Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

Gādājiet par mīlestību, nevis par naudu! - ar šādu plakātu pulcējās cilvēki, kas savu protestu gatavi paust ar dziesmām.

Cīnies pret ekspluatāciju un apspiestību!

Par mieru un taisnīgumu! - Prāgā, Miera laukumā 26.septembrī

Zemes draugi aicina PB neatbalstīt vidi degradējošus projektus
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemtas 4 atsauksmes
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Prāgas rudens

Alda Ozola, Fanija Blūma,
autoru foto


Pirmo reizi Pasaules bankas (PB) un Starptautiskās valūtas fonda (SVF) ikgadējā vispārējā sanāksme notika Centrālās un Austrumeiropas reģionā, proti, Čehijas galvaspilsētā Prāgā. Septembra beigās Prāgā ieradās ne tikai PB un SVF pārstāvji, kas gatavojās noturēt savu ikgadējo sanāksmi, bet arī ap 15–20 000 cilvēku, kas visdažādākajā veidā gatavojās paust protestu gan pret šo starptautisko institūciju darbību, gan korporatīvo globalizāciju. Arī 11 000 policistu ar pieaicinātiem amata pratējiem no armijas aprindām cītīgi gatavojās šim pasākumam.


 

Prāgas iedzīvotāji ar masu saziņas līdzekļu starpniecību tika brīdināti par potenciālajām briesmām, kas gaidāmas no protestētājiem, skolēni šai sakarā varēja baudīt brīvdienas nedēļas garumā, bet Prāgas centrā daudzi veikali bija slēgti «drošības apsvērumu dēļ».

Kādēļ protesti?

Ir cilvēki, kas iebilst pret veidu, kādā pašlaik noris ekonomiskās globalizācijas procesi, kad pasaules finansu arhitektūrā un ekonomikā dominējošās paradigmas veicina ienākumu sadales nevienlīdzības un nabadzības palielināšanos. PB un SVF ir šāda modeļa balsti. Protesti Vašingtonā šā gada aprīlī un Sietlā pagājušā gada decembrī liecina par globālām problēmām un globālām briesmām gan cilvēkiem, gan videi.

Katru dienu Āfrikā no bada mirst 19 000 bērnu – tie ir reālās dzīves fakti, kam PB un SVF ar valstu ekonomiskās izaugsmes rādītājiem nespēj oponēt. Par spīti PB apgalvojumiem, ka tā veiksmīgi risina nabadzības problēmas pasaulē, realitāte liecina, ka nabadzība pēdējos gados nevis samazinās, bet pat turpina palielināties.

Demonstrācijas ir demokrātijas doto tiesību izpausme, kas ļauj cilvēkiem paust un aizstāvēt savus uzskatus. Protesti nereti ir vienīgais veids, kā izkliegt savu sāpi un likt starptautiskām institūcijām beidzot sākt risināt šīs problēmas. Ir cilvēki, kam tas ir izdzīvošanas jautājums, un viņi vēršas pie pārējās pasaules sabiedrības pēc palīdzības.

Prasības

Prāgā protestētāju galvenās prasības bija: dzēst pasaules nabadzīgāko valstu parādus, pārtraukt vides destrukciju veicinošu projektu finansēšanu, projektu apspriešanā iesaistīt sabiedrību, kā arī padarīt šīs institūcijas pieejamākas sabiedrībai.

Tās ir konkrētas demonstrētāju prasības, un tas nebija tikai pūlis ar noslieci uz demolēšanu. Izteiktie aicinājumi vēstīja par radikālu reformu nepieciešamību šajās starptautiskajās institūcijās. Vai nu šīs institūcijas uzņemas atbildību un patiešām izskauž nabadzību pasaulē, ikvienam nodrošinot pārtiku, tīru ūdeni, atbilstošus sanitāros apstākļus un izglītību, vai arī tām jābeidz izlikties, ka tās pilda šādu lomu.

