Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemta 1 atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Lasītāju vēstules

Labdien!

Reiz Latvijai draudēja kaut kāda gripa. Bija pat viens mirušais ar blakus diagnozi. Kāda panika tika sacelta! – Vai katrā TV ziņu raidījumā par to vien runāja, vakcīnu tirgotāji reklamēja savu preci. Taču es gribu rakstīt par atkritumu dedzināšanu. Jo, par vienu neskaidru gripu taurēja visi masu mediji, bet – tajā pašā laikā lēnām tiek indēti simtiem cilvēku un neviens atkritumu dedzinātājiem neko nevar padarīt. Vasarās es dzīvoju Jaunpiebalgā, dziļā Gaujas ielejā. Un šo trīs gadu laikā katru nedēļu kaut reizi saodu plastmasas smārdu. Pirms trim gadiem pat nesapratu, kāpēc jūtos tik slikti. Nākamajā gadā mēģināju runāt ar kaimiņu, bet velti. Tad meklēju palīdzību pašvaldībā, un, pateicoties pagasta vadītājam Liedskalniņam, uz 4 mēnešiem bija miers. Bet rudenī dedzināšana atsākās. Kaimiņš, vietējais «biezais», kooperatīva vadītājs tik ieņirdza, sak, man naudas pietiks, lai visus sodus samaksātu, un vispār jau es neko nevarot pierādīt, kādi dūmi nāk pa viņa skursteni. Turklāt – dedzinot taču visi! Mjā, vai visi, nezinu, bet zinu, ka daudzi jaunpiebaldzēni savus atkritumus sadedzina ugunskurā, tikai tie dūmi nekrājas manā apkārtnē. Tā kā vasarās daudz braukāju ar velosipēdu, tad esmu pamanījusi, ka zemās vietās un purvājos tas indīgais smārds ieķeras kā vate un turas ilgi.

Manā ielejā pērn jau bija pazuduši visi kurmji un gliemeži, par ko varētu pat priecāties, žēl, ka līdz ar viņiem – mani mīļie krupīši. Agrāk jau tai vietā krupju nebija, bet mēs ar mazmeitu pirms gadiem desmit lasījām nost no ceļiem mazuļus, lai nesabrauc, un palaidām dārzā. Izauga tādi skaistuļi, tumsā pat nebija lāgā, kur kāju pagalmā nolikt. Bet viņi mani pazina un nekad nečurāja uz rokām.

Gan jau citi arī saož to plastmasas smaku, un viņiem pagaidām nekas, bet mana dzīve pēc tam kļūst neciešama: katru nakti murgi, panika, it kā būtu notikusi kāda nelaime. Pērn pavasarī kaimiņos dedzināja atkritumus 12 dienas pēc kārtas! Man uz trim mēnešiem pazuda īslaicīgā atmiņa, turklāt pie neirologa aizvērtām acīm nevarēju pielikt pirkstus pie deguna. Kad vasarā vairs nededzināja, atmiņa atjaunojās, bet rudenī, kad atkal visās malās kūpēja biezi dūmi, atmiņa pazuda. Nu, pēc trim četriem mēnešiem, kļuvis labāk.

Man jau būtu daudz, ko teikt, ceru, ka Jūs varēsiet palīdzēt, jo – mani dzird, bet nesadzird... Šis ir mans pēdējais mēģinājums ko darīt lietas labā.

Ar cieņu – E. Dzelzskalēja

 

Jā, vienīgais, par ko priecāties, izlasot šo vēstuli, ir tas, ka Dzelzskalējas kundzei nav vienalga, kas notiek. Ko varu ieteikt? Izmēģināt vairākus nevardarbīgās pretošanās veidus: tad, kad notiek dedzināšana, vispirms informēt pašvaldības policiju, lai tā nekavējoties kaitnieku varētu pieķert notikuma vietā. Tūliņ pēc tam jāziņo Valsts vides dienestam, zvanot uz bezmaksas tālruni 8000828. Zinu, ka Jaunpiebalgā darbojas izcila Tautskola. Varbūt var ierosināt, lai Valentīna uz kādu lekciju uzaicina profesoru Jēkabu Raipuli un atkritumu apsaimniekošanas speciālisti, izcilu oratori Rūtu Benderi, – jo vairāk cilvēku izpratīs, cik kaitīgi atkritumus dedzināt parastajā krāsnī vai ugunskurā, jo retāk to darīs.

