Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 

 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu nav saņemta neviena atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Veļas pulveris birst jūrā
jeb inteliģento molekulu apšaubāmā inteliģence

Ģirts Strazdiņš


Ir dažādi veidi, kā rūpēties par mūsu apkārtējo vidi. Viens šāds veids ir atvieglot to patērētāju izvēli, kuri vēlas iegādāties videi draudzīgus produktus, un sarežģīt dzīvi tiem uzņēmumiem, kuri piesārņo vidi.


 

patērētājiem mums ir iespējas ietekmēt attīstību. Ja daudzi no mums konsekventi un pastāvīgi pirks videi draudzīgos produktus, mēs ietekmēsim tirgus piedāvājumu – videi nedraudzīgie tiks izkonkurēti no veikalu plauktiem, un ražotāji attīstīs tādus, kas vairāk atbildīs mūsu pieprasījumam. Jauno produktu patērēšana jau tiešā veidā samazinās ietekmi uz vidi.

Šobrīd Latvijā patērētājam nav nemaz tik viegli izdarīt videi draudzīgu izvēli, jo reti kurš produkts ir sertificēts. Līdz ar to, ja nav sertifikāta, patērētājam pašam jāspriež par produkta vai pakalpojuma draudzīgumu videi. Šis raksts dos ieskatu, kā izvēlēties videi draudzīgu mazgāšanas līdzekli (turpmāk tekstā ML, ar to saprotot kā šķidros mazgāšanas līdzekļus, tā veļas pulveri).

Ietekme uz vidi

ML aptver 50% no mājsaimniecības ķīmijas (izslēdzot ūdens saturu, pat 70%).

Ikkatrs produkts savas dzīves laikā var ietekmēt vidi vairākos veidos. Mums ir jāņem vērā, kā tiek iegūtas izejvielas, kā tiek veidots pats produkts, kas ar to notiek tā izmantošanas laikā un pēc tam. To sauc par produkta dzīves cikla analīzi.

Viena no galvenajām vides problēmām, ko rada ML, ir upju, ezeru un jūras eitrofikācija jeb pārbarošana. Visi ir dzirdējuši par to, ka vienā vai otrā pludmalē nedrīkst peldēties, un tāpat daudzi ir redzējuši duļķaino jūras ūdeni, īpaši vasaras otrajā pusē. Iemesls – milzīgs daudzums atmirušu pūstošu aļģu, kā arī toksisko zilaļģu «ziedēšana». Ūdenstilpju pārmēslošana ar slāpekļa un fosfora savienojumiem izraisa aļģu savairošanos, bet pēc tam – masveida atmiršanu, pūšanu, skābekļa deficītu. Jau daudzus gadus dziļākās jūras ieplakas ir pilnīgi mirušas. Šī ir būtiskākā Baltijas jūras ekoloģiskā problēma, un lielā mērā par to ir atbildīgi fosfora savienojumi no ML. Kā liecina Polijas zaļo veiktie pētījumi, puse no jūrā nonākošajiem fosfora savienojumiem rodas no ML.

Atsevišķi ML komponenti rada problēmas vidē, jo tie nesadalās. Tie var būt arī toksiski ūdens organismiem, radīt ģenētiskasizmaiņas vai iedarboties uz ūdens attīrīšanas iekārtu ķīmisko vai bioloģisko procesu. Daži savienojumi nokļūst dzīvajos organismos un akumulējas to šūnās.

Sertifikāti

Uz ML iepakojuma jūs reizēm tomēr atradīsiet kādu ārvalstīs izdotu sertifikātu.

Ziemeļu gulbja sertifikāts ir atrodams uz ML «Mini Risk». Ziemeļu gulbis ir Ziemeļvalstu vides sertifikāts, kuru valdības izsniedz sadarbībā ar ražotājiem un citām organizācijām.

Astmas un alerģijas asociācijas sertifikāts nozīmē to, ka šī organizācija rekomendē konkrēto produktu.

