Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 

Izdrukāt

Par šo rakstu nav saņemta neviena atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

 

Rudens sezonu «Vides Vēstis» sāk ar jūras tēmu un ar pārdomām, ka mums šajā laikā no atmodas līdz atmodai visvairāk ir pietrūcis tieši garīguma. Ar vārdiem «Visvarenais Dievs, Tēvs Radītāj, kurš dāvāji mums ūdeņus un jūru, ļauj mums kļūt, būt un palikt baltiem pie Baltijas jūras...» sākas lūgšana pie jūras, uz ko septembra pirmajā svētdienā nu jau vairāk nekā 10 gadus aicina Vides aizsardzības klubs.

Visi ir dzirdējuši par to, ka vienā vai otrā pludmalē nedrīkst peldēties, un tāpat daudzi ir redzējuši duļkaino jūras ūdeni. Iemesls – milzīgs daudzums atmirušu aļģu, kuras pūst. Savukārt aļgu lielās produktivitātes iemesls ir barības vielas – slāpeklis un fosfors. Izrādās, ka puse no jūrā nonākušajiem fosfora savienojumiem rodas tieši jūsu vannasistabā, mazgājot veļu. Tomēr patērētājiem nemaz nav tik viegli izdarīt izvēli, ja viņi vēlas iegādāties videi draudzīgus pulverus. Ja mēs to vēlētos...

Bet vai mēs vēlētos par Baltijas jūras bioloģisko procesu stabilizāciju maksāt no sava maciņa? Izrādās, ka ekonomisti, pievērsdamies ekoloģiskajai jūras problēmai, izskaitļojuši Baltijas jūras tirgus vērtību, aptaujājot apkārt Baltijas jūrai dzīvojošos iedzīvotājus. Summa, ko dāņi, zviedri, somi, poļi, vācieši, lietuvieši, igauņi un arī latvieši, kopā ņemot, būtu ar mieru ik gadu maksāt par jūras glābšanu, ir – 2,2 miljardi latu.

Jā, tā jau tikai aptauja. Vai vispār zinām, kāpēc mums būtu jāmaksā?

Baltijas jūras dzīvība ir apdraudēta un jau daudzus gadus. Tikai mēs to aizmirstam. Aizmirstam un varbūt nezinām, ka, mēslojot savu mazdārziņu Ķīšupītes krastā, barības vielas, kas bija domātas zemeņu dobēm, noplūda Rīgas līča piekrastes ūdeņos un tos piesārņoja. Nezinām, un ne jau vienmēr savas vainas dēļ. Vides aizsardzības informācija līdz iedzīvotājiem nenonāk.

Arī prāvie valsts ieguldītie līdzekļi – un tie ir daudzi miljoni latu – notekūdeņu attīrīšanas iekārtu būvēs, tehnoloģiju ieviešanā vēl nav paspējuši atgriezt jūru atpakaļ tajā dzīves spēkā, kāds tai bija pirms 40–50 gadiem. Zinātnieku prognozes par Baltijas jūras atjaunošanu ir skeptiskas, vajadzīgi līdzekļi, nauda, nauda... bet varbūt vēl kas, ne tik materiālas dabas?

Agrāk runājām par dabas mīlestību, bet tagad par vides apziņu. Vides apziņa tā pati mīlestība vien ir, tikai nedzejnieku valodā izteikta.

Svētdienās, jūras krastā aizgājuši, sadosimies rokās un klusējot celsim to mazliet augstāk, ar katru gadu augstāk, līdz izstieptās rokās būs jau pavisam viegli noturēt un tā uz mūžiem...

Lai nebūtu par smagu – vēlu visiem «Vides Vēstu» lasītājiem.

Lūgšana pie jūras

Visvarenais mūžīgais Dievs, Tēvs Radītāj, kurš dāvāji mums ūdeņus un jūru, ļauj mums kļūt, būt un palikt baltiem pie Baltijas jūras.

Ļauj, lai, Tavu svēto gribu pildot un ievērojot Tavus Baušļus, mēs nepiesārņotu savas dvēseles ar grēkiem. Dari, lai mēs, saglabājot baltas savas dvēseles, sargātu arī Tavas dāvanas – Baltijas jūru un mūsu dzimto zemi – Latviju. Dievs svētī Latviju!

Labais visdārgākais Pestītāj, mūsu Kungs Jēzu Kristu! Stiprini mūs savā žēlastībā, aicini visus Savas Baznīcas klēpī, liec mums visiem saprast, ka Tu esi Dzīvības Devējs un Valdnieks!

Dod mums Savu Svēto Garu, lai mēs augstu vērtētu šo pirmo pamatvērtību – Dzīvību. Tu, kas dzīvo un valdi mūžu mūžos, liec mums, visā dzīvē un darbībā sekojot Tev, aizstāvēt Dzīvību, Jūru un Latviju!

Amen!

 

BAUŠĻI JŪRAS AIZSARDZĪBAI
Ko katrs var darīt jūras labā

  1. Biežāk aplūkojiet jūras skaistumu – rudenī, salā, naktī, ledus iešanas laikā! Tad jūs sapratīsiet, kāpēc jūru vērts sargāt!
  2. Sakopiet savu vidi, piedaloties jūras krasta sakopšanas talkās!
  3. Aktīvi interesējieties par jaunām būvēm, kas varētu apdraudēt jūras vidi – par naftas termināliem, ostu izbūvēm, kas var izmainīt krasta procesus vai ūdens kvalitāti!
  4. Pārliecinieties, vai jūsu pašvaldība izlieto dabas resursu nodokli vides aizsardzībai!
  5. Nebūvējiet kāpu zonā un, ja redzat, ka kāds to darat, – prasiet vides inspekcijā vai avīzē: kas to dara un kas to atļāvis?
  6. Nebrauciet cauri kāpu zonai ar mašīnu un neļaujiet to darīt citiem, ja uz pludmali neved ceļš ar cieto segumu! Nestaigājiet tur, kur nav taku!
  7. Neapmeklējiet pludmales aizsargājamās teritorijas – Mērsraga, Daugavgrīvas, Ainažu un citus ornitoloģiskos liegumus putnu perēšanas laikā! Nelaidiet tur suņus!
  8. Neraujiet jūrmalas augus – te aug daudzas retas sugas!
  9. Nepiegružojiet pludmali un kāpu zonu! Izvēlieties produktus, kuru lietošanu rada pēc iespējas mazāk atkritumu!
  10. Taupīgi lietojiet veļas pulveri, izvēlieties videi draudzīgākus veļas pulverus!
  11. Nepārmēslojiet savu dārziņu un lauksaimniecības zemi ar kūtsmēsliem un minerālmēsliem! Nelietojiet pesticīdus!
  12. Protestējiet pret neattīrītu notekūdeņu noplūdēm tik ilgi, līdz tās tiek novērstas!

Vides aizsardzības klubs,
tālrunis 7226042