Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemtas 3 atsauksmes
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

«Mans mīļais zooloģiskais dārzs»/SPAN>

Elvīra Hrščenoviča, Daiga Leimane, Dainis Īvāns
Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs, 303 lpp.<

2012. gads dabas aizsardzības jomā ir jubilejām pārbagāts, un labi, ka Zooloģiskā dārza kolektīvs jau laikus, pirms pieciem gadiem, vienojās, ka jāuzraksta grāmata par savu vēsturi. Dabas aizsardzības nozares saimniekiem tas neienāca prātā. Simt gadu laikā ir mainījušās varas, ir pārveidojusies zoodārza ainava, te mituši dažādi dzīvnieki. Nu dārza pirmo 50 gadu vēstures līkloči apkopoti grāmatā. Profesors Jānis Stradiņš pēcvārdā raksta: «Necerēju, ka par zoodārzu izdosies sameklēt tik daudz kultūrvēsturisku liecību pat no tālajiem pirmsākumiem. Rakts ir dziļi, pētīts, analizēts un kārtots rūpīgi, bet pati grāmata uzrakstīta dzīvi, gandrīz rotaļīgi, ar humoru. Tās stiprā puse ir tēlojums ar epizodēm, spilgtiem cilvēku un dzīvnieku personāžiem, laikmetu grimasēm. Runāts itin kā par sīkumiem, kurus «lielā vēsture» parasti atstāj fonā, aiz kulisēm, bet cik tie ir daiļrunīgi, cik daudz stāsta par 20. gadsimta Rīgas un Latvijas vēsturi.»

Prieks, ka pie zoodārza šūpuļa stāvēja Latvijas izcilākie savas jomas cilvēki: Georgs Kūfalts, Ferdinands Štolls un Karls Grevē. Zooloģiskais dārzs tapa kā glābšanas riņķis Baltijas savvaļas dzīvniekiem, to grūti pat iedomāties, bet 1909. gada pētījumā par vietējiem dzīvniekiem Karls Grevē nevarēja pat nosaukt kādu neapdraudētu vietējo sugu! Šī grāmata bija mans lielais prieks veselu nedēļu, centos lasīt lēni, bija vietas, kur raudāju, daudzviet šausminājos, it īpaši par to, ka agrāk apmeklētāji centušies lāčiem iedot šņabi vai pērtiķim adatas. Ceru, ka mūsdienās cilvēki tik stulbi nav. Es vēl vairāk iemīļoju zoodārza darbiniekus – gan šā laika draugus, gan tos, kas uz Mežaparku noraugās no mākoņa maliņas.

Lielisko grāmatu var nopirkt Rīgas Zooloģiskā dārza kasēs.

 
 

«Medniecība»

Arvīds Kalniņš
«Zvaigzne ABC», 703 lpp.

Iespējams, ka šī ir visu laiku labākā grāmata par Latvijas zvēriem un putniem. Pirmo reizi šī grāmata izdota 1943. gadā, tad vēl vairākas reizes, un arī tagad grāmatnīcās var nopirkt nesen izdoto faksimilizdevumu. Nav tam uz vāka S. Vidberga zīmējuma, nav pievienotas kartes, bet teksts izlasāms pilnībā un cena pieņemama. Es nezinu, cik daudz noderīga tajā atradīs mednieki, bet dabas draugiem šī grāmata gan būs īsts saldais kumosiņš – gan padomi, kā ieaudzēt bebrus, gan prieks, ka visur pilns ar zaķiem, gan ieteikums pavasaros kaķiem pamatīgi apgriezt nagus, lai šie netiek pie ligzdām. Protams, mūslaiku zinātnieki, iespējams, vīpsnās par jauki naivo latviešu valodu, jo paši ieraduši rakstīt nebaudāmi sausi un domā, ka tieši tā arī vajag. Bet man šī grāmata patīk arī tādēļ, ka viss uzrakstīts sirsnīgi – tā, ka pat es saprotu. Skaidri jaušams, ka Kalniņš daudz laika pavadījis mežā – kā gan citādi tik precīzi varētu aprakstīt, piemēram, āpša iznākšanu no alas? Viņam patīk arī joki, piemēram, Kalniņš atstāsta ieteikumu par caunu medīšanu: ja bise palikusi mājās, vajagot pakārt mēteli iepretī dobumam, kur zvēriņš iesprucis, un iet pēc ieroča. Ja apģērba gabalu neviens nebūs nofenderējis, tad mednieks caunu atradīšot turpat, kur atstājis. Ļoti patika stāsti par suņu dresūru. Aprakstīts pat tas, kā iztīrīt dažādus traipus no mednieka drēbēm: izrādās, ka zāles traipi vispirms jāmērcē skābā pienā un tad jāmazgā saldā pienā. Dalos priekā par atradumu un iesaku izlasīt arī tev!

 
 

«Ekotūrisms Latvijā: problēmas un risinājumi ilgtspējīgas tūrisma nozares pilnveidošanā»

Ēriks Leitis
LU apgāds, 231 lpp.

Šis ir Ērika Leiša ģeogrāfijas doktora promocijas darbs, kas visvairāk noderēs tūrisma specialitātes studentiem, kā arī tiem, kas izstrādā ar tūrismu un vides aizsardzību saistītos normatīvus vai plāno jaunus un uzlabo vecos ekotūrisma maršrutus. Ar darba atziņām ieteicams iepazīties arī tiem, kas nodarbojas ar dažādu vides politikas plānu gatavošanu. Ja, grāmatu atverot, baidījos, ka tā būs «sausa» un akadēmiska, izrādījās, daudzviet nav noslēpjams, ka autors ir sens zaļais neformālis – pazīstu Ēriku jau no VAK pirmsākumiem. Tāpēc apraksti par zaļajām idejām un darbiem gan Latvijā, gan pasaulē ir tik sulīgi.

