Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

Kutra Sautera foto
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemta 1 atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Personiskais valstiskums jeb Staiceles HES vilinājums

Viesturs Liepiņš


Vēja rotoru parka un Daugavpils HES peļņas vīzijas nu jau sasniegušas arī Salacas ieleju. Staiceles HES būve tiek saistīta ar visas Staiceles apkārtnes uzplaukumu. Aktīvi sekojot polemikai par Staiceles HES izbūves iespējamām sekām Salacā un iztaujājot dažādu speciālistu viedokli, gribu dalīties ar savu šīs problēmas redzējumu.


 

HES kā zivju pārpilnības garants?

Nepavisam neapšaubu staiceliešu pieredzētos cienīgos plaužu un līdaku lomus bijušajā ūdenskrātuvē. Un nebūtu bijusi mūsu 50 gadu padomju pieredzes «nekrāmēties ar sīkumiem», kazi, varbūt arī Salacu rotātu uzņēmīgu celtnieku veidota vismaz divu HES kaskāde ar iespēju vilkt vēl krietnākus līdaku lomus, neļaujot ne pilītei upes ūdens nelietderīgi ieplūst jūrā.

Ir gan saglabājusies ticama liecība par Salacas upes zivju resursiem un bijušās Staiceles ūdenskrātuves ietekmi uz tiem. «Agrākos gados Salacas ūdeņi bijuši diezgan bagāti dažādām zivīm: līdakām, vimbām, lašiem un zušiem, bet pēc Staiceles fabrikas dambja ierīkošanas Salacas augšgalā zivis gājušas mazumā. Tur gluži izzuduši zuši, vimbas un laši, kuru dzimtene – jūra,» – tā 1921.gadā grāmatā «Dzimtā zeme (dzimtenes apraksti)» rakstīja tolaik Salacas krastos dzīvojošais novadpētnieks A. Melnalksnis.

Par lašiem un citām caurceļotājzivīm

Pēdējo pārdesmit gadu daudzveidīgais Baltijas jūras piesārņojums un noslēpumainais masveida nāvi nesošais vīruss M 74 ir kļuvis liktenīgs Baltijas lasim, kura pilnīgu izmiršanu skeptiķi sagaida jau pēc 15 gadiem. Tāpēc kaut niecīgu dabīgo lašu populāciju saglābšana ir kļuvusi par savdabīgu katras Baltijas baseina valsts politiskās gribas un ekonomiskās varēšanas rādītāju.

Pēc tās, vismaz valstīs ap Baltijas jūru, pozitīvi pazīstams ir arī Limbažu rajons. Salacas fenomenu trīs gadu desmitus izvairīties no nāvi nesošā vīrusa M 74 pētījuši vairāku valstu speciālisti, un varbūt tieši te sagaidāms atrisinājums Baltijas lašu glābšanai.

Atgādinājumam! Ekonomiski attīstītajā Vācijā un Dānijā, kā arī Lietuvā, Igaunijā, Krievijā un Polijā Salacai līdzīgu upju nav! Tieši Salacas grīvā uzskaitītie un arī Salacas upes Staiceles lauku teritorijas daļā dzimušie lašu mazuļi nosaka Latvijai izdalīto lašu zvejas kvotu Baltijas atklātajos ūdeņos. Neaizmirsīsim, ka šī kvota ar darbu nodrošina arī daudzus piekrastes zvejniekus un zivju pārstrādātājus.

Salaca joprojām ir nozīmīga nēģu un vimbu nārsta upe, un gados ar augstu ūdens līmeni vimbas sastopamas līdz pat Mazsalacai.

Par Staiceles HES būvi un Staiceles pilsētas atdzimšanu

HES atjaunošanas publiskās apspriešanas laikā 2000.gada maijā Staiceles mērs J.Bakmanis uzbūra skaistu ainu – uzbūvētais HES nodrošina jaunas darba vietas gan pašā elektrostacijā, gan iecerētajā koka pakešu logu cehā, kur koksnes žāvēšanai izmanto pašu saražotu elektroenerģiju. Nekļuva vienīgi skaidrs, vai šo ražotni iecerējuši vācieši vai paši staicelieši un vai, nebūvējot elektrostaciju, neizplēnēs arī ideja par logu rāmjiem, ko žāvēs ar Salacas straumes enerģiju. Un, ja šādu ideju realizētu vienā vietā, tad jau itin drīz visu Latviju varētu vienot lozungs «Katram gaterim savu HES!».

Staiceles HES rentabilitātes pamatojums saistībā ar ilgstošu dubultā tarifa piemērošanu elektroenerģijas ieguvei no mazajiem HES nepārliecina, jo – cik gan ilgi Latvija par savu resursu izmantošanu spēs dotēt Vāciju un tās izveicīgos uzņēmējus. Un vai Staiceles HES vispār ir ierindojams mazo HES skaitā?

Sarunās noskaidrojies, ka ar vācu investētāju līdzekļiem tiks sakārtota vietējā infrastrukūra – pabeigts Stārķu muzejs un uzcelts futbola skolas internāts. Esmu ziņkārīgs – kāpēc gan tik skopie vācieši tā mīl mūsu stārķus un jaunos futbolistus, lai investētu viņos, pirms vēl HES nav sācis nest peļņu. Varbūt sarunās kaut kas ir paslīdējis garām nepamanīts?

Skaidrs ir tas, ka kontrolpaketes turētāji vācu firmas «Haasse» pārstāvji vienpersoniski lems par iegūto līdzekļu turpmāku izlietojumu.

