Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

"Ventbunkers" Ventpils ostā. Šeit 22.augustā uz norvēģu kuģa "Stripe" notika avārija un ostas ūdeņos noplūda 9 tonnas naftas produktu.

 

Ventspils ostā ienāk kārtējais transportkuģis
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemtas 3 atsauksmes
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Jūras vides pārvalde cīņā ar naftu

Ruta Berkgaute


Par piesārņošanas gadījumiem cilvēki sāk interesēties tikai tad, kad piekrastē viņi ierauga: re, kur mazuts mētājas! Un tad sākas jautājumi: no kurienes un kāpēc, un kur gan skatās tie zaļie? Latvijas akvatorijas ūdeņus ik dienas šķērso vairāk nekā divdesmit kuģu. Daudzi no tiem pārvadā arī naftas produktus. Tīši vai netīši, bet nereti nafta izlīst arī jūrā. Vai tiek pārkāpti kādi citi noteikumi.


 

Jūras vides pārvalde (JVP) ir atbildīgā institūcija, kas īsteno valsts politiku aizsardzības, jūras piekrastes attīstības un dabas resursu izmantošanas jomā. Tās darbinieki dienu un nakti sargā mūsu jūras ekosistēmas drošību. Lai iepazītos ar to, kā tiek kontrolēts naftas piesārņojums, devos pie Jūras vides pārvaldes priekšnieka Gunta Drunkas un Rīgas Jūras kontroles daļas vadītāja Feliksa Klagiša.

Vai eksistē sistēma, kas laikus varētu fiksēt naftas piesārņojumu, ja gadījumā Jūras vides pārvaldei par avāriju nav ziņojuši ne dienesti, ne iedzīvotāji?

Guntis Drunka: Vispār nav ideālas sistēmas, lai laikus varētu fiksēt piesārņojumu un tā izraisītājus.

Tos piesārņojumus, par kuriem mums neviens neziņo, mēs varam fiksēt tikai vizuālā režīmā. Pavasarī mums piešķīra līdzekļus lidojumiem. Piesārņojuma kontroli paredz Helcom rekomendācija. Tā ir arī starptautiska saistība, kas jāpilda. Lidmašīnas īre, protams, maksā dārgi, tādēļ novērojumus ar lidmašīnu mēs izmantojam vairākiem mērķiem – gan piesārņojuma novērošanai, gan zvejas kontrolei. Nārsta laikā, kad jūra mierīga, no augšas var redzēt visus tīklus. Mums šogad lidojumiem ir piešķirti 52 tūkstoši latu. Lidojumus veicam vidēji divas reizes nedēļā. Vai pietiek? Par iespējamiem naudas līdzekļiem – jā. Šie lidojumi dod arī savu psiholoģisko efektu.

Bet tomēr – kādi pasākumi būtu vajadzīgi, lai kontroli varētu veikt efektīvāk?

G.D.: Lai veiktu vēl drošāku naftas piesārņojumu kontroli, jāiegādājas novērošanas aparatūra ultravioleto un infrasarkano staru režīmā, jo tad jūru būtu iespējams novērot arī nakts laikā. Teorētiski aparatūru var likt uz kuģiem, bet labāk tomēr novērot no augšas, no lidmašīnas. Skats no augšas ļauj aptvert platību no 50 līdz 70 jūdzēm. Kad kāda aizdomīga vieta tiek atklāta, tad jau ar jūtīgāku aparatūru izpēta konkrēti, nosakot aptuvenu izlieto naftas produktu apjomu un pat kuģa pazīmes.

Šādi novērojumi ar aparatūru laikam ļoti nepieciešami tieši pie Būtiņģes?

G.D.: Lai novērojumi pie Būtinģes būtu efektīvi, nepieciešami gan lidojumi lidmašīnā ar minēto aparatūru, gan bojas ar īpašiem sensoriem.

Cik ātri iespējams reaģēt uz Būtiņģes termināla radīto piesārņojumu? Vai Lietuva arī piedalās varbūtējā piesārņojuma kontrolē?