Arī Latvijā būtu nepieciešams ieviest sertificēšanas sistēmu. Tas būtībā ir vienīgais reālais veids, kā patērētājam orientēties dažādajā tirgus piedāvājumā. Tomēr, kamēr šādas sistēmas nav, mēs varam izvēlēties vai nu preces ar ārvalstīs izdotiem sertifikātiem, vai uzticēties ekspertu vai arī saviem pašu spriedumiem. Kā nonākt pie pareiza sprieduma, izklāstīsim turpmāk.

Zviedri – labākie pasaulē

Aplūkosim Zviedrijas Dabas aizsardzības biedrības sertificēšanas piemēru, kas ir visefektīvākais zaļo organizāciju vēsturē. Biedrība 1988.gadā sāka darbu pie ML sertificēšanas. Pēc statistikas datiem, togad Zviedrijā pārdotas 100 000 tonnu mājsaimniecības ķimikāliju (ML, tīrītāji, balinātāji, ziepes šampūni, trauku mazgāšanas šķīdumi u.c.). Pēc astoņu gadu darba pie sertificēšanas šis daudzums bija sarucis līdz 85 000 tonnu, galvenokārt tāpēc, ka ekosertifikātu kritēriji izvirzīja prasību pēc koncentrētiem ML. Pildvielu daudzums ML samazinājās par 11 000 tonnu, hloru saturošie balinātāji samazinājās par 3000 tonnām. Tajā pašā laikā virsmas aktīvo savienojumu daudzums pieauga par 3000 tonnām. 1990.gadā mazāk nekā 1% no tirgū esošajiem ML atbilda Zviedrijas Dabas aizsardzības biedrības izvirzītajiem kritērijiem. Pēc trim gadiem ML bija tiktāl uzlabojušies, ka jau vairāk nekā puse atbilda tiem pašiem kritērijiem!

1997.gadā puse no ML Zviedrijā bija marķēti ar Piekūna zīmi, vēl 40% atbilda Ziemeļu gulbja prasībām.

Svarīgi arī, ka kaitīgie savienojumi tika aizvietoti ar mazāk kaitīgiem un tādiem, kas bioloģiski noārdās apkārtējā vidē. Tā, piemēram, virsmas aktīvo savienojumu grupā LAS, kurš bija visplašāk lietotais savienojums, tika pakāpeniski izskausts un aizvietots ar tādiem, kas bioloģiski noārdās. Šobrīd tā lietošana samazinājusies par 95%. Fosfātu vietā sāka lietot ceolītus vai citrātus. Kad tirgū ieviesa ML krāsainajai veļai, balinātāji vairs netika lietoti. ML baltajai veļai perborāti tika aizvietoti ar perkarbonātiem. Hloru saturošie un aromātiskie šķīdinātāji tika aizvietoti ar tādiem, kas ir labāki kā veselībai, tā apkārtējai videi. Vēl 1988.gadā Zviedrijā plaši lietoja optiskos balinātājus, EDTA un dažādas krāsvielu piedevas, kas slikti sadalījās apkārtējā vidē. Pēc astoņiem gadiem tos tikpat kā vairs nelietoja.

Bet poļi?

Polijas ML tirgus pēdējos desmit gados nav uzlabojies. Joprojām daudz tiek lietotas pildvielas, LAS ir galvenais lietotais virsmas aktīvais savienojums. Pārsteidzoši, bet ML ražotāji Polijā un Zviedrijā ir gandrīz tie paši – vairāk nekā 90% no pārdotajiem ML ražo transnacionālie uzņēmumi Procter & Gamble, Unilever, Henkel, Cusson un Benckiser. Zviedrijā šie uzņēmumi aizpilda 70% tirgus.

Fosfāti joprojām ir dominējošā pildviela Polijas ML. 1992.gada pētījumi liecināja, ka 70% no kopējā fosfora apjoma notekūdeņos nāk no ML.

Vai ir pamats domāt, ka Latvijā ir labāka situācija nekā Polijā? Laikam jau ne, zinot, ka Latvijas tirgum transnacionālie uzņēmumi ML pārsvarā ražo tieši Polijā.