Pasaules banka ir un paliek banka, kuras funkcijās ietilpst naudas pelnīšana. Kopā ar SVF tā nereti vairāk rūpējas par privāto ārvalstu investoru naudas atgūšanu no parādos slīkstošām valstīm, nevis mēģina paaugstināt to iedzīvotāju dzīves līmeni. Tomēr PB un SVF darbības pamatā ir nodokļu maksātāju nauda, kas tām uzliek atbildību šos finansu resursus izmantot nabadzīgo cilvēku labā.

«Cita vēsts» – sabiedriskie forumi

Sabiedriskās organizācijas septembra beigas izmantoja, lai Prāgā organizētu dažādus seminārus, forumus un diskusijas, pieaicinot pasaulē labi pazīstamus un autoritatīvus cilvēkus. Šie pasākumi tika nosaukti par «Citu vēsti», tā simboliski norādot no PB, SVF un valdības atšķirīgo viedokli. Diskusijās tika meklēti mūsdienu globālās problemātikas iespējamie risinājumi. Tāpat šo pasākumu mērķis bija kopā saaicināt domubiedrus, mācīties citam no cita un izglītoties. Ikvienam Prāgas iedzīvotājam bija iespējams piedalīties šajos pasākumos. «Mums jāpalīdz sabiedrībai saprast, kādēļ ir nepieciešams iedziļināties ekonomiskās globalizācijas procesos,» – tāda bija sabiedrisko forumu pamatdoma.

Un izrādās, Prāgā bija daudz iedzīvotāju, kurus tendenciozie raksti presē par vardarbīgiem protestētājiem nebija nobiedējuši. Viņi bija ieinteresēti sabiedrības norisēs un priecājās par iespēju beidzot tuvāk uzzināt par PB un SVF politiku. Acīmredzot ikdienā ne valsts institūcijas, ne prese šādu iespēju nepiedāvā.

Diemžēlmasu medijos informācija par sabiedriskajiem forumiem tikpat kā neparādījās, jo acīmredzot kāds ir ieinteresēts, lai nevalstisko organizāciju pārstāvji jeb tā dēvētie neformāļi pārējā sabiedrībā izraisītu asociācijas ar nevaldāmu pūli, kas nodarbojas ar vandālismu. Tāpat kāds ir ieinteresēts, lai sabiedrība neuzzinātu, ka šai ekonomiskajai sistēmai ir iespējamas arī alternatīvas.

Uz Čehijas robežām

Kamēr atsevišķas auditoru kompānijas mēģina novērtēt ekonomisko labumu, ko Čehija gūst no palielinātā tūrisma apjoma PB un SVF sanāksmju laikā, muita un policija Čehijas robežpunktos uz pārējo ieceļotāju fona centās identificēt protestētājus un rast dažnedažādus iemeslus, lai liegtu šīm personām iebraukt valstī. Demonstrāciju dalībnieki, šķiet, nav tie, no kuriem gaidāms ievērojams ekonomisks labums, tādēļ daļai tā arī jāpaliek aiz Čehijas robežām.

Pasaules banka un Starptautiskais valūtas fonds tiekas ar sabiedrību

Kongresa centrā vairākas dienas bija organizētas tikšanās ar PB un SVF pārstāvjiem, un sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem bija iespēja nepastarpināti uzdot jautājumus un paust savas rūpes par tādiem PB un SVF politikas aspektiem kā informācijas pieejamība, nabadzības samazināšanas stratēģija, strukturālā palīdzība un aizdevumi jaunattīstības valstīm. Tomēr tikšanās laiks bija ierobežots, turklāt daudzi palika ārpus Kongresu ēkas, jo visai birokrātiskās procedūras vai kādu citu iemeslu dēļ nesaņēma akreditāciju, t.i., atļauju iekļūt šajā «cietoksnī».

Atbildes uz jautājumiem tā arī neizraisīja nopietnas diskusijas, kam par iemeslu bija gan ierobežotais tikšanās laiks, gan visai izvairīgās, nekonkrētās un nereti pat demagoģiskās atbildes.

PB un SVF pārstāvji neaizmirsa atgādināt pēdējos gados veiktās reformas. Patiesi, sabiedrības spiediena rezultātā PB ir izveidojusi institūciju, kas nodarbojas ar projektu novērtēšanu, kā arī pieņēmusi darbā cilvēkus, kas izvērtē projektu ietekmi uz apkārtējo vidi. Tomēr šāds progress panākts lielākoties ārējā spiediena ietekmē.

