Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

Ēriks Zaporožecs, Hoetika ģenerāldirektors.

Mīkstajam polietilēnam.

PET pudelēm.

Makulatūrai.

Presētā makulatūra transportēšanai.
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemtas 2 atsauksmes
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Hoetika – 60 kilometru rādiusā ap Rīgu


Ēriks Zaporožecs atkritumu apsaimniekošanas firmā Hoetika strādā samērā nesen – no pērnā gada sākuma, pirms tam septiņus gadus bijis pašvaldības vadītājs Ogres rajona Lēdmanes pagastā. Slavēts un bārts, no prezidenta Gunta Ulmaņa saņēmis goda rakstu «Par ieguldījumu Latvijas attīstības un izaugsmes veicināšanā», tagad saka, ka noguris no politikas.


 

Atkritumu šķirošana

Pasaulē atkritumu apsaimniekošana notiek pēc šāda plāna: atkritumu daudzuma samazināšana, bīstamo atkritumu izskaušana, atkritumu šķirošana, otrreizējā pārstrāde un visbeidzot – atkritumu noglabāšana poligonā. Latvija iet nedaudz citu ceļu: pagaidām lieli līdzekļi tiek ieguldīti poligonu būvei, bet nekas netiek darīts, lai taupīgi tiktu izlietoti resursi: dalīti vāktie atkritumi visbiežāk tiek izvesti pārstrādei ārpus Latvijas.

Hoetika lielas cerības liek uz Getliņu projektu, kur paredzēta atkritumu šķirošana. Bet līdz tam laikam, kad mājsaimniece varēs visu šķirot mājā, vēl ir tālu. Paskaidrošu, kāpēc. Iedomājieties, jūsu virtuve ir 3 reiz 2 m = 6 kv. m. Iedomājieties, ka jums vajadzētu 25 dažādus konteinerus, jo tik pozīcijās pašlaik notiek šķirošana... Kur paliks jūsu virtuves galds? Es dzīvoju personīgajā mājā, man pagalmā stāv konteineri, kuros var uzkrāt kartonu un papīru, PET pudeles, celofāna maisiņus utt. Es to varu, bet jūs 6. stāvā?

Pasaulē ir citādi. Zviedrijā pašlaik būvē mājas ar iebūvētiem dalītās atkritumu vākšanas vadiem. Latvijas plastmasas ražošanas firma EPI Zviedrijai gatavo dažādu krāsu renītes, kas savienotas ar mājas atkritumu aizvadīšanas caurulēm. Un cilvēks turpat virtuvē vienas krāsas renītē met PET, citā polietilēnu, citā papīru – un katrs atkritumu veids iekrīt savā konteinerā. Latvijai tā ir netāla nākotne.

Pašlaik daudzos mikrorajonos izvietoti konteineri šķirotu atkritumu savākšanai. Esam spiesti šos laukumus iežogot, tur tiek tikai īrnieki, kam ir atslēgas.

Šogad mēs ļoti lielas investīcijas – vairāk nekā 150 tūkstošus latu – ieguldām jauna tipa konteineros: PET pudelēm, papīriem, plēvēm, stikliem un citiem atkritumiem.

«Vides Vēstis», firma «Gandrs» un Zaļā partija Hartmaņmuižas teritorijā arī trenējas šķirot atkritumus.

Tā ir ļoti skaista ideja, kā popularizēt jūsu un mūsu attieksmi pret vidi un tīrību pilsētā.

Es negribētu mūsu sadarbību saukt par kompromisa meklējumu. Kāpēc? Jo kompromiss manā izpratnē ir: es jūs piemānīju un pats vinnēju! Jūs domājat: viņš mani piemānīja, es paliku zaudētājs. Ja mums ir sadarbība, mēs abi esam ieguvēji. Un es vienmēr skatos: ko iegūsiet jūs, ko iegūšu es. Ja mēs tā iegūsim lielāku publicitāti, mūs pazīs un kļūsim populārāki – tas ir abpusēji izdevīgi, tādēļ es uz mūsu sadarbību skatos tikai pozitīvi.

Atkritumu šķirošanas nākotne Latvijā

Pašlaik izgāztuvēs notiek brutālā šķirošana, kad īstenos Getliņu projektu, sistēma darbosies šādi: automašīna atved uz poligonu cietos sadzīves atkritumus, izber uz transportēšanas līnijas, kur visi atkritumi tiek šķiroti, un poligonā nonāk tikai tie, kas pakļauti biogāzes ražošanai. Kad Latvijā īstenosies šī sistēma, tad vairs nekrāsies milzīgie atkritumu kalni.

