Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 

 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemta 1 atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Plastmasas iepakojums: dedzināt, krāt vai pārstrādāt?

Sandra Urtāne


Visi vēl atceramies neseno dioksīna skandālu. Gan jau tad kādam radās jautājums, kā dioksīns īsti cēlies. Arī neuzmanīgas un nepareizas plastmasas pudeļu dedzināšanas dēļ gaisā veidojas šī indīgā gāze dioksīns, ko pēc tam paši elpojam un kas nosēžas arī uz augiem un augsnes, no kuras pēc tam savukārt nokļūst ūdenī. Plastmasu derīgāk ir sadalīt pa veidiem (sk. «Vides Vēstis» 31.nr.) un pārstrādāt jaunos izstrādājumos. Tomēr tas ir ļoti dārgs process, bet, ja gribam saglabāt dabu arī nākamajām paaudzēm, mums tas ir jādara.


 

Plastmasu metot ugunī...

Pašlaik mūsu tirgū lielāko daļu produkcijas (maize, siers, desa u.tml.) iesaiņo polivinilhlorīda (PVC) plēvītēs. Lai gan tas, šķiet, nevainīgs un visādā ziņā it kā labs iepakojums, jo produkts tajā nesakalst un nesapel, – šīs plēvītes mājas krāsnīs un ugunskuros dedzināt nedrīkst. Kāpēc?

Plastmasa pilnīgi sadeg tikai ļoti augstā temperatūrā – vairāk par 1000 grādiem, taču ugunskura vai krāsns temperatūra ir tikai 200 – 400 grādu. Pie šādas temperatūras nepilnīgas sadalīšanās rezultātā gaisā nokļūst hlorsavienojumi un dioksīni. Varētu domāt – kas gan nu tur no tās vienas mazās plēvītes briesmīgs notiks, ja to piemetīšu ugunij, ne nu uzreiz kāds tā saindēsies, nekā. Bet, ja dedzināsim vairākus desmitus plēvīšu ik dienas un ikkatrs no mums, tad saskaitot iznāks prāvs daudzums.

Lietotos plastmasas izstrādājumus var dedzināt nosacīti nepiesārņojot gaisu, tieši šim procesam pielāgotās krāsnīs ar īpaši augstu temperatūru un specializētiem filtriem. Tad, plastmasām sadaloties, gaisā nekas kaitīgs nenonāk.

Plastmasa var būt pat labs kurināmā aizstājējs, jo galu galā gan mazuta, gan plastmasas izejmateriāls ir nafta.

Iesaiņojuma plēves, maisiņi, dzērienu pudeles no PET u.c. plastmasas izstrādājumi noslogo vidi un, dedzinot nepiemērotās krāsnīs, piesārņo gaisu. Ne velti, piemēram, Zviedrijas mazumtirgotāji savstarpēji ir vienojušies, ka tirgošanai neviens neko PVC plēvē nesaiņos.

Izlietoto PET pudeļu krājumi aug

Lai gan daudzviet pasaulē vienreizēji lietojamās PET pudeles ir aizliegts izmantot ražošanā, Latvijā pašlaik tas ir ļoti populārs dzērienu iepakojums. Stikla pudeles no tirgus ir tikpat kā pazudušas. PET pudelēs dzērienus pilda pasaulē pazīstamās firmas «Coca-Cola», «Pepsi-Cola» un nu arī Latvijas ražotāji tajās pilda minerālūdeni, gāzētos dzērienus un arvien vairāk arī alu. Ļoti daudz šādā iepakojumā ir importētā produkcija. Jau 1998.gadā Latvijas atkritumos nonāca 2500 t PET. Atliek tikai iedomāties šos pudeļu kalnus.

PET pudeles Latvijā pagaidām nekur un nekādā veidā nepārstrādā. To pārstrādei nepieciešama specifiska tehnoloģija, kas pagaidām mūsu ražotājiem nav pieejama, jo ir ļoti dārga.

PET pārstrādā – depolimerizē

Vismaz 21 pasaules valstī ir izstrādāta shēma PET iepakojuma savākšanai un pārstrādei. Šveicē, piemēram, ražo trīsslāņainās PET pudeles. To vidējais slānis ir otrreizējā plastmasa, bet iekšējais un ārējais – pirmējais PET.

