Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu nav saņemta neviena atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Ne jā, ne nē, bet jāvērtē.

Sen Latvijā runāts par nepieciešamību celt gigantisku celulozes fabriku, un šā gada 2.martā mūsu valdība kopā ar Somijas uzņēmumu «Oy Metsaliitto International Ltd.» un zviedru «Sodra Cell AB» beidzot līgusi dibināt uzņēmumu «Baltic Pulp».

Iecerētā rūpnīca uz Jēkabpils un Preiļu rajona robežas, Vīpes un Turku pagasta teritorijā varētu sākt darboties 2005.gadā. Ražodama 600 tūkstošus tonnu balinātās celulozes gadā, tā dotu 3% Latvijas nacionālā kopprodukta un 500 jaunu darbavietu industriāli vāji attīstītajā novadā. Projekta virzītāji uzsver, ka fabriku somi un zviedri cels atbilstoši starptautiskajām dabas aizsardzības prasībām. Videi jūtamu kaitējumu tā nenodarīšot. Pilnīgāk izmantosim Latvijas koksni, un nevajadzēs eksportēt papīrmalku. Dāsni tērētais Daugavas ūdens likteņupē atgriezīšoties gandrīz vai dzidrāks. Turklāt celulozes kombināta termoelektrostacija izmantošot ražošanas atkritumus un ar elektrību apgādās ne tikai savu fabriku vien. Bet, ja runā par izvēli, tad, protams, celulozes ražošana videi kopumā var izrādīties mazkaitīgāka par Jēkabpilī likvidēto cukurbiešu audzēšanu un pārstrādi.

Gandrīz kā pasakā. Var gandrīz piekrist celulozes sapņu pils nepieciešamībai. Tomēr mani pagaidām mulsina projekta pretruna ar zaļās ētikas pamatprincipu — «mazs ir skaists». Lai gan tūlīt jāsākas būves publiskai apspriešanai, informāciju par to sniegusi tikai ieinteresētā puse. Nav veiktas neatkarīgas ekonomiskās un ekoloģiskās ekspertīzes, un es neesmu pārliecināts, vai argumentēti skeptiskas pretējības trūkums mūsos nav viesis pārmērīgu optimismu.

Lai paliek saimnieciskie apsvērumi, par kuriem līdz šim runāts vairāk. Fabrikas ekonomisko izdevīgumu apstrīdējuši vairāki speciālisti. Vietā atgādināt vienīgi akadēmiķa Arņa Kalniņa atzinumu, ka celulozes fabrika Latvijai nebūs izdevīga bez papīra rūpnīcām, bez makulatūras pārstrādes iespējām. Taču šādu ražotņu celtniecība un atjaunošana nedz šai, nedz citos valdības projektos arvien nav paredzēta. (Arnis Treimanis precizē, ka nākotnē ir paredzēta papīrražošanas tehnikas iegāde, tikai nav skaidrs, kāda veida papīram piesātinātajā tirgū atradīsies brīva niša. — Red.)

Projekts negarantē arī to, ka jaunajā fabrikā tiešām strādās Preiļu un Jēkabpils rajonu proletārieši, nevis ciemiņi no Honkongas, Bangkokas vai Skandināvijas. (Arnis Treimanis norāda, ka RTU un Koksnes ķīmijas institūtā mācās 20 šīs nozares speciālisti, kā arī LLU Kokapstrādes nodaļā studenti apgūst celulozes un papīrražošanas lekciju kursu. — Red.)

Mazs mierinājums, ka celulozes kombināta iecerētāji sola niecīgu gaisa un ūdeņu piesārņojumu. Daugavas netīrības pakāpe jau tā ir diezgan augsta.

Un neviens pētnieks vēl nav smalki vērtējis milzonīgā kompleksa iespaidu uz Daugavas ielejas bioloģisko daudzveidību. Runa nav vienīgi par Sarkanās grāmatas gliemjiem, kas atrasti fabrikai tuvajā upes posmā, par citām zināmām un nezināmām sugām. Runa nav tikai par upes ekosistēmas iespējamu degradāciju ūdens sasilšanas dēļ. Alternatīvu faktu trūkums neļauj paredzēt, kā izvērstā mežizstrāde un transports ietekmēs tālākas apkārtnes floru un faunu. Dzirdēts arī, ka fabriku cels lauksaimnieciskā postažā, tā sakārtojot vēl vienu aizlaistu teritoriju. Kāda ir šīs «postažas» bioloģiskās vērtības vai nevērtības pakāpe? Nepārspīlēsim, bet nepaļausimies uz jūtām un acīm vien.

Galu galā mērķtiecīgi un kompleksi vides stāvokļa un bagātību izmeklējumi, iesaistot neatkarīgus ekspertus, šā gada laikā būtu jāfinansē jaundibinātajam uzņēmumam. Tas ir lielākais rūpnieciskais objekts, kādu kopš padomju laikiem Latvijā varētu celt. Tā ietekmes uz vidi izvērtējums var būt labs vai slikts precedents nākotnei.

 

Dainis Īvāns