No kā sastāv ML?

Virsmas aktīvie savienojumi

Tas ir svarīgākais ML komponents, kas būtībā veic pašu mazgāšanas procesu. Vispirms šie savienojumi veicina materiāla samitrināšanu, atbrīvo un atdala netīrumus un patur tos ūdenī tā, lai tie atkārtoti nepieķertos audumam.

Lai to nodrošinātu, virsmas aktīvie savienojumi satur taukos šķīstošu komponentu un ūdenī šķīstošu komponentu vienlaicīgi vienā un tajā pašā molekulā. Nonākot vidē, šie savienojumi var tieši ietekmēt dzīvos organismus, un tāpēc ir svarīgi, lai tie ātri sadalītos apkārtējā vidē. Virsmas aktīvo savienojumu taukos šķīstošā komponente, piemēram, nonākot saskarsmē ar zivs žaunām, ietekmē tās spēju kontrolēt sāls saturu organismā.

Virsmas aktīvos savienojumus iedala anjonaktīvajos, katjonaktīvajos, amfolītiskajos un nejonogēnajos. Biežāk sastopamie ML satur divus līdz četrus dažādus virsmas aktīvos savienojumus. Katjonaktīvie savienojumi uzskatāmi par viskaitīgākajiem apkārtējai videi. Ministru kabineta noteikumi nr. 164, kas pieņemti 05.05.1998. nosaka, ka Latvijā aizliegts ražot un realizēt mazgāšanas un tīrīšanas līdzekļus, kuru katjonaktīvo un amfolītisko virsmas aktīvo vielu biosadalīšanās spējas ir zemākas par 90% un anjonaktīvo un nejonogēno – par 80%. Turklāt ar 2001.gada 1.martu kā anjonaktīvo, tā nejonogēno vielu biosadalīšanās spēja jānosaka laboratorijā.

Vieni no sliktākajiem ir alkilbenzolsulfonāti (LAS) un alkilfenoletoksilāti (APEO). Zviedrijā, pateicoties aktīvai kampaņai pret šiem savienojumiem, to saturs produktos samazinājās par 35% laikā no 1988.līdz 1992.gadam un atbilstoši pieauga citu virsmas aktīvo savienojumu daudzums.

Videi visnekaitīgākie virsmas aktīvie savienojumi ir ziepes, un tālab veļas mazgāšana ar ziepēm ir uzskatāma par videi visdraudzīgāko izvēli.

 

Mīkstinātāji un kompleksie savienojumi

Ciets ūdens un atsevišķi netīrumi satur metālu jonus, kas negatīvi ietekmē anjonaktīvo savienojumu tīrīšanas efektu. Lai to novērstu, tiek pievienoti ūdens mīkstinātāji un kompleksie savienojumi, kas neitralizē metālu jonus, sasaistot tos kompleksos savienojumos. No vides aizsardzības viedokļa visnekaitīgākie savienojumi ir organisko skābju sāļi jeb karboksilāti. Tos var izmantot samērā efektīvi, ja ūdens ir mīksts vai vidēji ciets.

Savukārt fosfāti un polifosfāti satur barības vielu fosforu, kas izraisa ūdenstilpes eitrofikāciju jeb pārmēslošanu. Tā nav liela problēma, ja perfekti darbojas attīrīšanas iekārtas, kas atdala fosforu, bet diemžēl Latvijā tas ne vienmēr tā ir. Tāpēc ir būtiski izvēlēties tādu ML, kas satur pēc iespējas mazāk fosfora.

Fosfonātu savienojumi sadalās vidē visai lēni un nav pieļaujami videi draudzīgā veļas pulverī. Arī ceolīti sadalās lēni, taču samērā viegli ir aizturami attīrīšanas iekārtās. Maksimālais pieļaujamais to daudzums ir ap 5%, ko nesasniedz tikpat kā neviens veļas pulveris, kurā kā mīkstinātājs ir izmantoti ceolīti. NTA, EDTA savienojumi nav pieļaujami.