Zviedrijā izmanto vairākkārt lietojamo PET. Šīs pudeles pēc mazgāšanas un sterilizācijas apritē atgriežas vismaz 8 – 15 reizes.

Somija izlietotās PET pudeles par savu naudu transportē uz Nīderlandi, kur tās pārstrādā un izmanto paklāju šķiedru ražošanai.

Lielāko daļu PET pasaulē savāc un pārstrādā ASV. Otrreizējā pārstrādē iegūto izejvielu arī tur galvenokārt izmanto paklāju šķiedru ražošanā. Pieprasījums pēc pārstrādātā PET tur ir tik liels, ka pagaidām to nav iespējams apmierināt.

Itālijā PET pārstrādātos atkritumus izmanto kā saistvielu ceļu klājumos.

Vācijā PET pārstrādes produktus izmanto vairākos veidos. Viens no tiem – šķiedru un dažādu tehnisku priekšmetu ražošana, otrs – kā kurināmais ar augstu enerģijas devu (piemēram, martena krāsnīs dzelzs kausēšanai), trešais – no PET, to pārstrādājot, atkal iegūst atpakaļ naftas produktu – smērvielu. Rūpnīca, kur šo procesu veic, ir milzīga un moderna, taču tā ir ļoti dārga.

Ko dara brāļi igauņi?

Arī mums kaimiņos Igaunijā jau pāris gadu PET pudeles nemētājas apkārt tik uzkrītoši kā Latvijā. Tur dzērienu iepakojumu pieņem tukšās taras kioskos. Vienīgais nosacījums, ka plastmasas pudelēm ir jābūt saplacinātām.

Bet tiem, kam nav laika doties uz tukšās taras punktiem, visā Igaunijā ir izvietotas īpašas atkritumu tvertnes tikai dzērienu iepakojumiem. Tās iztukšo specilizētas firmas un savākto nogādā šķirošanas punktos. Atšķirotās plastmasas pudeles sapresē un tālāk transportē pārstrādei vai nu uz Vāciju, vai Nīderlandi. Gada laikā savāc aptuveni 600 – 700 t plastmasas pudeļu.

Latvijā paaugstina nodokļa likmes

Aprīļa sākumā Saeima pieņēma grozījumus likumā «Par dabas resursu nodokli».

Tagad nedaudz palielināta iepakojuma likme par plastmasu (no 75 Ls uz 90 Ls par 1 tonnu) un atsevišķi izdalīta likme par PET iepakojumu (105Ls par 1 tonnu).

Atkal paredzēta likme (25% no preces vērtības) par vienreizējās lietošanas traukiem un galda piederumiem. Šie priekšmeti ir no polistirola (PST).

Līdz šim pārstrādātājiem nebija izdevīgi šos traukus vākt, jo tie parasti nāk no sabiedriskās ēdināšanas iestādēm un pirms pārstrādes ir jāmazgā, bet tas prasa papildu līdzekļus.

Piemēram, 1999.gadā VAF subsīdiju veidā atmaksājis dabas resursu nodokli SIA «Formikai» par 331 t plastmasas iepakojuma pārstrādi, bet SIA EPI – par 433 t. Bet tas gan pārsvarā bija polietilēns (PE).

Iespējams, ka pēc likmju paaugstināšanas arī citiem uzņēmējiem varētu rasties ekonomiska ieinteresētība vākt un otrreizēji pārstrādāt plastmasas iepakojumus vai vismaz savākt un nogādāt uz valstīm, kur tās pār-strādā.

Firmas ir gatavas, vēl vajadzīgs starpnieks

SIA «Hoetica» būtu gatava sadarboties ar pārstrādes uzņēmumiem, piedāvājot savu savākšanas un transportēšanas pakalpojumu sistēmu. Arī SIA «Cido», kas PET pudelēs pilda minerālūdeni «Mangaļi» un arī pats ir nodokļa maksātājs, būtu ar mieru sadarboties konkrētu rīcību jomā... tikai vēl nav uzņēmīga centra, kas ieinteresētās puses varētu savest kopā un neliegt padomu dažādiem kontaktiem.