 
 

«Sēnes»

Šelija Evansa, Džefrijs Kibijs; tulkojusi Inita Dāniele
«Zvaigzne ABC», 296 lpp.

Vismaz es rudeņos uz mežu eju kā uz sēņu izstādi, jo šīs radības ir tik skaistas! Man negribas tās lādēt par suņu sēnēm un dusmās izspārdīt, ja nevaru atrast ēdamu beku. Ziemā var priecāties par piepēm, bet pavasaris lutina ar jaunām dabas skulptūriņām, ko sauc par murķeļiem, bisītēm, ķēvpupiem vai agrenēm. Noteikti atvēli vietu savā grāmatplauktā šai grāmatai! Te atradīsi 440 Ziemeļeiropā biežāk sastopamo sēņu aprakstus, kam blakus lieliskas fotogrāfijas un īsi komentāri sēņu noteikšanai. Iepazīsi gan lapiņsēnes, gan stobriņsēnes, gan piepes, pūpēžus, vālenes un citas. Aprakstīta gan sēņu garša un smarža, gan tas, vai sēne ēdama vai kā citādi izmantojama, nu, kaut vai dziju krāsošanai vai iekuram. Tas, ka grāmatu tulkojusi Latvijā populārākā sēņu speciāliste Inita Dāniele, bet viņas veikumu pārlūkojis leģendārais profesors Edgars Vimba, ir garantija, ka grāmata ir ne tikai skaista, bet arī bez muļķīgām kļūdām, kādas nereti manāmas, ja izdevniecība taupījusi uz konsultantu rēķina.

 
 

«Lielais Latvijas atlants»

«Karšu izdevniecība Jāņa sēta», 391 lpp.

«Karšu izdevniecība Jāņa sēta» šogad laidusi klajā apjomīgāko karšu krājumu, kāds jebkad izdots par Latvijas teritoriju. Gandrīz 400 lappušu biezajā atlantā visa Latvija pirmo reizi apskatāma mērogā 1:100 000 (1 cm = 1 km), un te atrodams vairāk nekā 100 000 vietvārdu. Līdzās visiem ciemu un ielu nosaukumiem atlantā ir vairāk nekā 55 000 mājvārdu, arī dižkoki, alas, dižakmeņi, visi pilskalni, kapsētas un baznīcas, bet pilsētu un ciemu plānos attēlota arī kultūrvēsturiskā apbūve. Vērīgāks atlanta lietotājs pamanīs neuzkrītoši attēloto reljefu, kas šāda mēroga «Jāņa sētas» kartēs parādās pirmo reizi. Tomēr galvenā šī izdevuma vērtība ir Latvijas teritorijas precīzais attēlojums – pat līdz tādām niansēm kā augstsprieguma elektropārvades līnijas, briežu dārzu robežas vai vietējai autosatiksmei pielāgotas pamestās dzelzceļa līnijas. Detalizētākā mērogā (1:20 000) atlantā iekļauti vairāk nekā simt Latvijas pilsētu un lielāko ciemu plāni.

Atlants sver gandrīz 2 kg, bet, lai pilnvērtīgi izbaudītu tā smalko precizitāti, būs jāsameklē lupa, vispirms jāapskata labi pazīstamās vietas, lai pēcāk justos droši arī svešākos nostūros.

 
 

«Mazais Latvijas autoceļu atlants. Latvija. Tūrisma ceļvedis»


«Karšu izdevniecība Jāņa sēta»

Mazais Latvijas autoceļu atlants jeb ekonomiskais variants izdots jau pērn, šogad izdota tāda paša lieluma tūrisma ceļvedis pa Latviju. Tagad autoceļu atlantu var ielikt mašīnas cimdu nodalījumā, bet vajadzēs laiku, lai pierastu, ka tas ir tikai 14x24 cm neliels, toties parocīgs tad, kad ceļo ar velosipēdu vai kājām. Manā automašīnā vienmēr ir gan «Jāņa sētas» autoceļu atlants, gan tūrisma ceļvedis. Man jau ļoti patika arī iepriekš izdotais: vienmēr lasīju to priekšā ceļabiedriem, kad braucām komandējumos vai ceļojumos. Nu mašīnas bibliotēkai piebiedrosies šis, kur ar enciklopēdisku precizitāti aprakstītas 590 apskates vietas, dots ieskats par mūsu valsti un tās vēsturiskajiem reģioniem, samērā plaša informācija arī par Rīgu, 115 kartes, aptuveni 400 fotoattēlu, informācija par 101 tūrisma informācijas centru, 340 muzejiem un 1630 naktsmītnēm uzziņu informācijas blokā. Šāds ceļvedis vēl izdots angļu valodā, gada beigās būs arī krievu valodā. Tā kā visās valodās ievaddaļā sniegtas vispārīgas ziņas par Latviju, tās vēsturi un iedzīvotājiem, atsevišķi apskatot latviešus, krievus, ebrejus un vāciešus kā vēsturiski nozīmīgākās kopienas, tas atbraucējiem varētu lieti noderēt.

 
 

Sagatavoja Anitra Tooma.