Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemtas 3 atsauksmes
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Ar muti Rīgā, darbiem - aizkrāsnē
(replika par grozījumie likumā "Par vides aizsardzību")

Šā gada jūlijā spēkā stājušies grozījumi likumā «Par vides aizsardzību».

Grozījumi paredz, ka «valsts institūcijas un pašvaldības veicina un nodrošina sabiedrības iesaistīšanu ar vides aizsardzību saistītu lēmumu pieņemšanā, kā arī iespēju realizēt tiesības piedalīties likumprojektu un citu normatīvo aktu sabiedriskajā apspriešanā, iesniegt attiecīgajām valsts institūcijām un pašvaldībām priekšlikumus grozījumiem un papildinājumiem ar vides aizsardzību saistītajos normatīvajos aktos, kā arī piedalīties ar vidi saistītu stratēģiju, plānu un programmu sagatavošanā un apspriešanā» (3.nod., 17.p.). Tas pats pants uzdod valsts institūcijām un pašvaldībām norīkot atbildīgos koordinatorus vai amatpersonas, kas nodrošina sabiedrības informēšanu.

Ir jau apsveicami, ka likumā atbilstoši Orhusas konvencijai parādījušās šīs demokrātijas un pilsoniskās sabiedrības atzīšanas iezīmes. Bet diemžēl pašu grozījumu tapšana liek par šo to aizdomāties. Gandrīz kā latviešu sakāmvārdā – «Ar muti Rīgā, ar darbiem aizkrāsnē».

Tieši pirms gada daži vides nevalstisko organizāciju pārstāvji, sadzirdējuši, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) gatavo jaunu likumu par vides aizsardzību, ieminējās, ka šī nu ir reize, kad nevalstiskās organizācijas varētu veiksmīgi sadarboties ar ministriju. Daudzi vēl atcerējās bijušās vides valsts ministres I.Vaideres veiksmīgi noorganizēto vides nevalstisko organizāciju forumu, tāpēc arī vides aizsardzības departamenta (VAD) direktoram R.Bebrim tika izteikts priekšlikums sasaukt līdzīgu vides NVO un VARAM atbildīgo pārstāvju forumu saistībā ar šī likuma tapšanu. Tas taču būtu tikai normāli, ka likuma tapšanas procesā, kurā ir runa par sabiedrības iesaistīšanu, tiek uzklausīts arī sabiedrības viedoklis.

Tā kā savstarpējās sarunās ar VAD izskanēja doma, ka tam šāda nodoma realizācijai trūkst fizisko un finansiālo resursu, tad savu palīdzību piedāvāja NVO centra vides projektu koordinatore.

Tomēr pirms plašākas sabiedrības iesaistīšanas VAD nolēma ar topošo likumu vispirms iepazīstināt tikai dažus sabiedrisko organizāciju pārstāvjus. Tā 1999.gada 7.decembrī notika Vides aizsardzības likumprojekta pirmā sabiedriskā apspriešana, uz kuru bija uzaicināti desmit sabiedrisko organizāciju pārstāvji (piedalījās septiņi). Tā kā likumprojekts šīm personām bija izsūtīts iepriekš un viņas ar to jau bija iepazinušās, izskanēja arī dažādi iebildumi un ieteikumi, kurus ministrijas pārstāvji teicās ieprotokolējam.

Galu galā sabiedrības viedoklis bija, lūk, kāds, – likums vēl ir negatavs, bet uzteicama ir vēlme šajā procesā jau laikus iesaistīt sabiedrību.

Pēc šīs tikšanās ar nepacietību gaidījām nākamo sabiedrisko apspriešanu. Ik pa laikam NVO centra koordinatore mēģināja sazināties ar VAD, jautājot: nu kad tad likums taps skatāms un kad varētu visus sasaukt kopā, lai pie reizes iepazīstinātu ar topošā likuma būtību un dzirdētu arī sabiedrības vērtējumu? Taču vienmēr bija atrunas: «Vēl likumprojekts nav skatāmā gatavībā, vēl jāsaskaņo ar savām institūcijām, vēl jāatrāda citām ministrijām, vēl...» Un tā mēnesi pēc mēneša, līdz kādā jūlija dienā veram vaļā avīzi «Latvijas Vēstnesis» un ieraugām, ka tiek izsludināti grozījumi likumā «Par vides aizsardzību».

Kas tie tādi? Ieskatāmies, re, te taču atsevišķi tās pašas sadaļas, kas apspriešanā nodotajā tā saucamajā likumprojektā!?

Kad interesējos par šīm metamorfozēm vides aizsardzības departamentā, atbilde bija apmēram tāda: «Mums pašiem līdz pat pēdējam brīdim nebija īsti skaidrs, kādam šim likumam jāizskatās, tāpēc arī šie grozījumi aizgāja. Vai tad tur ir kaut kas slikti vai nepareizi?»

Nē, viss ir labi, bet varēja būt vēl labāk! Pareizi? Kaut kā tikai duras acīs likumā paustie panti ar reālās prakses nesakritību šī paša likuma tapšanā.

Bet vēl jau laiks laboties. Nez kādi vides likumprojekti VARAM plānos paredzēti šogad? Lai gan esošie grozījumi likumā paredz, ka institūciju atbildīgie koordinatori jūs par tiem informēs, tomēr nepaļaujieties uz vārdiem vien! Esiet modri! •