Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 

Meža atjaunošana (1997-1999)

Meža dabiskā atjaunošana (1997-1999)
 

Izdrukāt

Par šo rakstu nav saņemta neviena atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Atjaunojot mežu, iegūst līdzsvaru

Latvijas meža politika paredz iet pa līdzsvara ceŗu — saimniekot mežā tā, lai saglabātu tā daudzveidību, produktivitāti, atjaunošanu un vitalitāti.

Lai noskaidrotu, vai jaunais Meža likums ietekmēs meža atjaunošanu, devos pie Valsts meža dienesta mežsaimniecības un meža resursu daŗas vadītājas Ritas Bentas.

 

Kā šodien, 2000.gada sākumā, saglabājot līdzsvaru starp visām daudzajām prasībām, tiek atjaunoti meži?

Latvijā 56% mežu apsaimnieko valsts, 44% mežu — citi mežu apsaimniekotāji. Valsts mežos mākslīgi atjaunotās mežu platības ir visumā apmierinošas, bet privātajos mežos mežu atjaunošanas rādītāji mūs neapmierina, jo meža īpašnieki nesteidzas ar koku stādīšanu izcirstajās platībās. Līdz šim mežu atjaunošanu nestimulēja arī likumdošana.

Mežu izciršana sevišķi strauji ir pieaugusi privātajos mežos. Šeit jāpaskaidro, ka meži tiek atjaunoti gan mākslīgi, gan dabīgi. Daudziem meža īpašniekiem liekas, ka izcirstās platības var atstāt dabiskai pašatjaunošanai — gan jau mežs pats izaugs. Bet pie dabiski atjaunotām meža platībām ieskaita tikai tās audzes, kas ir laikus sakoptas, nevis atstātas likteņa ziņā aizaugšanai ar mazvērtīgām koku sugām un krūmiem.

Saimniekošanas sākumā varbūt trūka līdzekŗu meža atjaunošanas pasākumiem, bet šodien īpašnieki tomēr varētu atlicināt naudiņu un par mežu nākotni domāt savlaicīgi.

1999.gadā valstī meži atjaunoti 17,446 tūkst. ha platībā. Valsts mežos situāciju uzskatām par normālu, bet privātajos šis rādītājs krietni ievērojami atpaliek no nepieciešamā (sk. grafikus). Pērn citu apsaimniekotāju mežos apmežotā platība ievērojami pieauga.

Vai jaunais Meža likums ieinteresēs privātos meža īpašniekus apmežot meža zemes?

Latvijā jau vairākus gadus tiek īstenota meža politika, kas ietver sevī likumdošanas sakārtošanu un harmonizāciju ar starptautiskajām prasībām. Zemkopības ministrijas Meža departaments un Valsts meža dienests strādā pie kontroles un ietekmēšanas mehānismu izstrādes. Atrisināt daudzās ar mežu saistītās problēmas var, pieņemot jaunu Meža likumu un izglītojot privātos meža īpašniekus.

Privātie meža īpašnieki un citi meža apsaimniekotāji pēc likuma pieņemšanas sapratīs, ka ir jārīkojas, jo Meža likums nosaka, ka nākamo kailcirti varēs veikt tikai tad, kad iepriekšēja platība trīs gadu laikā atjaunota vismaz par 80%. Arī platības, kur paredzēta dabiskā atjaunošanās, arī vajadzēs izkopt tā, lai tās varētu laicīgi ieskaitīt mežaudzē.

Kāpēc līdz šim mežu atjaunošana sagādāja probēmas?

Pirmkārt, privātiem meža īpašniekiem pietrūkst zināšanu un izpratnes par meža atjaunošanu.

Otrkārt, zemes nodoklis ir jāmaksā tikai par to zemi, kur mežs nav atjaunots, bet tomēr tas ir pārāk niecīgs, lai iedarbotos kā stimuls atjaunot mežu.

Līdz šim privātie meža īpašnieki savlaicīgi neveica arī stādāmā materiāla pasūtījumus kokaudzētavām — līdz ar to tām nebija iespējams saplānot stādāmā materiāla audzēšanas apjomus.

Latvijā ir labas meža kultūru audzēšanas tradīcijas. Vai kokaudzētavas spēj izaudzēt stādiņus tik lielā apjomā, ka pietiktu visu izcirsto meža platību atjaunošanai?

Jā, Latvijā ir izveidojies labs meža kokaudzētavu tīkls un ir iespējas izaudzēt kvalitatīvu stādāmo materiālu. Lai mežu atjaunotu, privātajam meža īpašniekam, saņemot ciršanas atŗauju, stādāmā materiāla pasūtījums būtu jāveic savlaicīgi, jo egŗu stāds izaug četros gados, priede — divos, bet lapu koki — četros piecos gados. Mēs, VMD, izsniedzot ciršanas atŗaujas, parakstot meža atjaunošanas kartes — vēlreiz atgādinām un konsultējam, kur un kā var veikt stādāmā materiāla pasūtījumu, jo kokaudzētavu adreses jau ir katrā mežniecībā. Un līdz ar to kokaudzētavu vadītāji, varētu stādu izaudzēšanu veikt nepieciešamajos apjomos. Bet, ja nav veikts pasūtījums un noslēgts līgums, viņi nevar atŗauties audzēt liekus koku stādus. 90. gadu sākumā kokaudzētavu vadītāji bija spiesti dedzināt pāri palikušos egŗu stādus.

Šogad kokaudzētavās ir izaudzēts daudz lielāks stādāmā materiāla daudzums nekā iepriekš, jo, stājoties spēkā jaunajam likumam, pieprasījums pēc stādiem augs. Varu droši teikt — Meža likums ietekmēs situāciju meža atjaunošanā.

Kā vēl var sekmēt mežu atjaunošanu?

Latvijā apmēram 30% mežu atjaunojas dabiski. Ja atstāj sēklniekus, piemēram, priedes, un veic augsnes virskārtas seklu uzirdināšanu atsevišķos laukumos un joslās, kā arī ievēro egŗu un priežu paaugas saudzēšanu un citus meža atjaunošanas pasākumus, var sekmēt meža dabisko atjaunošanos.

Vai var paredzēt laiku — kad būs iestājies līdzsvars starp izcirsto un atkal atjaunoto mežu apjomu?

Varam prognozēt, ka kāpums būs un to ietekmēs jaunais Meža likums. Manuprāt, galvenais akcents nākotnē liekams uz meža īpašnieku izpratnes un attieksmes veidošanu, ka mežam jāatdod tas, kas paņemts. Jāveido jauna meža saimnieku apziņa.

Mežu atjaunošanas tempi un izciršanas tempi ar laiku līdzsvarosies.

 

Ruta Berkgaute