Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

Foto: Vilnis Skuja.

Vidējais izmešu apjoms (tonnas gadā) no viena kravas kuģa. Augšējais: ja kuģis izmanto fosilo degvielu. Apakšējais: izmanto sašķidrināto dabasgāzi.
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemtas 2 atsauksmes
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Tīra kuģošana Baltijas jūrā


Līdz šim vairāk esam uztraukušies par piesārņojumu, ko rada lidmašīnas, auto un dzelzceļš, bet samērā maz uzmanības pievērsts emisiju avotiem jūrā. Jāņem vērā, ka gaisa piesārņojums jūrā var pārvietoties lielos attālumos, tāpēc tas ietekmē ne tikai jūras vidi, bet arī sauszemi. Prognozes, kas tika izstrādātas 2005. gadā, liecināja, ka bez papildu reglamentācijas jūrniecības nozares radīto SO2 un NOx emisiju apjoms paaugstināsies un, ja nekas netiks darīts, ap 2020. gadu piesārņojums no jūras būs lielāks nekā emisijas no visiem sauszemes avotiem kopā.


Jūras flote ir Baltijas reģiona tirdzniecības mugurkauls – jūrā katru dienu pārvietojas vairāk nekā divi tūkstoši kuģu, un to skaits nemitīgi pieaug. Rēķinot emisijas uz tonnu kravas, kuģošanu var saukt par salīdzinoši tīru transporta veidu, tomēr arī tā ir nozīmīgs siltumnīcefekta gāzu emisiju avots. Starptautiskā jūrniecības organizācija jau 2005. gadā pasludināja Baltijas jūru par īpaši jutīgu teritoriju un noteica to par sēra oksīdu (SOx) emisijas kontroles rajonu, kur noteikti sēra emisiju ierobežojumi, lai mazinātu gaisa piesārņojumu un tā nelabvēlīgo iedarbību uz sauszemes un jūras teritorijām. Šāda statusa piešķiršana Baltijas jūrai palīdz samazināt jūras satiksmes negatīvo ietekmi uz vidi – MARPOL konvencija jau no 2010. gada nosaka, ka sēra saturs kuģa degvielā nedrīkst pārsniegt 1%, bet no 2015. gada 1. janvāra – 0,1%.

Mazināt skābos lietus un eitrofikāciju

Sēra dioksīda desmitkārtīgs samazinājums noteikti uzlabos vides stāvokli un mazinās skābos lietus, bet – vienlaikus palielinās pārvadājumu izmaksas, tāpēc pilnīgi iespējams, ka pēc trim gadiem tirgotāji izvēlēsies preces vest nevis ar kuģiem, bet ar automašīnām vai pa dzelzceļu. Un tas diez vai uzlabos vispārējo vides stāvokli valstīs ap Baltijas jūru. Tāpēc pagaidām, kamēr Baltijas jūrai vienīgajai noteikta stingrā SOx aizsardzība, ostas un pārvadātāji atrodas neapskaužamā situācijā. Lai kuģošanas kompānijas Eiropas reģionā būtu konkurētspējīgas, SOx emisiju kontroles rajons būtu jāpaplašina un līdzīgas stingras prasības jānosaka arī citām Eiropas jūrām.

No visām precēm, ko ieved Eiropā, 90% jeb 3,5 miljardus tonnu te nogādā ar kuģiem. Neskatoties uz to, ka kuģi vienas tonnas kravas pārvadāšanai patērē mazāk enerģijas nekā kravas automašīnas, tie rada aptuveni 800 miljonu tonnu CO2 izmešu gadā, un tie savukārt ir aptuveni 2% globālo izmešu. Tomēr šo izmešu līmeni ir iespējams samazināt, ieviešot jaunas videi draudzīgas tehnoloģijas un tā panākot, ka kuģniecība 25 gadu laikā samazina CO2 izmešu apjomus aptuveni par trešdaļu. Baltijas jūras reģiona valstīm ir svarīgi sadarboties, lai ne tikai mazinātu kuģu radīto piesārņojumu, bet vienlaikus maksimāli palielinātu jūras transporta pozitīvo ietekmi uz vidi un ekonomisko izaugsmi.

NOx emisiju samazināšana mazina eitrofikāciju, jo aļģu augšanu veicina ne tikai fosfors, bet arī slāpeklis – tas kā nekvalitatīvas degvielas sadegšanas blakusprodukts ar nokrišņiem atgriežas jūrā. Kā norāda HELCOM, kuģniecības ir atbildīgas par aptuveni 9% slāpekļa, kas nonāk jūrā. Ja kuģniecības nozare attīstīsies tā, kā ir iesākts, un ja netiks īstenoti stingrie emisiju samazināšanas lēmumi, paredzams, ka NOx emisiju apjoms līdz 2020. gadam varētu pieaugt par 50%, salīdzinot ar 2000. gadu.

Lai no 2015. gada sasniegtu minimālo jeb 0,1% sēra dioksīda izmešu līmeni, par zaļāko alternatīvu uzskata sašķidrināto dabasgāzi, jo tā, salīdzinot ar pašlaik lietoto flotes degvielu, satur ne tikai mazāk sēra, bet arī slāpekļa.