Dalot Rīgas atkritumu daudzumu ar iedzīvotāju skaitu, iznāk, ka katrs pierakstītais rīdzinieks saražo 1,65 m3 atkritumu gadā, nevis kā agrāk uzskatīja: 1,3 m3. Tas nozīmē, ka netika ņemti vērā zaķi, kas Rīgā dzīvo nepierakstīti, iebraucēji, tūristi utt. Un tagad iedomājieties, kāds būs haoss, kad atcels pierakstu sistēmu.

Hoetika pašlaik sadarbojas ar firmu Riork, kas risina PET pudeļu otrreizējo izmantošanu Latvijā, firmā EPI nogādā polietilēna atkritumus, ar Brocēnu cementa rūpnīcu noslēgta vienošanās par lietoto riepu un eļļu piegādi sadedzināšanai. Daudzi atkritumu veidi tiek šķiroti un tiek veidoti to uzkrājumi, gaidot laikus, kad Latvijā šādus atkritumus pārstrādās.

Par makulatūras piegādi Hoetika noslēgusi līgumus ar Valmieras olu brešu ražotni un Līgatnes papīrfabriku, turklāt firma Riork makulatūru nogādā arī uz Klaipēdu. Tie ir padarītie darbi.

Ir arī vesela virkne problēmu: eļļas filtri no auto servisiem, stikli no auto servisiem – tas ir citas kategorijas stikls. Šobrīd ir izstrādāti projekti, kā to visu izdarīt. Kā organizēt savākšanu un kā – uzkrāšanu. Getliņos gatavojamies izveidot šķirotu atkritumu uzkrāšanas vietas, lai viss ir kopā vienā teritorijā. Lai viss būtu pārbaudāms un tiktu sakārtots un iekārtots atbilstoši visām prasībām. Tā ka tas nav tas sliktākais variants!

Atkritumu šķirošanas bāze

No kopējās atkritumu masas katru dienu tiek atdalītias otrreiz pārstrādājamās izejvielas. Maiņā strādā 10 cilvēki, ir divas maiņas ar saīsināto darba laiku. No pilsētas pilnās mašīnas brauc uz pārkraušanas bāzi, izber atkritumus uz transportiera, un strādnieki atšķiro papīru un kartonu, riepas utt.

Mēs šobrīd sašķirojam tikai apmēram 30% atkritumu. Diemžēl. Tāpēc gribam sadarboties ar Getliņiem, jo mums ir vajadzīga platība.

Iedzīvotāju līdzdalība

Hoetika darbības programmā paredzēts, ka līdz 2004. gadam, īstenojot dažādas izglītojošas programmas, notiks pakāpeniska pāreja uz jauniem konteineru tipiem un pakāpenisku jau šķirotu atkritumu savākšanas principu. Tas nozīmē, ka rīdziniekiem nevajadzēs stāvēt uz ielas, gaidot atkritumu savākšanas mašīnu. Nest no mājām tos maisiņus. Domāju, ka pie normālas likumdošanas, pie ierēdņu un politiķu normālas attieksmes pret šiem jautājumiem trīs gadu laikā mēs varam pāriet uz civilizētu atkritumu apsaimniekošanu.

Iepakojumu ražo ārzemēs, atkritumi paliek Latvijā

Latvijā no Polijas ieved PET pudeles, no Lietuvas – stikla burkas un tā tālāk. Vai tad Latvijā nav sava Līvānu stikla? Mēs nevaram pudeles un burkas ražot no pašu stikla?! Kur ir problēma?! – Problēma ir, ka vajag nodrošināt ekonomisko attīstību! Papīra pārstrādi un visu pārējo. Lūk, tas ir ministru un visu ierēdņu pienākums: rūpēties, lai Latvijā attīstās ražošana. Un tad visus šos atkritumus, kas tiek ievesti kā iepakojums, pārstrādāsim paši un ražosim preces, kas tiks izmantotas otrreiz.

Latvijas makulatūra aizceļo uz Lietuvu

Hoetika pašlaik lielāko daļu makulatūras aizved uz Lietuvu! Bet kāpēc? Tāpēc, ka Latvijā nav ražošanas! Tur jau ir visa tā nelaime. Lai valstsvīri domā, kā atjaunot ražošanu Slokas celulozes fabrikā. Kā iedot investīcijas, lai attīstās Līgatnes papīrfabrika. Lūk, par ko jārunā mūsu cienījamajam ministram, nevis spriest – «kad lielākā daļa būs gatava šķirot atkritumus, tad mēs dosim viņiem šo iespēju».

