Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemta 1 atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

 

Pārticībā dzīvot ir neslēpta sabiedrības vēlēšanās. Bet kur atrast darbu, naudu? – jautās vieni. Kā piesaistīt sponsorus? – tā otri. Jā, kā kļūt bagātiem? Bagātība patiesībā ir apslēpti resursi, ko varam likt lietā. To vidū ir dabas resursi – aramzeme, mežs, upes, ezeri un bagātības ko tie sniedz, un mazāk taustāmi resursi, kas izpaužas caur pašu cilvēku. Tās ir prasmes, talanti, pat atsevišķas unikālas īpašības, kuru vērtējums neparādās projektu biznesa pārskatos. Un tās ir ne tikai katra atsevišķa indivīda spējas, bet arī prasme strādāt kopā.

Māka atrast kopīgu valodu un sastrādāties varbūt ir vērtīgākā un aizmirstākā bagātība, kuru nevar ne samērīt, ne izskaitļot. Šo spēju var nosaukt arī par sociālo kapitālu, un uz tā patiesībā balstās katras pašvaldības iespējas attīstīties un strādāt nākotnē, tātad veidot savu Local Agenda 21.

Šodien daudzas pašvaldības dažādu projektu ietvaros jau ir iepazinušās ar Local Agenda 21 mērķiem un uzdevumiem. Daudzos dokumentos ir formulēta arī pamatdoma – skatīt pasauli kā vienotu veselumu ilgtspējīgas attīstības kontekstā, atzīstot cilvēka, ekonomikas un vides mijiedarbības nozīmi.

Nereti, kad atduramies pret kādu reālu rīcību, sākas sabiedrības un varas konflikti, un tas nav tikai pie mums šeit, Latvijā. Protestu pret kodolatkritumu noglabāšanu Vācijā, piemēram, atbalsta ne tikai zaļie fanātiķi, bet arī iedzīvotāji. Sabiedrība kā nekad agrāk apjauš savas pilnvaras un nevardarbīgiem līdzekļiem iet uz diskusiju ar lēmumpieņēmējiem.

Latvijā, pēc LU Vides zinātnes un pārvaldības studiju institūta aptaujas rezultātiem, iedzīvotāju interese piedalīties kādā no sabiedrības līdzdalības procesiem ir ievērojama. Aptuveni 79% aptaujāto to labrāt vēlētos.

Tomēr daudzus attur savu tiesību nezināšana, arī daļējs kūtrums un neticība nākotnei. Sabiedrības līdzdalība ir paredzēta Latvijas valsts likumā «Par teritoriju plānojumiem», «Par vides aizsardzību», likumprojektā «Par piesārņojumu», kā arī citu likumu sadaļās.

Tātad nacionālā likumdošana paredz plašas iespējas varai konsultēties ar iedzīvotājiem un otrādi – sabiedrībai ietekmēt varas rīcību savā novadā, pilsētā un ciemā.

Local Agenda 21 nav iedomājama bez vides aspektu iekļaušanas visās pašvaldību attīstības stratēģijās un lēmumos, piemēram, saistībā ar transporta dzelzceļu, autoceļu politiku, tūrismu vai nodarbinātību.

Tomēr Local Agenda 21 daudzviet paliek uz papīra vai atbalsojas sanāksmju telpu sienās. Kāpēc? Kam pārmest? No vienas puses – joprojām valda konservatīvas ierēdņu komunikācijas metodes, pastāv valsts informācijas monopols, no otras puses nevalstisko organizāciju aktivitātēm trūkst profesionālisma, un rezultātā pietrūkst pareizās pieejas problēmu risināšanā.

Vai ir izprasta sabiedrības līdzdalības loma garajā ceļā līdz pārtikušai dzīvei? Dažreiz tā aprobežojas tikai ar pasīvu aprunāšanos vai rūgtuma izkliegšanu.

Sabiedrības līdzdalība ir zināšanu un iemaņu jautājums – demokrātijas skola. Arī ikkatra un visas kopienas vēlēšanās iet pretī risinājumam.

Ceļā jāpārvar interešu aizstāvības barjeras – nezināšana, informācijas trūkums, vēsums, pārlieka kritika. Šodien darboties līdzi – nozīmē profesionālā līmenī orientēties procesu vadīšanas jautājumos, zinot, kā panākt jautājumu atrisināšanu, bet arī ar to vien būs par maz.

Jebkuru jautājumu risinot, starp varu un iedzīvotājiem jāveido attiecību kultūra, jautājumu saskaņošanas kultūra. Šodien mēs sākam to mācīties. Viss mūsu pašu rokās! Interešu aizstāvības kultūra veidosies tāda, cik mēs paši būsim izglītoti un morāli gatavi veidot jaunu dzīvi.

 

Ruta