Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemta 1 atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

 

Kāds ir ilgtspējīgas pilsētas attīstības modelis? Vai tā ir pilsēta, kurā viss labiekārtots tiktāl, ka ir atvieglots ikdienas solis, ka bērniem un veciem cilvēkiem nodrošināta pozitīva vide? Vai tā ir zaļumu ieskauta pilsēta, kurā koordinēta transporta un zemes lietošanas plānošana? Pilsēta, kurā dominē videi draudzīgs dzīves veids, nav noziedzības un ubagu?

Katrai valstij un reģionam pilsētas attīstības vīzija var būt atšķirīga, tomēr tās vieno pamatideja – vēl ilgi un droši dzīvot mazpiesārņotā, fiziski un sociāli veselīgā vidē, kas spēj apmierināt sabiedrības intereses un vajadzības. Tādu pilsētu nevar radīt vienā dienā. Norvēģija, piemēram, jau septiņus gadus soli pa solim strādā pie ilgtspējīgas attīstības modeļa. Runāt par ilgtspējīgas attīstības jautājumiem kā vīziju ir vieglāk nekā tos risināt, jo jāatrod vienprātība politiķu vidū. Norvēģi iet grūtāko ceļu, tur ir atraisīta varas un sabiedrības savstarpējā sapratne.

Pilsētās dzīvo vairāk nekā puse no planētas iedzīvotājiem. Arī Rīgā dienas vidū satek vai puse Latvijas. Zaļā partija pauž, ka ilgtspējīga attīstība varētu būt galvenais princips, plānojot Rīgas tālāko izaugsmi. Tas balstītos uz trīs vaļiem: transports, mājoklis un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšana, ieskaitot zaļo zonu. Nenoliedzami transporta radītās problēmas visuzskatāmāk parāda pilsētas plānošanas krīzi, un šajā gadījumā nemaz nav jārunā par ilgtspēju.

Rīgai vēl nav skaidrs, kādus attīstības projektus veikt pirmos, kādus atlikt. Tiek pārskatīts Rīgas centra attīstības plāns. Mūsu profesori gaužas – ko līdz sacerēt stratēģijas un plānus, ja vēlāk ieteikumi un mērķi netiek ņemti vērā. Vara rīkojas pēc sava prāta.

Pagaidām mūsu sabiedrības vērtību piramīdas virsotnē ir nauda. Kad sakrāsim naudu, tad dzīvosim... un pieprasīsim labklājību. Gaidot to, ir jādzīvo tagad! Nauda jāiegulda ilgtspējīgos un plānotos, koordinētos stratēģiski nozīmīgos projektos. Kur plānošana atbilstoši reālām iespējām, kur prioritāšu sakārtošana, koordinācija un prognoze?

Varbūt taisnība profesoram Oļģertam Nikodemusam – kad izveidosies sabiedrības vidusslānis, kas vēlēsies dzīvot labākā pilsētvidē un pieprasīs politiķiem realizēt ilgtspējīgu attīstību, varbūt būs jau par vēlu, jo par visām kļūdām nākotnē būs jāmaksā trīs un desmit reizes dārgāk, jo būs jāatmaksā kredīti un jāņem atkal jauni, lai kļūdas labotu.

Šodien vides jomā strādājošie Rīgu redz savām acīm, arhitekti savām, bet politiķi steidz dzēst «ugunsgrēkus», solot labot kļūdu pēc kļūdas. Rīgas laiks katram savs.

Saprašanās trūkums starp lielajām sabiedrības mērķgrupām, labvēlīgas iecietības trūkums sabiedrībā kopumā. Nav vienojošas idejas par Latvijas nākotni. Demokrātiskā valsts pārvērtusies par valsti ar anarhijas iezīmēm.

Kāpēc? Varam rakstīt stratēģiju pēc stratēģijas, bet, ieviešot to dzīvē, politiķi rīkojas pēc saviem ieskatiem. Likumi ne vienmēr tiek pildīti, vai arī viens likums ir pretrunā ar otru.

Kamēr šajā dialektiskajā it kā pretējo spēku cīņā pietrūkst trešās komponentes – garīgo vērtību vienojošās kristīgās sabiedrības, kas divus tūkstošus gadu nemanāmi audzinājusi mūsu garu, saukdama nostāties uz saprašanās, izlīdzināšanās un cilvēkmīlestības ceļa, – tikmēr gaidītās politiķu rīcības nebūs.

Nebūs gaidītās rīcības ne šiem, ne cita sasaukuma politiķiem. Jo ne jau politiķi vien attīsta nākotni. Tie esam mēs visi, ikkatrs.

Jūs teiksiet, politika nav mana daļa. Jā, bet tava attieksme ir tava daļa un mana daļa. Tava gudrība ir tava daļa un manējā. Tava sirds mīlestība ir manējā – mūsu visu un Rīgas daļa.

Un, savienojot šķietami nesavienojamo – attīstību un ikkatra gara izaugsmi, izaug visa sabiedrība – mēs maināmies, un mainās politiķi.

Ilgtspējīga pilsēta, kas tālā, nesasniedzamā skatījumā varbūt līdzinās utopijai, vairs nebūs tik tāla un nesasniedzama, tad arī ienāks laime... Jo ko tad mēs vēlamies – spēt ilgi dzīvot un stipri būt un laimīgi.

«Vides Vēstis» novēl Rīgai, lai Dieva neredzamā klātesamība un Viņa tik vienkāršo baušļu, ētikas principu pildīšana – neaprunāt, nezagt, nedarīt ļaunu, bet cienīt un mīlēt – kļūst par ikdienas realitāti!

 

Ruta