G.D.: Piesārņojumu Būtiņģē mēs varam atklāt tikai tad, ja tieši piesārņojuma izplūdes brīdī objekta tuvumā ir mūsu lidmašīna.

Cenšamies uzzināt arī kuģu pienākšanas datumus, kad notiek kravas operācijas. Un tad sūtām lidmašīnu reisā. Reaģēt uz Būtinņģes termināla izraisīto varbūtējo piesārņojumu ir Latvijas Jūras vides pārvaldes tiešais uzdevums, tomēr katra valsts strādā savā dārziņā. Par kopīgu monitoringu (regulāriem novērojumiem) ar Lietuvu runājot, jāteic, ka šobrīd tās ir tikai Latvijas puses vēlmes, ko arī mēs izsakām katrā ministriju sanāksmē.

Jūs minējāt automātiskos sensorus...

G.D.: Jā, Jūras vides pārvaldei kopā ar Dānijas Vides kvalitātes institūtu ir izstrādāts projekta pieteikums Dānijas Vides aizsardzības aģentūrai par stacionāro novērošanas objekta izvietošanu Būtiņģes rajonā, kas svaigo piesārņojumu varētu fiksēt piesārņošanas brīdī un kā signālu nosūtīt uzreiz uz JVP. Šī investīcija izmaksātu 300–400 tūkstoši latu.

Vai, pēc jūsu domām, naftas piesārņojuma kontrolei varētu izmantot Irbenes antenu?

G.D.: Nevajag ar boksa cimdiem blusas ķert. Irbenes antena domāta absolūti citiem mērķiem – signālu uztveršanai no kosmosa dažādiem debess ķermeņiem un objektiem. Mūsu mērķiem pietiktu ar antenu diametrā 2 m.

Bet vai ārzemju satelītu informāciju varētu izmantot?

G.D.: Satelīta informācija, protams, ir ļoti vērtīga, un tai noteikti ir nākotne, bet pašreiz tas ir ļoti dārgi. Nepieciešamas licences vairākām satelītkompānijām un plus vēl katra attēla izmaksas. Otrkārt, satelītuzņēmums neparāda, ka tas ir naftas produkts, jo uzņēmums fiksē faktu, ka problemātiskajā vietā ūdens virsmai ir atšķirīgs viļņu raksturs. Tātad, ja arī tiek saņemts šis uzņēmums, pēc tam vēl jāpārbauda informācijas patiesums ar lidmašīnu. Vēl ir citi trūkumi, piemēram, pie lielas viļņošanās vai bezvēja laikā satelītuzņēmums vispār nedod nekādu informāciju par piesārņojumu.

Vai no satelītiem šodien jāatsakās?

G.D.: Šobrīd jāatsakās noteikti, bet nākotnē varbūt tehnoloģijas būs lētākas, varbūt tad arī Irbenes antenas lietojumam varēs rast risinājumu.

Jūra un ostu ūdeņi katru gadu tiek piesārņoti ar naftas produktiem. Kādi ir lielākie piesārņojuma daudzumi?

Felikss Klagišs: Lielākais naftas piesārņojums jūrā bija 1998.gada oktobrī, kad savācām 30 tonnas un 1996.gada decembrī – apmēram 100 tonnu naftas un mazuta.

Mums ir dažādi mērījumu atskaites punkti. Pirms gada mēs uzskaitījām piesārņojuma daudzumu, par kuru pārkāpējam tika aprēķināta zaudējumu atlīdzība, bet tagad sākām uzskaitīt pilnīgi visu piesārņojumu. Novadītais naftas produktu daudzums 2000.gada augusta beigās ir 19 600 kg.

Jūs tikko piedalījāties avārijas seku likvidācijā Ventspilī...

F.K.: 22.augustā kuģis «Stripe» (Norvēģija) ieplūdināja Ventspils ostas ūdeņos vairāk nekā 9084 kg naftas produktu. Avāriju izraisīja kravas (dīzeļdegvielas) iekļūšana kuģa balasta sistēmā vārsta bojājuma dēļ.

