Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 
Foto: Gundega Sloka
Foto: Gundega Sloka
 

Izdrukāt

Par šo rakstu nav saņemta neviena atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

 

Laba diena!

Rītā, kad Latviju pārklāja pirmais sniegs, mēs pabeidzām darbu pie šā gada pēdējā žurnāla numura. Šis bija ļoti saspringts laiks, jo pamanījāmies ne tikai sagatavot rudens žurnālu, bet arī kopā ar Dabas muzeju noorganizēt Latvijā pirmo kukaiņu fotokonkursu. Nu izstāde atklāta, un es dzīvoju ar sajūtu, ka tas atkal bija viens vēsturisks mirklis, ko Latvijas dabas aizsardzības vēsturē izdevās iezibsnīt «Vides Vēstīm». Atgādināšu, ka esam ne tikai vienīgais žurnāls latviešu valodā, kas runā par dabas aizsardzību, – līdztekus žurnālistikai mēs pirms gadiem astoņiem Rīgā ievedām bioloģiskos zemniekus un iedibinājām zaļo tirdziņu modi, pirms gadiem sešiem sākām organizēt nometnes ekoskolu skolotājiem. Un visi šie darbi tika iekustināti ar ideju par zaļu Latviju, milzu gribu un faktiski nekādu finansējumu. Atskatoties uz paveikto, es gribu tevi iedrošināt: ja tevi vada mīlestība un pārliecība par mērķa svarīgumu, tad kalni paveras. Es to esmu piedzīvojusi. Nupat. Kad Dabas muzeja vestibils bija pārpildīts ar cilvēkiem, kas fotografē kukaiņus, kad entomologi nespēja slēpt izbrīnu, cik daudzus interesē mazie seškāju radījumi, bet profesionālie dabas fotogrāfi bija pārsteigti, cik labas bildes cilvēki prot uzņemt. Šī skaistā izstāde ir mūsu veltījums valstij dabas aizsardzības simtgadē. Tas ir apliecinājums, ka mēs neesam tikai izdzīvošanas rūpju nomākta tautiņa, kuru interesē vien sociālie pabalsti. Cilvēki no sirds mīl Latvijas dabu, un mums ir svarīga katra suga, lai cik nemanāma tā būtu.

Visi četri šā gada «Vides Vēstu» numuri bija mūsu veltījums dabas aizsardzības simtgadei. Iedziļinoties laiku griežos, es sapratu, ka tolaik, pirms 100 gadiem, zāle nebūt nebija zaļāka – jau tad miljards cilvēku, kas mitinājās uz Zemes, to bija tā noplicinājuši, ka pirmais Rīgas Zooloģiskā dārza direktors Karls Grevē starptautiskā konferencē 1909. gadā bija spiests ziņot, ka nevar nosaukt nevienu neapdraudētu vietējo zīdītāju sugu. Tātad ne jau no labas dzīves pirms 100 gadiem pāri pasaulei sāka velties pirmais nopietnais dabas aizsardzības vilnis. Tāpēc mēs ne mirkli nedrīkstam zaudēt modrību, jo postītāji to tik vien gaida, lai, aiz krīzes vairoga slēpjoties, sabojātu simt gados nosargāto.

Visi prasa: «Vai žurnāls nākamgad iznāks? » Nezinu. Es nekad to neesmu zinājusi novembrī. Tāpēc nevaram izvietot abonēšanas reklāmu «Latvijas Pasta» katalogos. Ja Vides aizsardzības fonds atvēlēs līdzekļus žurnāla izdošanai, protams, ka turpināsim darbu. Žurnālu varēsiet abonēt mūsu mājaslapā http://videsvestis.lv. Par abonēšanas iespējām informēšu ar sociālo tīklu un Latvijas Radio starpniecību.

 

Ar cerību uz tikšanos – Anitra Tooma