«Ar dažiem nevalstisko organizāciju aktīvistiem mēs sēžamies pie viena sarunu galda, uzklausām viņu viedokli un mācāmies no viņiem...»

27.septembrī notika pēdējos četros mēnešos vienīgā pusotru stundu garā tikšanās «Civilās sabiedrības loma PB un SVF». Pēc retoriskās ievadrunas PB viceprezidents ārējo sakaru jautājumos M.Karlsons un ārējo sakaru prezidents T.Dovsons uzturējās galvenokārt ārpus sapulces telpas, neatbildot ne uz vienu Christian Aids, FoE, CEE Bankwatch, Bretton Woods, Bank Information Centre, Globalization Challenge Initiative jautājumu. Neieslīgstot makroekonomikas un fiskālās politikas terminoloģijā, bez atbildes palika arī jautājums: «Ko konkrēti banka ir mācījusies no civilās sabiedrības pēdējo 25 gadu laikā?»

Grūti noticēt apgalvojumam, ka PB un SVF pārstāvji diskusijas ar sabiedrību un tās organizācijām uzskata par vērtīgām, ja no tām tik apzināti izvairās. Vai tā ir saikne ar sabiedrību, ja Kongresa centru sanāksmes dienās no ārpuses ielenc tūkstošiem policistu, tādējādi izolējot to no sabiedrības?

Liktenīgā diena – 26.septembris

Mats Karlsons: «Mana interpretācija par notiekošo ir šāda: jaunā paaudze atklāj sev globalizāciju. Daudzi no mums, kas gadiem ilgi darbojušies globālās ekonomikas jomā, šobrīd jūtas pārsteigti, ka, vērojot procesus tik ilgu laiku, reakcija ir iestājusies tikai tagad un tik pēkšņi.»

Latvijā jaunā paaudze, tāpat arī citu valstu jaunieši, atklāj sev veikalu «21», Ecstasy tabletes, ASV popmūziku, interneta iespējas, prezervatīvus ar banānu garšu, taču tie, kas desmitiem gadu strādā sabiedriskās organizācijās, lai veiktu interešu aizstāvību un lobēšanu dažāda līmeņa oficiālos un neoficiālos pasākumos, arī Prāgā, ir citi cilvēki.

Kongresa centra blokāde ir bijusi veiksmīga, ja PB ārējo sakaru jautājumu speciālisti beidzot ir iepazinušies ar sabiedrības reakciju tagad un tik pēkšņi, kaut gan protestu vēsture ir gara, sarežģīta un asiņaina, piemēram, 1979.gads – masu protestu akcija, guļoties priekšā buldozeriem, pret PB atbalstītu četru HES būvniecības projektu Filipīnās, militāristu iejaukšanās protestu laikā pret HES būvniecību Brazīlijā, 1982.g. – vardarbība pret protestētājiem Indijā (demonstrācijā piedalījās 68 000), 1984.g. – iedzīvotāju nemieri Jamaikā pret PB jaunieviesto Strukturālo pielāgošanās programmas politiku un piespiedu benzīna cenas palielināšanu, 1985.g. – nemieri Bolīvijā pret PB nosacīto pārtikas un benzīna cenu palielināšanu.

26.septembris bija notikumu svarīgākā diena, kad līdz ar oficiālo pilnvarnieku sanāksmes atklāšanu 15–20 tūkstoši cilvēku izgāja Prāgas ielās protesta gājienā. Citur pasaulē notika atbalsta demonstrācijas, aicinot dzēst pasaules nabadzīgāko pasaules valstu parādus, īstenot demokrātiju. Šie cilvēki vienojās cīņā par globālo taisnīgumu, bija dzirdami neskaitāmi saukļi, kas ideoloģiski vieno cilvēkus.