Videi visnekaitīgākais mīkstinātājs ir soda.

 

Šķīdinātāji

Šķīdinātāji tiek pievienoti, lai palielinātu attaukošanās spējas un atsevišķu komponentu šķīdību. Emisijas gaisā, kas rodas no šķīdinātājiem, veicina zemo slāņu ozona veidošanos, kas atstāj kaitīgu ietekmi, piemēram, uz augiem.

Kā izejmateriāls šķīdinātājiem bieži vien tiek izmantotas minerāleļļas. Tāpat tiek pievienoti arī dažādi alkoholiski savienojumi.

 

Balinātāji

Balinātāji ir jālieto tikai un vienīgi baltajai veļai. Visizplatītākie ir balinātāji uz perborātu bāzes. Tie satur boru, kas samērā lielā daudzumā nonāk ūdeņos tieši no ML. Perborātiem sadaloties, veidojas vielas, kas ir kaitīgas kā augiem, tā zivīm, un tālab perborāti būtu jāaizstāj ar citām alternatīvām, piemēram, perkarbonātiem, etiķskābi vai ūdeņraža peroksīdu, kas vidē pilnīgi sadalās. Perkarbonāti un perborāti bieži tiek lietoti kopā ar aktivatoriem, piemēram, TAED. Tie palīdz balinātājiem sākt darboties ātrāk un pie zemākas temperatūras. Tas nozīmē vērā ņemamu enerģijas ietaupījumu, ja, piemēram, balto veļu var mazgāt pie 60 oC, nevis 90 oC. TAED nerada negatīvus blakusefektus.

 

Optiskie balinātāji

Optiskie balinātāji ir fluorescentas daļiņas, kas ultravioleto gaismu pārvērš redzamajā gaismā, galvenokārt spektra zilajā daļā. Uz cilvēku redzi tas iedarbojas, liekot materiāliem izskatīties baltākiem, nekā tie patiesībā ir. Pie veļas pulveriem mēdz pievienot nelielu optisko balinātāju daudzumu, lai uzlabotu balto tekstiliju izskatu. Lielākoties tie bioloģiski nesadalās, un mikrogramu lielās koncentrācijās ir atrodami ūdenstilpēs. To negatīvā ietekme uz vidi, bez šaubām, neatsver vizuālo ieguvumu. Videi draudzīgos ML optiskie balinātāji nav pieļaujami.

 

Krāsvielas

Krāsvielām nav lielas nozīmes ML. Iespējams, tās palīdz uzlabot mērīšanu šķidrajiem ML, bet ne pulveriem. Tie ir mākslīgi savienojumi, kuru ietekme uz vidi nav īsti noskaidrota. Līdz ar to videi draudzīgā ML krāsvielas nav pieļaujamas.

 

Pildvielas

Pildvielas var tikt pievienotas veļas pulveriem, lai novērstu kunkuļu veidošanos un uzlabotu veļas pulveru īpašības, tomēr galvenokārt tas ir ražotāju lēts triks, kā palielināt pulvera masu. Dažos pulveros pildvielas sasniedz 30%, taču kompaktie veļas pulveri satur tikai dažus procentus pildvielu. Biežāk izplatītā pildviela ir nātrija sulfāts. Tas ir videi nekaitīgs savienojums, taču veicina notekūdeņu tīkla koroziju. Videi draudzīgā veļas pulverī nedrīkst būt vairāk par 1 g pildvielu uz 1 kg veļas.

 

Smaržvielas

Smaržvielas parasti ražo mākslīgi, un to efekts uz vidi nav visai skaidrs. Tās lieto ļoti mazās koncentrācijās, un, tā kā smaržvielas ir dārgas, diez vai ražotāji atļausies tās pievienot par daudz.

 

Sārmi

Sārmus pievieno, lai aizsargātu veļas mašīnu metāla komponentus no korozijas, stabilizētu ML šķīdību un palielinātu virsmas aktīvo savienojumu aktivitāti. Parastākie sārmi ir nātrija silikāti un nātrija karbonāts (soda). Šiem savienojumiem nav negatīvas ietekmes uz vidi.

