Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 

Izdrukāt

Par šo rakstu nav saņemta neviena atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

 

Par cilvēces pašsaprotamu mērķi ir pieņemts uzskatīt attīstību. Gan ekonomikas, gan zinātnes, gan veselības aprūpes attīstību, pat kosmosa iekarošanu. Galvenokārt jau ekonomisko – nacionālais kopprodukts tiek uzskatīts par valsts labklājības rādītāju. Arī vides aizsardzībā ilgtspējīgu attīstību pieņemts definēt kā zaļo ideālu. Bet vai tas mums visiem ir pieņemami? Vai ir nepieciešama tāda attīstība, kas vairo mūsu ienākumus un palielina pirktspēju, pat, ja tā būtu saskaņā ar vidi? Vai tas dara mūs laimīgus? Varam taču salīdzināt ASV pilsoni ar Vjetnamas pilsoni. Jā, amerikāņa ienākumi ir nesalīdzināmi lielāki, sociālā un veselības aprūpe ir nodrošināta, bet vai tāpēc amerikānis ir laimīgāks? Vai mums pieņemamāks ir vjetnamieša prieks (un arī raizes) par šodienu vai amerikāņa rūpes par rītdienu?

Vai cilvēka sūtība uz zemes ir attīstība jeb varbūt vienkārši – dzīve. Būtībā jautājums ir par ideāliem, kurus mums katram nosaka pārliecība un pasaules uzskats. Nav svarīga fiziskā bagātība vai nabadzība, bet gan tas, pēc kā mēs tiecamies. Sv.Francisks par savu ideālu bija izvēlējies Nabadzību un centās pēc tās kā iekšēji, tā ārēji. Un varbūt bija viens no laimīgākajiem cilvēkiem pasaulē. Vai mēs Latvijā par valsts ideālu būtu atzinuši bagātību, vēlmi ekonomiskajā attīstībā sasniegt rietumvalstis? Vai tas mūs darīs laimīgus, jeb varbūt laime jāmeklē lietās, kas mums jau ir – brīvība un neatkarība. Arī – iespēja dalīties ar savu tuvāko.

Daži iebildīs un teiks, ka bez mūžīgās tieksmes attīstīties cilvēki nekad nebūtu nokāpuši no koka, – bet varbūt bez tieksmes pēc nezināmā cilvēki nekad nebūtu izraidīti no paradīzes?

Katram, protams, pašam jāizvēlas savi ideāli un jācenšas tiem sekot – varbūt tieši tas mūs ikvienu darīs laimīgu. Un nodrošināt to var dzīve tīrā un nepiesārņotā vidē. Mācīsimies būt laimīgi par tīru lauku gaisu, tīru avota ūdeni un putnu dziesmām – it kā pašsaprotamām lietām, kas mums tomēr jānosargā. Neļausim sev iestāstīt, ka nauda ir par to svarīgāka.

Tavs -