Salacas bioloģiskā daudzveidība – visas Eiropas lepnums

Bez ekonomiskā Staiceles HES kā pilsētas atdzimšanas aspekta pastāv arī apsvērumi par upes labsajūtas un tās bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, it īpaši, ja upe, vārdā Salaca, 1995.gadā publicētajā Dobrišas ziņojumā par vides stāvokli Eiropā atzīta kā viena no Eiropas 167 bioloģiski daudzveidīgākajām upēm.

Ir objektīvi paredzams, ka vasaras mazūdens periodā ūdens elektroenerģijas ražošanai HES ūdenskrātuvē uzkrāsies ilgākā laika periodā un uzsils, tādējādi pasliktinot skābekļa režīmu upē. Tas ietekmēs arī lašu nārsta un to mazuļu uzturēšanās vietas lejpus dambja. Tās kļūs seklākas, ar augstāku ūdens temperatūru un maz piemērotas ne tikai lašiem, bet arī daudzām citām pret skābekli prasīgām upes gultni apdzīvojošām organismu sugām.

Jebkuras lecekts īpašnieks zina, ka siltumā viss aug krietni straujāk. Šis salīdzinājums Salacā būs spēkā vasaras mēnešos, kad HES ūdens uzkrāšanas fāzē caurteces samazināšanās krasi paātrinās upes gultnes aizaugšanu lejpus Staiceles.

Vasaras mazūdens periodā uz pāris stundām «ieekonomētā» ūdens caurplūde pret skābekli ļoti jūtīgo lašu populāciju īsā brīdī var pārvērst par atmiņu tēlu.

Latvija ir parakstījusi Helsinku konvenciju

Lašu un Staiceles HES attiecību kontekstā pieminēšanas vērta ir arī Latvijas parakstītā starptautiskā Helsinku konvencija un tās konkrētā rekomendācija nr. 19/2, kas neiesaka uz laš-upēm celt jaunus aizsprostus, kā arī atjaunot bijušos.

Paši staicelieši ir lieliski pierādījuši, ka pilsētu var padarīt starptautiski pazīstamu ar stārķiem un vimbām. Kāpēc to darīt ar negācijas pieskaņu, pasaulei skaidrojot, ka Latvija starptautiskās konvencijas gan ir ratificējusi, tomēr tulko tās pēc šībrīža izdevīguma principa.

Risinājumu meklējot

Kā attīstīt Staiceli, vienlaikus rodot kompromisu starp cilvēku sociālo un ekonomisko nodrošinātību un vides daudzveidības saglabāšanu?

Mūždien aizdomīgo zaļo bažas par lašu likteni varētu mazināt, izveidojot funkcionējošu zivju ceļu. Ir zināms, ka migrējošo zivju piesaistei noteicošā ir galvenā straume, konkrētajā gadījumā gar Salacas kreiso krastu. Taču zem paredzētās dambja vietas krasta krauju veido atsevišķi māla slāņi ar nelielas pazemes ūdeņu izplūdes vietām. Te jau tagad vērojami svaigi krasta nobrukumi. Cerams, ka te savu viedokli vēl izteiks hidroģeologi, jo citviet atstatus no galvenās straumes izvietotais zivju ceļš varētu būt neefektīvs.

Salacā ik gadus laivo

Kā rāda Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta speciālistu pētījumi, 1996.gada maija–augusta mēnešos Salacā laivoja, šļūca un upes straumi visādos veidos izmantoja vairāk nekā tūkstotis ūdenspriekus baudīt alkstošu cilvēku. Dažkārt vakaros nogaršojot savā mūžā pirmo pašu sarūpēto zivju virumu ar ugunskura dūmu neatvairāmo aromātu.

Biznesu var attīstīt arī ar tūrismu

Nevaru piekrist Staiceles mēra argumentam «Neatkarīgajā Rīta Avīzē», ka pat ar laivošanas licenču pārdošanu neko nevar nopelnīt. Tam gribas pretstatīt pētījumus par licencētā makšķerēšanas sporta pieredzi ārvalstīs, kur tikai 15% no kopīgiem makšķernieka izdevumiem tiek iztērēti par zvejas licenci. Pārējā summa tiek atstāta zvejas vietai apkārtējās pansijās, veikalos, krodziņos un benzīna uzpildes stacijās. Te gribu piekrist «Lauku Avīzē» paustajam G.Eniņa viedoklim, ka pretstatā HES celtniecībai tieši tūrisma attīstība Staiceles apkārtnē spēs nodrošināt darba vietas ne tikai pieciem, bet simt pieciem cilvēkiem, piedevām sakārtojot šo teritoriju un piesaistot jaunas investīcijas. Vienlaikus iesaistot vietējos citviet konkurēt nespējīgos tradicionālās pārtikas ražotājus.

Šobrīd Staiceles lauku teritorijā ir labiekārtota tikai viena (!) tūristu apmetne un viena (!) tūristu pansija.

Izvērtējums – sociāli un ekonomiski izdevīgs

Staiceles vimbu svētki tagad kļuvuši pazīstami visā Latvijā. Akmens tēlnieku plenēri un saksofonistu konkursi ir labs turpinājums Staiceles vēlmei būt saimnieciski aktīvai un pazīstamai.

Un tieši tāpēc ir vajadzīgs sociāli un ekonomiski vispusīgi izsvērts Staiceles HES būvniecības izvērtējums, uzklausot visu ieinteresēto pušu viedokļus, jo, salīdzinot ar mūsu mūžu, Salaca savējo ielocījusi jau 30 gadu tūkstotī. Un tieši tāpēc man būtu neērti pieņemt kļūdainu lēmumu sev atvēlētajā niecīgajā laika sprīdī. •