Lielveikali šķiro atkritumus

Pašlaik firmai Hoetika izveidojusies laba sadarbība ar RIMI, «Lido», «Neldu», «Drogām», «Sky», «Mega». Šie lielveikali jau tagad šķiro atkritumus, atsevišķi nodalot makulatūru un polietilēnu. Kāds viņiem no tā labums?

Skatieties, matemātika ļoti vienkārša. Lūk, jūsu konteiners. Agrāk jūs par viena konteinera izvešanu, kur viss sabērts ņigu ņegu un ko sauc par cietajiem sadzīves atkritumiem, maksājāt, piemēram, latu. Bet, ja jūs atsevišķi atdalāt papīru, polietilēnu, PET, krāsaino metālu, tad ņigu ņegu daļa samazinās uz pusi, un jūs par to maksājat 50 santīmus. Bet! Šķirotos atkritumus Hoetika aizvedīs par velti!

Un jūsu bizness ir tas, ka jūs ekonomējat savu naudu. Es savu biznesu balstu uz to, ka, pirmkārt, man mazāk jāved uz noglabāšanu, un par to, ko es nenoglabāju, man nav jāmaksā. Šķiroto atkritumu daļu es aizvedu otrreizējai pārstrādei, par ko saņemu atlīdzību, lai segtu savus zaudējumus, jo jūs man par šķirotajiem atkritumiem neko nemaksājāt, jo viss, ko darījām, tā bija mūsu brīvā griba. Un mēs esam priecīgi! Jūs ietaupījāt, un es ietaupīju un – sedzu savus zaudējumus. Tā ir sadarbība! Nu, lūk, tur ir mūsu interese un jūsu interese. Es dodu jums iespēju ieekonomēt naudu, jūs dodat man iespēju ekonomēt naudu un plus vēl segt manus zaudējumus. Lieliski! Labāka sadarbība nevar būt!

Agrāk par tukšu pudeli maksāja 4 santīmus

Garām. Lai es nodotu dzērienu ražotājam jūsu pudeli, man viņa jāizdzen caur mazgāšanas līniju. Kokakola kādreiz mazgāja savas pudelītes, tagad vairs nemazgā, bet ved no Lietuvas vienreizējai lietošanai, pēc tam tās atkal sadauza un taisa no jauna. Lai pudelēm nebūtu apbružātas maliņas.

Kurš jums tagad var precīzi pateikt: cik iepakojuma ieved Latvijā? Vai Latvijas Zaļais punkts to zina? Neviens! Jo uz robežas nav kontroles. Visi saka kaut ko provizorisku. Jebkurā civilizētā valstī ir precīzi zināms: ja gadā ieved miljonu litru kokakolas, tad kastu būs tik, pudeļu tik, korķu tik, šķidrums tiks izdzerts. Un, ja Latvijā darbotos stikla pārstrāde, jūs varētu nodot to savu otrreizējo iepakojumu un tos santīmus dabūt atpakaļ!

ASV cīnās ar žurkām

Viens piemērs: ASV ir problēma –- žurkas. Valdība pieņem lēmumu un izdod likumu, ka pilsētā izvieto 75 tūkstošus konteineru un visiem iedzīvotājiem tie ir pareizi jālieto. Ja kāds nepilda likumu, tad juridiskā persona maksā sodu tūkstoš dolārus, fiziskā persona – 250 dolārus. Ja nav naudas, ej strādāt sabiedriskos darbos. Saprotiet, ir jābūt kaut kādai kārtībai. Es uzskatu, tā ir demokrātija. Ir mērķis – cīņa pret žurkām. Ir izstrādāta programma, ir ieguldījumi, un tam ir jāatmaksājas. Bet mums Rīgā diemžēl nav tādas programmas.

Domnieki pieņem populistiskus lēmumus, un visu apmaksu uz saviem pleciem iznes juridiskās personas un iedzīvotāji, kas iegulda naudu. Labi, es varu to darīt, bet man arī jāzina, kāds manam uzņēmumam no tā būs labums? Bet labums ir tāds: ja es ieguldu investīcijas pilsētas attīstībā, gribu, lai man tās atnāktu atpakaļ. Es savukārt tās ieguldītu nākamajā posmā – modernizētu un labiekārtotu uzņēmumu, bet nav tās saiknes. Politiķi neuzņemas atbildību pateikt, kā īstenībā ir, bet visu laiku manipulē. Es saprotu, ka tā ir politika, bet tā ir nesolīda politika attiecībā pret savu valsti, pret savu iedzīvotāju. Ja tu esi ievēlēts politiķis, tātad cilvēki tev uzticas, tad pasaki vēlētājiem, kā ir īstenībā, kā vajadzētu būt un kas jādara, lai tas tā būtu. •