Par tādu jākļūst nupat nodibinātajam SIA «Zaļais punkts». Taču vēl nav izveidojusies infrastruktūra, kam savukārt nepieciešami līdzekļi. Cerams, ka pamazām viss arī izveidosies, taču gribētos ātrāk. Gribētos, lai sāktu. Kaut vai kā izmēģinājuma projektu.

Domāju, ka VAF noteikti atbalstītu projektu, kas reāli sāktu PET problēmas risināšanu. Maijā VAF ir izsludinājis gadskārtējo konkursu uzņēmējiem par iespēju pretendēt uz subsīdijām par savākto iepakojumu un tā pārstrādi. Varbūt tieši šis konkurss būs stimuls jauniem uzņēmumiem sākt rīkoties. Piemēram, SIA «APM L» vadītājs Pāvels Kogans jau gadu ir interesējies par PET pudeļu pārstrādes iespējām un prasībām pasaulē. Viņa uzņēmums būtu gatavs kā starpnieks – savācējs un transportētājs – iesaistīties šādā projektā.

Nesen «Zaļājā punktā» ir iestājies arī «Aldaris», kas ne tikai minerālūdeni, bet nu arī alu pilda plastmasas pudelēs. Tie uzņēmumi, kas iestājas «Zaļajā punktā», ir daļēji atbrīvoti no nodokļa maksājuma par iepakojumu, jo paši apņemas rūpēties, lai lielākā daļa saražotās produkcijas iepakojuma nokļūtu pārstrādē, nevis atkritumu izgāztuvēs. Painteresējos par iespējamo sistēmu, ko «Aldaris» kopā ar «Zaļo punktu» iecerējis veikt tieši savas produkcijas plastmasas iepakojuma savākšanai. Diemžēl neguvu nekādu konkrētu atbildi.

Plastmasa ir jāpazīst!

SIA «Hoetica» pārstāvis godīgi atzīst, ka, atkritumu šķirotājam plastmasas ir jāpazīst. Katram iedzīvotājam un arī šķirošanas punkta darbiniekam ir grūti atšķirt dažādos plastmasas veidus. Pēc taustes un izskata vien nepateiksi, kas tas ir – PP, PST, PVC, PE vai vēl kas cits? To vislabāk zinās pats iepakojuma ražotājs. Pazīšanas nolūkam labi noderētu marķējuma zīme uz iepakojuma – trīsstūrītis ar burtiem vai cipariem.

Vācijā šī marķēšana uz iepakojuma ir obligāta. Tomēr lielākā daļā valstu tā ir brīvprātīga griba – norādīt vai nenorādīt uz iepakojuma tā materiālu.

Latvijā topošā Iepakojuma likuma ietvaros MK noteikumos ir paredzēts ievērot prasību pēc marķēšanas. Tomēr šī likuma izstrādes gaita ir samērā gausa. Pašlaik Iepakojuma asociācijas un Standartizācijas tehniskās komitejas «Iepakojums» izstrādāto variantu vērtē VARAM darba grupa.

Kamēr PET pudeles vēl tepat

Ko mēs katrs viens varam darīt, lai plastmasas laikmets mūs pašus nenosmacētu plastmasā? Būtu labi:

  • ja mēs, izvēloties preci, painteresētos, vai tā ir no otrreizējā materiāla. Un tieši tādai dotu priekšroku.
  • Visi kopā kā sabiedrības pārstāvji caur savu interešu NVO uzstājīgāk izteiksim šo problēmu, kas mūs uztrauc, aicinot valdības pārstāvjus aktīvāk meklēt risinājumus.
  • Aicināsim, lai tiktu izsludināts konkurss par iespējamo risinājumu plastmasu savākšanas un pārstrādes problēmām. Vācijā šādi konkursi notiek bieži. Tie mudina gan iepakojuma ražotājus, gan to savācējus, gan arī tehnoloģiju pārstāvjus apvienoties risinājumu meklējumos. Jā, kāpēc gan blakus «Labāko iepakojumu» konkursam minēto konkursu nevarētu izsludināt Iepakojuma asociācija? Kaut vai kā projektu, kuru varētu piedāvāt finansēt VAF?

 

Paldies Iepakojuma asociācijai un Vides filmu studijai par informāciju. •