 

Citi komponenti

Nelielās koncentrācijās var tikt pievienoti arī tādi savienojumi kā konservanti, enzīmi, iebiezinātāji, aizsargājošie koloīdi, putu aizkavētāji, kuriem nav nopietnas negatīvas ietekmes uz vidi.

Kā izvēlēties savu ML un kā to lietot

Iepriekš minētie padomi var būt pārāk ekstremāli Latvijas tirgus piedāvājumam, bet tie ir pilnīgi normāli Skandināvijas zemēs. Arī mēs ar savu izvēli varam panākt, ka lielās kompānijas Latvijas tirgum neražo surogātus, bet piedāvā kvalitatīvu produkciju.

 

Pareiza dozēšana

Koncentrētajos jeb kompaktajos ML ir mazāk pildvielu, līdz ar to ir samazinājusies arī transporta slodze vidē un iepakojuma apjoms. Tie ir aptuveni divas reizes koncentrētāki nekā tradicionālie. Tā ir pozitīva tendence, taču ir arī negatīvā – pieaug pārdozēšanas risks.

Pareiza dozēšana ir tikpat svarīga kā ML izvēle. Visērtāk ir lietot speciālus mērtrauciņus. Atsevišķos gadījumos var iegādāties mērtrauciņus kopā ar ML lielajos iepakojumos vai arī nopirkt pašu ML, iepakotu mērtrauciņā. Var izmantot arī pārtikai domātos mērtrauciņus, tikai tad nedrīkst to pašu lietot gan ML, gan pārtikai. Var, protams, lietot arī ēdamkaroti...

Lietošanas daudzums vienmēr ir norādīts mililitros (ml). Dozēšanas apjoms uz iepakojuma parasti ir aprēķināts stipri netīrai veļai un pilnām veļas mašīnām. Videi draudzīgam ML ir jāvar izmazgāt veļu, ja to lieto ne vairāk kā 15 g uz 1 kg veļas. Uz veļas pulvera iepakojuma vienmēr ir norādīts, cik gramu pulvera tas satur, bet tikai retu reizi – cik gramiem atbilst 100 ml pulvera. Tādā gadījumā jums atliek tikai iebērt pulveri mērtraukā un konstatēt, cik ml tas aizņem. Piemēram, jūs konstatēsiet, ka 600 g pulvera aizņem 1200 ml. Tātad 15 grami atbildīs 30 ml. Ja uz iepakojuma norādīts, ka pulveris jālieto vairāk nekā 30 ml uz kg veļas, tad pulveris satur pārāk daudz pildvielu un nav uzskatāms par videi draudzīgu. Šķidrajiem ML būtu jāatbilst prasībai 75 ml uz pilnu veļas mašīnu.

Otrs aspekts, kas jāņem vērā, ir ūdens cietība. Domājams, ka katra mājsaimniece ir painteresējusies, kāda ir dzeramā ūdens cietība viņas dzīvoklī, ja ne, to var izdarīt vietējā pašvaldībā vai konkrēti tai uzņēmumā, kas piegādā ūdeni un kuram jūs par to maksājat. Uz ML iepakojuma parasti ir norādīts, cik tas jālieto mīkstā ūdenī, cik vidēji cietā un cik cietā ūdenī. Rīgā, piemēram, ir vidēji ciets vai ciets ūdens.

 

Kā mazgāt

Mazgājot veļu automātiskajās veļas mašīnās, veļas pulveri var ievietot ne tikai atbilstošajā šālītē, bet arī pa taisno pie veļas. Tas ir daudz efektīvāks paņēmiens, bet vēlams iegādāties īpašus ūdens puscaurlaidīgus maisiņus, kur iebērt pulveri. Latvijā diemžēl tādus vēl neesmu redzējis.

