patentēt ĢM organismus, pamatojot to ar nepieciešamību stiprināt Eiropas biotehnoloģijas industriju. Daudzi cilvēki un organizācijas iebilda pret Biotehnoloģisko izgudrojumu legālās aizsardzības direktīvu. 1995. gadā. Eiroparlaments noraidīja likumprojektu kā neētisku. Šajā pašā gadā Greenpeace uzvarēja tiesā Eiropas patentu iestādi, kas bija piešķīrusi patentu uz ĢM augiem, kas izturīgi pret herbicīdiem, un patents tika atsaukts.

Tomēr 1998. gadā, industrijai izdarot lielu spiedienu, jaunā direktīva tika apstiprināta. Slimnieku tiesību aizstāvji apgalvoja, ka bez patentiem uz dzīvību netikšot radītas jaunas zāles. Eiroparlamenta deputātiem nācās izvēlēties – balsot par direktīvu vai parādīt sevi kā cietsiržus. Vēlāk gan atklājās, ka šiem lobētājiem nav nekāda sakara ar slimnieku apvienībām, kuras tie sacījās pārstāvam, toties viņiem ir samaksājušas farmācijas firmas.

Direktīva ir pretrunā gan ar Eiropas patentu konvenciju, gan ar Konvenciju par bioloģisko daudzveidību. Nīderlandes un Itālijas valdības Eiropas tiesai pieprasīja anulēt šo direktīvu, šo prasību atbalsta Norvēģija un Eiropas padome. Jautājums vēl nav izskatīts.

Vai likums atļauj patentēt jebko

Konvencija par bioloģisko daudzveidību nosaka pamatprincipus: valstī atrastais ģenētiskais materiāls pieder tās tautai; peļņā no ģenētiskajiem materiāliem ir jādalās ar kopienām, kurās tie atrasti, kas tos pazīst un lieto, vai ar zemniekiem, kas radījuši savas šķirnes. Tomēr šie principi nespēs novērst ģenētisko materiālu un zināšanu privatizēšanu, iekams tiks ierakstīti spēkā esošā likumā.

Arī ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija ir starptautiska institūcija, kas cenšas izstrādāt noteikumus. Sešos gados tā vairākas reizes ir pārstrādājusi projektu jaunam dokumenta variantam par augu ģenētiskajiem resursiem. Iespējams, ka šoruden tas beidzot tiks apstiprināts. Dažām valstīm nepatika priekšlikums veicināt nevis patentus, bet citas selekcionāru tiesību aizsardzības sistēmas un doma, ka zemniekiem ir tiesības gūt ienākumus no pašradītām šķirnēm un saglabāt sēklu no gada uz gadu. Dokuments uzsver nepieciešamību jaunas šķirnes radīt, balstoties uz zemnieku veikto selekciju (kas, visticamāk, nenotiktu ar gēnu inženierijas palīdzību), un iesaka uzraudzīt ģenētisko resursu ieguvi un lietošanu.

Biotehnoloģijas industrija vēlas redzēt vienotu patentu sistēmu visā pasaulē. Lai to panāktu, ASV diplomāti ir draudējuši lietot tirdzniecības sodus vai pārtraukt sadarbības līgumus ar vairākām valstīm. Solis ceļā uz šo globālo sistēmu ir Pasaules tirdzniecības organizācijas līgums ar tirdzniecību saistīto intelektuālā īpašuma tiesību aspektu (TRIPS). TRIPS atļauj patentēt gandrīz jebko, arī ĢM organismus, un pieprasa ieviest intelektuālā īpašuma tiesības uz augu šķirnēm. Tomēr jaunattīstības valstis panāca, ka līgumā tika ietverts punkts, kas atļauj īpašos apstākļos neizsniegt patentus uz augiem un dzīvniekiem. Tuvākajā laikā ir paredzēts šo punktu pārskatīt, un gan patentu pretinieki, gan aizstāvji cer, ka tiks izdarīti viņiem tīkami grozījumi.

Nevalstiskās organizācijas Gajas fonds un GRAIN raksta: «Jaunattīstības valstīm saka, ka patenti un citas intelektuālā īpašuma tiesību formas ir galvenais, lai piesaistītu investīcijas biotehnoloģijai, kas cels to ekonomiku un uzlabos pārtikas drošību. Šie apgalvojumi ir absolūti nepatiesi. Vienīgā motivācija globālā intelektuālā īpašuma tiesību kampaņai ir peļņas pieaugums Ziemeļu starptautiskajām korporācijām.»

Valstis var izpildīt pienākumus, ko uzliek TRIPS vienošanās, nepatentējot ĢM organismus. Tā Norvēģija atsacījās patentēt ĢM augus, jo tie apdraud vidi un pārtikas drošību. Saskaņā ar starptautisko (un arī Latvijas) patentu likumu valdības var atteikties patentēt jebkādu izgudrojumu, kas pēc viņu uzskata ir morāli neattaisnojams, piemēram, apdraud veselībai vai varētu radīt kaitējumu videi. Arī vēlme piesavināties citu zināšanas ir pretrunā morāles normām. •