Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 

Izdrukāt

Par šo rakstu nav saņemta neviena atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

 

Laba diena!

Vai 22.martā sagaidīji saulīti pie avota, upes vai jūras? Vai tevī ienāca saules spēks un ūdens šalku miers? Re, kā, savienojot mūsu labās domas, esam tikušies laikā, kad diena kļūst liela. Tagad varēsim tikties arī radiovilnī, jo Latvijas radio izsludinātajā konkursā par iespēju veidot vides problēmām veltītu raidījumu uzvarējām mēs — «Vides Vēstis». Tagad katru pirmdienu 18.30 tiekamies «Zaļajā vilnī»!

Šomēnes riesto medņi un rubeņi, dzērves dejo ar vienu domu — mums jāsatiekas un jāmēģina pasaulē laist mazuļus. Arī tev rokas niez izdarīt ko labu. Varbūt nedaudz pārņemt Dieva darbu un iestādīt koku? Dari to! Tikai apzinies, ka koks nevarēs pēcāk aiziet uz sev tīkamāku vietu. Kur tu viņu iestādīsi, tur viņš augs. Skaties, lai tavam kokam klājas labi... Bet neaizmirsti — arī tad, ja tu dabu liksi mierā, tā dzīvos rimti un pareizi. Tādēļ saudzē avotus un mazo upīšu krastus. Tur mīt sugas, kas spēj dzīvot tikai šādos apstākļos. Sausokņi un kritalas, ēnainas paceres un grīsļu biežņas ir to vienīgā mājvieta.

Latvijas Dabas muzejs šogad goda vietā iecēlis dižo briežvaboli. Raksts par viņu ir no sērijas «Neviens to nav redzējis, un nevienam viņu nevajag...» Ja vecu ozolu audzē atrodi dižo briežvaboli, ziņo Dabas muzeja entomologiem, bet nenogalini reto kukaini, lai ievietotu savā kolekcijā, kaut tevi satrauc doma, ka briežvabole ir dižākā vabole Eiropā.

Mums patīk dižas domas un diži darbi. Viena no dižākajām pēdējo gadu iecerēm ir modernas un apjomīgas celulozes rūpnīcas būve Jēkabpils rajonā, pāris kilometru attālumā no Daugavas. Kaut kas dižs jau mums būs jāizvēlas. Celulozes rūpnīcas projekta virzītāji zvēr, ka Daugava netiks piesārņota vairāk, kā pieļauj cilvēku izgudrotie normatīvi. Turklāt koksnes atkritumi tiks sadedzināti rūpnīcas termoelektrocentrālē un saražotā enerģija būs līdzvērtīga tam, cik ražotu Daugavpils HES. Tas pats, kas draud noslīcināt Daugavas lokus. Ko mēs izvēlēsimies, lai nebūtu nabagāki par tiem, kas savas zemes dabu jau tā pārveidojuši, ka pašiem vairs nav lāga kur palikt?

Re, paskaties blakus lapā, tur intervija ar dzejnieci un dārznieci Andu Līci. Viņa atgādina: «Jo tālāk dzīvoju, jo vairāk apzinos savu nesamo. Un tāpēc diezgan skeptiski skatos uz gandrīz dievišķoto brīvās izvēles sludināšanu. Ir jau kāds brīvgājiens katram, bet, kad ceļ māju, ir karkass, sijas un spāres, un sienas, kuras pēc tam mēs varam tikai apsist ar tādiem vai šādiem dēlīšiem.Varbūt ir cilvēki, kuriem ir lielāka izvēle. Man ir jāiekārto jau dotais. Un to es varu tā un varu citādi. Varu šodien un varu rīt. Vai varu vispār nedarīt, lai stāv, kā ir. Tā ir mana izvēle.»

Šī dzīve ir arī tava izvēle. Izvēlies — darīt vai nedarīt. Es nereti sev atgādinu: «Pārlieka centība aptumšo prātu.»

To kociņu, ko šopavasar iestādīsi, ieliec īstajā zemē un vietā.

Tiekamies arī turpmāk «Vides Vēstīs» un radio «Zaļajā vilnī». Vai pamanīji, ka šis žurnāls ir trīsdesmitais? Vareni, vai ne?