Projekts «Tīra Baltijas flote»

Vides attīstības biedrība (VAB) pārstāv Latviju Baltijas jūras reģiona sadarbības projektā «Clean Baltic Sea Shipping» un kopā ar 20 nozares pārstāvjiem no deviņām Baltijas jūras reģiona valstīm jau kopš 2010. gada strādā pie Baltijas jūras piesārņojuma un eitrofikācijas mazināšanas. Projekta partneri ir arī Baltijas jūras vides aizsardzības komisija (HELCOM), Eiropas Komisijas pārstāvniecība, Baltijas jūras valstu padome (CBSS) u.c. Projekta mērķis ir sasniegt svarīgāko no Baltijas jūras rīcības plāna punktiem – «Kļūt par tīras kuģošanas paraugreģionu».

2011. gada beigās VAB organizēja apaļā galda diskusiju, kurā piedalījās pārstāvji no Vides attīstības biedrības, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Latvijas Jūras administrācijas un Latvijas Jūras akadēmijas, lai apspriestu, kā mazināt kuģu radīto gaisa piesārņojumu visā Baltijas jūras reģionā, kā arī ostās un ostu pilsētās, ko pieprasa MARPOL konvencijas VI pielikums, kas stāsies spēkā 2015. gada 1. janvārī. Dalībnieki apsprieda galvenās prioritātes un mērķus, kā pielāgot kuģošanu augstajām prasībām; izskatīja galvenos jautājumus un problēmas, kā arī alternatīvus risinājumus un iespējas, lai trīs gadu laikā varētu desmitkārt samazināt sēra izmešu saturu kuģu degvielā un padarīt Baltijas jūru par tīras kuģošanas paraugu. Diskusijas laikā VARAM Ķīmisko vielu un risku nodaļas vadītājs Armands Plāte atgādināja, ka mūsu galvenā kuģošanas problēma ir tranzīta ierobežojumi Latvijā, tāpēc tālsatiksmes kuģošana būs apdraudēta dienā, kad spēkā stāsies stingrie emisiju ierobežojumi. Turklāt mums trūkst ne tikai videi draudzīgu infrastruktūru, bet arī pētījumu, ar kuriem argumentēt ES finansējuma piesaisti šai jomai. Jāatzīmē, ka pašlaik neviena Latvijas osta nav iekļauta to ES valstu ostu grupā, kas varētu pretendēt uz ES struktūrfondu finansējumu.

«Baltā grāmata paredz izņemt no apgrozības piesārņojošās degvielas un aizstāt tās ar videi draudzīgākiem degvielas veidiem. Tieši tāpēc milzīga nozīme ir dažādu iestāžu sadarbībai un līdzekļu piesaistei no citām programmām, kur galvenais mērķis – veikt izpēti par to, kas nepieciešams Latvijas ostu infrastruktūras uzlabošanai, lai samazinātu eitrofikāciju un emisijas no kuģiem,» uzskata Vides attīstības biedrības priekšsēdētājs Kārlis Maulics. Pateicoties Latvijas ostu pārvalžu interesei par kuģošanas infrastruktūras attīstību un ekoloģiju ostās, Kārlis Maulics un projektu asistente Žanna Savčuka projekta «Clean Baltic Sea Shipping» ietvaros apmeklēja pārdesmit Baltijas jūras reģiona ostas un iepazinās ar pieredzi, kā ostā īsteno videi draudzīgu infrastruktūru, lai kuģi varētu uzlādēt elektromotorus un iepildīt tvertnēs sašķidrināto dabasgāzi. Svarīgi laikus apzināt labākās tehnoloģijas, cik tās maksā un cik līdzekļu jārezervē, lai varētu piesaistīt naudu no ERAF programmām un citiem finansējumu avotiem. Latvijas pārstāvji piedalījās arī starptautiskajā konferencē «Videi draudzīgs kuģis» Londonā un starptautiskajā forumā «Ekoloģija» projekta «Sanktpēterburga – jūras galvaspilsēta Krievijā» ietvaros, bija vizītē Dānijas Jūrniecības pārvaldē, kā arī tikās ar Saeimas deputātiem. Jaunās idejas un iepazīšanās ar speciālistiem citās valstīs palīdzēs Latvijai izstrādāt pasākumu plānu, lai bez liekām kļūdām ātri ieviestu ilgtspējīgu ostu infrastruktūru un samazinātu jūras piesārņojumu. •

Vides attīstības biedrība aicina piedalīties starptautiska līmeņa konferencē, kas veltīta jūras transporta ilgtspējai un loģistikai, kas notiks Latvijā 19.-20. septembrī. Uz konferenci aicināti pārstāvji no Eiropas Komisijas, kā arī nozares speciālisti no «Rolls-Royce», «Norske Veritas», «Siemens», «Linde Group», «Gasnor», «Flotenk» un citi, kas dalīsies pieredzē par kuģošanas politikai aktuālajiem jautājumiem. Idejas un pieteikumus sūtiet projektu asistentei Žannai Savčukai: zanna@videsattistiba.lv.

Informācija par projektu un pētījumiem: http://www.clean-baltic-sea-shipping.eu