Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemta 1 atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

 

Katru piektdienu, tāpat kā šodien, es braucu uz mājām. Manas mājas atrodas meža vidū Gaujas ielokā - tur aug pieclatu ozols, tur slejas pilskalns, tur pilskalna pakājē uz austrumiem tek avotiņš.Tur mītējas Ķērpītis, Zuzīte, Piķīte un kazu bariņš. Tās ir manas mājas, bet Rīgā es tikai strādāju un guļu. Viss, kas šajā Žurnālā, uz pašu ādas izjusts - Nītaures zermnieku kopas "Zaļais loks" cerība, ka lauki jākopj ar saudzīgām rokām un ka šis audzējums būs vajadzīgs pilsētniekam, kas samaksās lauciniekam arī par to, ka zemniekam pietiek spēka dzīvot laukos.

Nesen biju Somijā, lai pati savām acīm redzētu, kāda izskatās celulozes rūpnīca. Jau pa lidmašīnas apaļlodziņu piekasīgi vēroju somu mežus - to bija daudz, kailcirtes 1-2 ha mazas, vien grūti bija saprast, kur balto lauki, kur ezeri. Somijas daba ir skarba un trausla, šī zeme stāv uz cieta akmens, tā ka somiem novēlēt: vajag tik rakt! - būtu stulbi. Viņu mājām pamati nav jāliek. Bet vienkāršība tur likās dzīves norma. Un ķērpji uz koku zariem plīvoja kā rūķu bārdas. Somijā mežu ir 75% no valsts platības. Latvijā - 45%.

Varbūt arī man doties uz kādu senu Latvijas mežu, un protestējot pret cītīgo Latvijas mežu izciršanu, padzīvot tur pāris gadu? Kā Džūlija - Taurenis, par kuru stāstām šajā žurnālā. Jo kur teikts, ka Latvijas dabai pietiek ar 45% mežu? Kāpēc ne 55%, 65%, 75%, 95%?

Izlasiet interviju ar Baltic Pulp izpilddirektoru Jukku Laitinenu, kas tapa viņa dzimtenē Somijā; vienu šķīrienu tālāk Latvijas ļaužu domās par vareno projektu Aiviekstes un Daugavas tikšanās vietā - Ozolsalā.

Un vēl par mājupceļu. Berta, stāvot Lakšu muižas kūtspriekšā prāto: "Cilvēkam jau tagad vairāk būtu jāskatās atpakaļ. Viņam jāpaliek biškiņ senākam, tā kā alās jālien atpakaļ, tā kā kokos jākāpj..."

Atskatīties senatnē rosina GNP etnogrāfa Indra Čekstere, stāstot, ka senāk bērniņi pasaulē nāca Laimas pirtiņā. Bet arheologs Juris Urtāns saka: tas, ko agrāk uzskatīja par naudas mucām pilskalnos, patiesībā ir senie avoti, kam cilvēki meta ziedu par valgmi un veselību, ko tas dāvāja.

No gadu tūkstošu mijas man kaklā maģiska ķemmīte ar zvārgulīti. Ja pakaļ dzenas pūķis, tā neatskatoties jāmet pār plecu - sekotājam ceļā aizaugs necaurejams mežs... Skatīties atpakaļ, vai mest pār plecu ķemmīti?

 

Anitra

 

Fonda "Zaļais loks" ļaužu lūgšana

 

Dod, Dievs, neaizmirst, ka mums ir tā laime dzīvot tajā vietā Latvijā, kas dod sākumu četriem strautiem - viņi savus skaidros ūdeņus pienes divām mūsu likteņupēm.

Dod, Dievs, saprast, ka neviens nedrīkst iznīcinot pacelt roku pret dabu.

Gar Amatas krastiem klusiem soļiem staigā Melānijas Vanagas baltā dvēsele. Mēs izlūdzamies arī viņas svētību.

Ceram uz atbalstu, kas dotu mums iespēju saglabāt šīs vietienes dzīvo garu. •