Laikā, kad Miera laukumā notika pulcēšanās gājienam, daļa sabiedrisko orgaizāciju pārstāvju devās uz sabiedrisko forumu, kur pie ieejas tos sagaidīja policisti ar prasību uzrādīt personu apliecinošus dokumentus. Pēc tam policisti iegrāmatoja personas vārdu un pases numuru. Kā argumentu savai rīcībai policija izmantoja kādu personu meklēšanu, tomēr tas daudzus cilvēkus atturēja apmeklēt sabiedrisko forumu, jo iekļūšana policijas sarakstos vēlāk var izrādīties nepatīkama.

Neiedziļinoties sīkumos, šķiet, ka vardarbību pārstāv policisti. Nodrošinājušies ar ķiverēm, bruņām, vairogiem, stekiem un vēl daudz iedarbīgākiem atribūtiem – bruņumašīnām, ūdens lielgabaliem, asaru gāzi –, viņi bija gatavi stāties pretī jebkuram demonstrantu mēģinājumam tuvoties Kongresu centram. Kongresu centrā tikmēr PB un SVF amatpersonas bez īpaša satraukuma turpināja savu sanāksmi ar pietiekamiem pārtikas krājumi un siltumu un par viņu drošību rūpējās tūkstošiem bruņotu policistu, kas aplenkuši Kongresa centru.

Arestēti 900 cilvēku

Kontrastu radīja atsevišķas grupas, kas dejojot, dziedot un ar citām nevardarbīgām metodēm pauda savu protestu, līdz 27.septembra pievakarē vairāki simti cilvēku dziedādami pārvietojās pa Prāgas ielām, aicinot atbrīvot iepriekšējā dienā arestētos cilvēkus. «Es arī esmu pret SVF. Lūdzu, nāc un arestē mani!» – vēstīja demonstrantu plakāti. Demonstrācija virzījās uz Kārļa tiltu – tur ik pēc 20 metriem stāvēja divi policisti, kas jebkurā brīdī ir gatavi uzbrukumam – ne velti tiem bija ķiveres, roku un kāju sargi, vairogs, kā arī steks, ko laist darbā.

Kārļa tilts otrā galā tika nobloķēts – melns bruņotu policistu bars aizšķērsoja ielu un liedza virzīties tālāk, jo «pastāvot aizdomas, ka demonstranti vēloties izjaukt PB un SVF amatpersonu vakariņas». Notika aresti.

Veiksme vai neveiksme?

Tā ir veiksme, ka tūkstošiem protestētāju, kas pārstāv dažādas interešu grupas spēj iziet ielās un paust savu viedokli. Demonstrācijas uz šīm starptautiskajām institūcijām rada spiedienu, signalizējot, ka zaļā gaisma brīvā tirgus ideoloģijai un no tā izrietošā korporatīvā globalizācija tikai palielina globālo nevienlīdzību, kad miljoniem cilvēku mirst, jo nesaņem nepieciešamo uzturu un medicīnisko palīdzību. Ir cerības, ka PB un SVF nopietni varētu sākt risināt attīstības valstu problēmas un turpmāk neuzspiest teorētiskus ekonomikos modeļus un ignorēt nabadzību šajās valstīs. Ir cerības, ka parādu dzēšanas process pasaules nabadzīgākajām valstīm varētu progresēt. (Raksta autoru domas šai jautājumā nesaskan.)

Tomēr nekādas radikālas izmaiņas protestu rezultātā panāktas netika. Netika iegūti ne konkrēti solījumi no PB un SVF puses, ne arī mehānismu piedāvājumi nabadzības samazināšanai.

Masu saziņas līdzekļi savukārt aktīvi darbojās, lai pasaules sabiedrības uzmanību visai veikli novērstu no protestētāju prasībām un ideoloģijas, jo, ieraugot vardarbības ainas laikrakstu pirmajās lapaspusēs ar atbilstošiem komentāriem, lasītāji visas protestu akcijas, protams, saista ar normālā sabiedrībā neiederošos jauniešu baru, kas nespēj pašapliecināties citādāk, kā vien demolējot McDonalds restorānus un izdauzot banku logus. Diemžēl.