JVP apturēja kravas operācijas, koordinēja savākšanas darbus, izmeklēja noplūdes iemeslus, pieņēma lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu, aprēķināja videi nodarītos zaudējumus. Bet Ventspils ostas pārvalde veica naftas produktu savākšanu. Kuģa apkalpe arī ķērās pie darba – veica kuģa vārsta remontu un sekoja JVP norādījumiem par kravas operāciju norisi.

Vai izdodas savākt tādu daudzumu naftas?

F.K.: Jā, ir savākti 99% izplūdušās naftas.

Cik lielu sodu samaksāja vaininieki?

F.K.: Norvēģi ir samaksājuši Ls 5000 sodu un Ls 7104 zaudējumu atlīdzību. Visa soda nauda nonāk Vides aizsardzības fondā, kur tālāk tiek izmantota dažādu vides aizsardzības pasākumu un projektu finansēšanai.

Vai apmēram 19 tonnas naftas produktu pusgadā ir liels vai mazs daudzums? Vai to ir iespējams samazināt? Vai varam novērst šo naftas produktu piesārņojumu?

G.D.: Pilnīgi mēs to nekad nevarēsim novērst, pat ja mēs novērsīsim visus iespējamos ekonomiskos motīvus ar pilnīgākiem likumdošanas aktiem, tik un tā piesārņojums būs, varbūt nedaudz mazāks.

Jūras pārvaldes inspektoru uzdevums ir arī sekot, lai nenotiktu cita veida pārkāpumi.

F.K.: Latvijas ostās un jūrā šajā pusgadā atklāti 40 pārkāpumi. Tie ir ne tikai piesārņošanas gadījumi, vēl ir arī ostas noteikumu pārkāpumi un naftas produktu (no mašīntelpām kuģa ekspluatācijas laikā) uzskaites pārkāpumi uz kuģiem. Par minēto produktu nodošanu krastā rodas izdevumi, nereti vairāki tūkstoši ASV dolāru. Tādēļ reizēm kuģi no tiem atbrīvojas, tos novadot jūrā. Kuģa dokumentos tiek fiksēti krastā nododamie daudzumi, ja nenodod krastā šo piesārņojumu, tūlīt rodas aizdomas. Tādēļ arī JVP veic šādas dokumentu pārbaudes.

Kā psiholoģiski jūrnieki uztver, ka ir kaut ko nodarījuši...

F.K.: Galvenais neuztvert personiski, ka viņš ir piesārņojis vidi vai nodarbojies ar malu zvejniecību. Ir noticis likuma pārkāpums. Katrs gadījums ir atšķirīgs.

Šajā gadā JVP ir iekasējusi pāri par 20 000 Ls tieši par jūras piesārņošanu. Ja kāds ir vainīgs, tad viņš par to arī samaksā. Arī ārzemju kuģi izdara pārkāpumus un par tiem maksā Vides aizsardzības fondam. Jau 16 kuģi un ostās strādājošie uzņēmumi ir sodīti par piesārņošanu.

G.D: Vieglāki gadījumi ir ostās, kad uz karstām pēdām var atklāt pārkāpēju, bet ļoti grūti ir notvert pārkāpēju atklātā jūrā. Avāriju gadījumos pārbaudām visus kuģus, kas tajā laikā ir bijuši notikuma rajonā. Patiesībā tas ir ļoti smags darbs.

Jūsu darbiniekiem ir augsta tā sauktā vides apziņa.

Ļoti pozitīvi vērtēju savu darbinieku vides apziņu. Man vispār patīk JVP kolektīvs. Šeit strādā jauni, zaļi domājoši cilvēki, varbūt pat fanātiķi. Kāpēc viņi tādi ir?

Sākas jau ar izvēli nākt uz šejieni strādāt – algas te lielas nav, ir cita motivācija, protams, arī nedaudz valsts garantijas, bet acīmredzot cilvēkiem šis darbs liekas interesants un vajadzīgs. •