Vienmēr mazgājiet veļu ar zemāko iespējamo temperatūru. Pamēģiniet, piemēram, vai veļa kļūst tīra jau pie

60 oC. Šādi jūs ietaupīsiet 40% enerģijas.

Izvairieties no skalošanas līdzekļiem. Tie ir indīgi zivīm, mazajiem ūdensdzīvniekiem un aļģēm. To vietā pamēģiniet etiķi. Etiķis nevar novērst statisko elektrouzlādēšanos, bet noņem no drēbēm kaļķi un tādējādi tās kļūst mīkstākas. Dāņu zaļie iesaka lietot 100 ml neatšķaidītu galda etiķi uz skalošanas trauku. Ja neizmanto skalošanas līdzekļus, apkārtējās vides piesārņojums samazinās līdz pat 40%. Ja gadījumā veļa tiek likta žāvētājā, tad skalošanas līdzeklis ir pilnīgi lieks, jo tā smarža karstumā vienkārši izgaro. Skalošanas līdzekļi attaisno sevi tikai statiskās elektrouzlādēšanās noņemšanai, un tas attiecas vienīgi uz sintētiskiem izstrādājumiem, tādiem kā viskoze, acetāts, akrils, neilons vai poliesters. Uz kokvilnu skalošanas līdzekļi drīzāk atstāj negatīvu iespaidu, jo pazeminās tās uzsūkšanās spēja.

Lietojiet divu veidu ML – vienu krāsainajai veļai bez balinātāja (color) un otru baltajai veļai. Bez īpašas vajadzības nelietojiet priekšmazgāšanu. Vienmēr piepildiet pilnu veļas mašīnu. Ja iespējams, neizmantojiet žāvēšanas programmu.

Ja izmantojiet atkaļķošanas līdzekli, lietojiet mazāk ML – tā dozu izvēlieties atbilstoši mīkstam ūdenim.

 

Cik tas maksā

Neticiet reklāmām par lētāko ML! Pārbaudiet un izrēķiniet paši, cik maksā viena mazgāšanas reize. Aprēķiniet, cik ml nepieciešams vienai mazgāšanas reizei (kā norādīts iepriekš), sareiziniet ar cenu un izdaliet ar kopējo ML apjomu (ml). Pēc šī aprēķina DOSIA, piemēram, būs vidēji dārgs ML, nevis lētākais, kā daudzi uzskata, ticēdami reklāmām.

 

Ko mēs iesakām

Izmantojot skandināvu zaļo rekomendācijas un veicot tirgus izpēti Latvijā, šobrīd var ieteikt izvēlēties «Mini Risk», «Neutral» un «Regent». Šie ML neatbilst visiem minētajiem kritērijiem, tomēr to ietekme uz vidi ir mazāka nekā citiem. Mēs būsim pateicīgi, ja kāda no ML ražotājām firmām vēlēsies pierādīt, ka viņu produkts nav sliktāks videi par minētajiem produktiem, un labprāt publicēsim pārbaudes rezultātus un mūsu kopīgos secinājumus.

Ja ML ražotāji paši nenorāda savas produkcijas saturu uz iepakojuma, patērētājam ir maz iespēju izvēlēties. Jo precīzāk ražotājs ir norādījis ML sastāvu, jo vieglāk ir izsvērt tā (ne)draudzīgumu videi. Ja nav skaidras norādes par ML sastāvu, labāk tādu neizvēlēties.

Dodiet priekšroku veļas pulverim, nevis šķidrajiem ML.

Nemazgājiet drēbes pārlieku bieži, jau pēc vienas valkāšanas reizes – tas ne vienmēr ir nepieciešams. Videi draudzīga ML lietošana sākas jau ar drēbju pirkšanu. Izvēlieties drēbes, kas sastāv no dabiskās šķiedras.

Un atcerieties – mazgājiet veļu, nevis jūru!

Tavs avots sākas tavā vannasistabā... •

 

Rakstā izmantoti Zviedrijas Dabas aizsardzības biedrības, Dānijas Dabas aizsardzības biedrības un Latvijas Vides aizsardzības kluba materiāli