Nevar noliegt – PB ir mācījusies no savām kļūdām un gadu gaitā mainījusi savu politiku, tajās integrējot arī vides un sociālos aspektus, kaut gan nabadzības novērtējuma rezultāti joprojām gandrīz netiek ņemti vērā, veidojot bankas politiku valstī. Lai gan PB prezidents Dž.Volfensons aicināja sabiedrību «dot bankai iespēju mēģināt», uzsverot, ka pakāpeniski progress tikšot panākts, mēs tomēr nevaram atļauties gaidīt uz mēģinājumu iznākumu tuvākā vai tālākā nākotnē, kamēr miljoniem cilvēku pasaulē cieš jau šodien. •

 

Par demokrātiskās Prāgas mieru sargājošām iestādēm

«Ikvienam ir tiesības uz pārliecības un izteiksmes brīvību. Ikvienam ir tiesības uz miermīlīgu sapulču un asociācijas brīvību. Katram ir tiesības dibināt arodbiedrības un iestāties tajās savu interešu aizsardzībai»
(Cilvēka tiesības. Starptautisko līgumu krājums)


Korporatīvā prese sakarā ar Prāgas notikumiem galvenokārt pievērsās apmēram 100 cilvēku darbības pārstāstam (par akmeņu un Molotova «kokteiļu» sviešanu), virspusējai analīzei un nievājošai kritikai. Izprast 21.–28.septembra notikumu jēgu bija apgrūtinoši, jo tad masu saziņas līdzekļu pārstāvjiem būtu ilgi jārunā ar sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem par pēdējos 60 gados pastāvošo ekonomisko sistēmu un postu, ko tā izraisa.

Vairāk nekā 20 000 cilvēku izgāja ielās ar plakātiem, lai kārtējo reizi atgādinātu par postažas esamību. Bankas un fonda darbiniekiem viņi vaicāja par risinājumiem veco kļūdu labošanai un jaunu nepieļaušanai (kaut gan vardarbība un HIV vīruss ir neatgriezeniskas «kļūdas»). Vairāk nekā 800 aktīvistu tika apcietināti. Par cietumā piedzīvoto daudzi stāsta IMC jeb Neatkarīgo mediju centra interneta lapā (http://www.praha.indymedia.org).

    Lūk, oficiālie ziņojumi par čehu policijas brutalitāti.
  • Sievietes policijas iecirkņos bija spiestas izģērbties vīriešu klātbūtnē un tika pakļautas seksuālai izmantošanai un pazemojumiem.
  • Apcietinātajiem ilgstoši tika liegts ūdens, ēdiens, medicīniskā palīdzība un miegs.
  • Tikai sievietes un fašisti dabūja ūdeni, vīrieši bija spiesti par to maksāt.
  • Apcietinātie tika piekauti slēgtās telpās, pirms tos nogādāja policijas iecirkņos.
  • Divi norvēģi, kas ziņoja par nozagtiem mobilajiem telefoniem, bija liecinieki cilvēku rokasdzelžos nežēlīgai piekaušanai.
  • Apcietinātie rokasdzelžos ir grūsti lejā pa kāpnēm.
  • 22 apcietinātie tika iegrūsti 4 m2 kamerā.
  • 30 apcietinātie tika atstāti pa nakti ārējā pagalmā bez ēdiena un segām.
  • Divi vācieši bija aculiecinieki izraēlieša piekaušanai, salaužot kāju un ribas. Medicīniskā palīdzība netika sniegta.
  • Čehu aktīvisti tika piekauti īpaši nežēlīgi, divi no viņiem ir pazuduši.
  • Apcietinātie vīrieši liecināja, ka vismaz 25 sievietes ir sistas un seksuāli pazemotas.
  • Apcietināts amerikānis ticis sasiets, piekauts, un viņa roku pirksti ir liekti atpakaļ, mēģinot tos salauzt.
  • Austriešu demonstrante pēc vardarbības policijas iecirknī izlēca pa otrā stāva logu, salaužot gūžas kaulu.

ZB solidarizējās ar tiem, kas vēl nav izlaisti no apcietinājuma, un izsaka morālu atbalstu pazemotajiem un cietušajiem! No pasaran!

 

Fanija Blūma, tālr. 7613806, e-pasts: zeme@latnet.lv