Labdien!

Tā kā pirms sešiem gadiem manam dēlam sākās podagras lēkmes, meklēju dabas līdzekļus, kas varētu palīdzēt. Uzzināju, ka ir tāda Indijas rīsu sēne, meklēju to pat Dabas muzejā, viņi ieteica doties uz «Vides Vēstu» redakciju, kur kāroto arī dabūju. Sēnes dzēriens manam dēlam palīdzēja ļoti, tagad lēkmes ir retas un nav vairs tik smagas kā sākumā. Sēne man vairojās, devu pazīstamiem un radiem, pat medicīnas darbinieki mani atrada un lūdza iedot karoti graudiņu. Bet tad sēne aizgāja bojā. Arī citiem tā pārvērtusies putriņā un nobeigusies. Tā kā agrāk strādāju par matemātikas un fizikas skolotāju, zinu, cik liela nozīme ir elektromagnētiskajam laukam, kas ir ap elektroierīcēm. Un gandrīz visai tehnikai spīd gaidīšanas režīma uguntiņas – tātad starojums mūs apņem nemitīgi. Tas kaitē visiem, arī sēnei. Bet varbūt manai sēnei nepatika, ka no āderu krustpunkta to noliku brīvā vietā.

Tāpēc tagad es gribētu izlūgties Indijas rīsu sēni atkal.

Ārija Kreicberga Kocēnos

 

Ak, mīļā Ārija! Arī man rīsa sēnes graudiņi izšķīda. Tagad kopju tikai kefīra sēni un vienmēr, kad sēne savairojas, nodomāju: ek, varētu jaunais saimnieks pieteikties! Un – tici vai ne – piesakās dienas laikā. Kefīra sēne nav tik niķīga kā rīsa sēne, nedusmojas, ka lieku to gavēt ledusskapī, aplietu ar avota ūdeni. Kad baroju ar nepasterizētu pienu, vienkārši gavilē un čakli vairojas, kad noslinkoju aiziet uz tirgu un baroju ar rūpnīcas pienu, velk dzīvību. Arī manā ģimenē ir ieperinājusies podagra, un arī es gaidu kādu, kurš padalīsies ar rīsa sēni. Man liekas, ka sēnes pašsajūtu nomāc sliktais cukurs. Bet doma par elektromagnētisko lauku un āderu ietekmi arī ir novērojumu vērta.

Anitra Tooma

 

Kundze no Siguldas, kā arī Loreta Urtāne vaicā: «Anitra, pastāsti, lūdzu, ar ko tu mazgā drēbes?»

«Vides Vēstu» 2008. gada 9. numurā publicēju savus iespaidus par duci dažādu mazgāšanas līdzekļu (ML). Tabula ar mazgāšanas rezultātiem apskatāma žurnālā, bet iespaidi lasāmi arī «Vides Vēstu» arhīvā mājaslapā.

Secinājumi 2008

  • Manām rokām vislabāk patika šķidrais ML «Sodasan», turklāt viena mazgāšanas reize automātiskajā veļas mašīnā nemaz neizmaksāja dārgāk kā ar plaši reklamēto un mājsaimnieču par labāko traipu tīrītāju atzīto «Ariel M-Zim». Turklāt «Sodasan» lietot bija ne tikai tīkami, bet tas arī izmazgāja labāk nekā «Ariel».
  • Diemžēl vilšanos sagādāja «Kastanis Sensitive», jo mazgāšanas rezultāts bija tikpat necils, kā mazgājot ar Indijas ziepju riekstiem, toties «Kastaņa» sastāvs ir mākslīgāks.
  • Lai gan veļas mazgāšana ar «Bonux» ir lēta, tomēr šis ir ML, kurš satur visvairāk eitrofikāciju jeb ūdeņu aizaugšanu veicinošo fosfātu.
  • Videi draudzīgāk ir izvēlēties šķidros ML, jo tajos par pildvielu izmantots ūdens. Parastajos veļas pulveros par pildvielu izmanto nātrija sulfātu, nereti – pat līdz 40% no kopējās masas. Videi draudzīgie veļas pulveri ir koncentrēti un pildvielas nesatur.
  • Tas, ka videi draudzīgie ML slikti mazgā drēbes, ir mīts, un to pierāda mūsu izmēģinājums. Vēl drošības labad iesaku traipus iepriekš apstrādāt ar žults ziepēm, ļaut minūtes piecas iedarboties un tad mazgāt automātiskajā veļas mašīnā vai izmazgāt ar rokām.
  • Nav iemesla drēbes mazgāt par +40°C karstākā ūdenī.
  • Ja nevari jau veikalā salasīt sīkos burtiņus uz ML iepakojuma, nepērc, – tas nevar būt videi draudzīgs produkts, jo ražotājam ir kas slēpjams. Turklāt, ja ražotājs nemin, kādas virsmaktīvās vielas satur ML, tas atkal ir iemesls aizdomām.

Secinājumi 2012

  • Joprojām mans veļas mazgāšanas līdzekļu favorīts ir «Sodasan» šķidrais ML krāsainām drēbēm, ko pērku «Biotēkā», un vienmēr (ja vien nemazgāju vilnas apģērbu) veļas mašīnas bundulī atrodas «Norvex» magnētiskā bumba. Mazuļa drēbes mazgājam ar šķidro «E.D.L.», ko pērkam «Biotēkā».
  • Esmu izmēģinājusi «Ecover» – tas mazgā labi, bet «Sodasan» jaukāk smaržo. «Attitude» – mazgā lieliski tikai tad, ja izmantoju dubultdevu, bet tas mazgāšanu sadārdzina. «Sodasan» pulveris slikti šķīst ūdenī, kas nav augstāks par +40°C, jāatceras ar pirkstu to izkliedēt lādītē. «Biowashball» – mazgā labi, ja ir iespēja zaļo bumbu kārtīgi izsauļot, bet pietrūkst «Sodasan» jaukās smaržas, turklāt jāatceras, kur ir traipi, jo tie iepriekš jāieziepē. Nepatika maģiskā auduma krāsu un struktūru atjaunojošā ML «Perwooll» mākslīgā smarža un rozā krāsa, dikti puto, grūti izskalot.
  • Tā kā Latvijā no 2010. gada 1. jūnija ir aizliegts tirgot veļas pulverus, kas satur vairāk nekā 0,5% fosfātu, varētu atkal atsākt lietot parastajos veikalos nopērkamos, asi smakojošos mazgāšanas līdzekļus, bet – pie laba ātri pierod, maks vairs neveras pirkt kaut ko sliktāku.
  • Laba ziņa: 2011. gada nogalē Eiropas Parlamentā ar pārliecinošu balsu vairākumu tika atbalstīts zaļo rosinājums – aizliegt visā Eiropas Savienībā fosfātu (>0,5%) izmantošanu veļas mazgāšanas līdzekļos no 2013. gada 30. jūnija, kā arī fosfātu (>0,3%) izmantošanu trauku mazgāšanas līdzekļos no 2017. gada 1. janvāra. Vēl tikai vajadzētu panākt, ka fosfātus aizliegtu industriāli lietotajos ML, ko izmanto veļas mazgātavās, slimnīcās, restorānos un citās iestādēs.
  • Dažreiz jūtu, ka pirts dvieļiem nepietiek ar mazgāšanu +40°C siltā ūdenī, tie ātri sasmok. Tad, lai iznīcinātu baktērijas, pa retam izmazgāju tos karstākā ūdenī.
  • Kad veļas mašīnu neizmantoju, vadu izrauju no rozetes, jo arī izslēgta ierīce, kā izrādās, nemitīgi patērē elektrību!
  • Joprojām nepērku baltu apģērbu, lai nebūtu jālieto balinātāji; nelietoju veļas mīkstinātājus.
  • Nekad netīru drēbes ķīmiskajā tīrītavā, lai neatbalstītu piesārņotājus.
  • P.S. Nelietoju arī trauku ML, jo tie sausina nagus un veicina ienadžu augšanu, man pilnīgi pietiek ar «Norvex» trauku lupatu un sodu treknākos gadījumos. •