Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemtas 3 atsauksmes
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

«Ekoloģija»

Viesturs Melecis
LU apgāds; 349 lpp.

Burvīga grāmata, uzrakstīta labā valodā, var atvērt jebkurā vietā un ienirt tekstā. Grāmata domāta ne vien studentiem un ekoloģijas speciālistiem, bet arī tiem, kuri vienkārši vēlas izprast dabas sistēmu darbības un mijiedarbības principus. Turklāt kopš pirmās grāmatas par ekoloģiju izdošanas latviešu valodā pagājuši jau divdesmit gadi! Pa šo laiku ir uzkrāts daudz jaunu zināšanu, formulētas jaunas hipotēzes, notikusi diskusija par agrāk izteiktajām idejām, bet ekoloģijas pētījumu lauks ievērojami paplašinājies. Grāmatā var iepazīties ar ekoloģijas vēsturi, organismu un vides mijiedarbību, ar galvenajiem dzīvos organismus ietekmējošajiem abiotiskajiem faktoriem, ekosistēmām un biokopām.

 
 

«Vide un ilgtspējīga attīstība»

Māra Kļaviņa un Jāņa Zaļokšņa redakcijā
LU apgāds; 334 lpp.

Vēl viena izcila grāmata, kas nekad nenokļūs makulatūras kastē, bet vienmēr stāvēs grāmatplauktā rokas stiepiena attālumā. Ja izlasījāt interviju ar Annu Seili, droši vien atceraties vārdus, ko viņa teica mūsu sarunas noslēgumā: «Man šķiet, ka nav tādas profesijas – dabas aizsardzība, bet ikvienam speciālistam savā nozarē ir jābūt dabas sargātāja zināšanām un iemaņām: gan ķīmiķim, gan ārstam, gan ģeologam, juristam, lauksaimniekam vai dzejniekam. Un tad dzīve būs ne tikai raiba kā dzeņa vēders, bet arī zaļa. Jo vides zinātņu izpratne, manuprāt, ir cilvēka inteliģences pirmā pazīme.» Nu, lūk, – šī ir gudru cilvēku ābece! Mana vienīgā bēda – mazie burti! Tāpēc ar lasīšanu diez ko nesokas… Toties biezi vāki.

Gan šī, gan Viestura Meleča grāmata «Ekoloģija» izdota Norvēģijas finanšu instrumenta apmaksātā projekta ietvaros «Vides zinātnes studiju satura attīstība un studiju materiālu izstrāde» sagatavotajā «Vides zinātnes bibliotēka» grāmatu sērijā.

 
 

«Rekomendācijas lauku attīstības politikas pilnveidošanai un videi draudzīgai saimniekošanai»

Latvijas un Igaunijas autoru kolektīvs
LLKC; 166 lpp.

Īsts dārgums tiem, kuri dabu mīl ne tikai vārdos, bet arī darbos. Aiz garā un formālā nosaukuma slēpjas vesels krājums ļoti interesantu ideju un gan Latvijas, gan Igaunijas biologu, kā arī dabīgās lauksaimniecības speciālistu padomu, kā saimniekot, vairojot apkārtnes bioloģisko daudzveidību. Iedvesmojoši aprakstīts un attēlots, kā mežmalu, dīķmalu un grāvmalu padarīt ērtu ne tikai putniem, bet arī kukaiņiem; kā lutināt savvaļas dzīvo radību un ierīkot arī viņiem tīkamu dārzu un apstādījumus; kā apčubināt tā sauktos biokokus. Šeit atradīsi arī lērumu citu padomu, kādus nekad vēl vienuviet nebiju lasījusi.

Projekta «DEMO FARM» ietvaros izdoti arī bukleti «Lauksaimniecība. Dažādas saimniekošanas metodes» un «Ekosistēmu pakalpojumu lauksaimniecībā. Kā bioloģiskā daudzveidība palīdz iegūt lielākas ražas?». Ar visiem izdevumiem elektroniskā formātā var iepazīties Latvijas Dabas fonda mājaslapā http://www.ldf.lv sadaļā «DEMO FARM». Lai grāmatu iegūtu savā īpašumā, interesējies Latvijas Dabas fondā un Lauku konsultāciju un izglītības centrā.

 
 

«Ūdrītis Ķūķis»

Velga Vītola
SIA «Divpadsmit»; 33 lpp.

To, ka Līgatnes dabas taku zvērkope Velga Vītola lieliski raksta un fotografē, «Vides Vēstu» lasītāji jau zina. Šī ir vienā vakarā izlasāma un pēc tam bieži pārlasāma grāmata ne tikai bērniem, bet arī lielajiem. Ķūķis Velgas dzīvē ienāca kā glābjams sargeņģelis. Protams, žēl, ka viņa mūžs bija tik īss, toties mēs tagad par ūdriem varam uzzināt daudz jauna. Turklāt reti kurš ir redzējis šo graciozo dzīvnieku dabā. Izrādās, ka ūdrs ir burvīgs draugs – vienmēr rotaļīgs, priecīgs un gudrs, protams, vannas istabā notiek brīnumu lietas. Taču, Velgas iedvesmotiem, nevajag iedomāties tagad, līdzīgi kā seskus, sākt kultivēt arī ūdrus. Ūdri ir dzimuši brīvībai, nevis mūsu rotaļām. Ķūķis bija savdabīgs sugas vēstnesis, lai mēs par šiem ūdens un zemes apdzīvotājiem uzzinātu vairāk.

 
 

«Sūnu ceļvedis dabas pētniekiem»

Līga Strazdiņa, Ligita Liepiņa, Anna Mežaka un Linda Madžule
LU apgāds; 126 lpp.

Kura sūna smaržo pēc burkāniem? Vai kažocene uz koka stumbra tiešām veido kažoku? Kurai sūnai ir bungu vālītēm līdzīgi veidojumi? Kur atrodas četrzobes četri zobi? Vai sūnām var augt ragi? Kāda izskatās rožgalvīte? Vai ežlape, lācīte, vāverastīte ir sūnas? To un daudz ko citu var uzzināt jaunajā «Sūnu ceļvedī dabas pētniekiem».

Sprīža lieluma grāmata visiem, kas ar baudu glauda sūnas, pēta tās ar lupu vai apbrīno makrofotogrāfijās, tikai nezina – kā gan sauc šo skaistumu? Grāmatā var iepazīties ar 100 Latvijā biežāk sastopamajām sūnu sugām. LU Bioloģijas fakultātes brioloģes ceļvedī aprakstījušas sugu morfoloģiju, kā arī uzsvērušas vieglāk pamanāmās pazīmes; lai vislabāk atšķirtu līdzīgās sūnu sugas, sūnas ir nofotografētas un Lauma Strazdiņa uzzīmējusi katrai sūnai lapiņu, kas nereti ir vislabākā pazīme sugas atpazīšanai. Pusgadsimtu Latvijā nebija izdots nekas līdzīgs!

Šīs un vēl citas grāmatas iesaku pirkt tieši pie to izdevēja, t.i., LU apgāda veikaliņā Rīgā, Baznīcas ielā 5 (pagalma māja, blakus augstajai viesnīcai, ko agrāk sauca «Latvija»). Būs vismaz par trešdaļu lētāk, un naudu apgāds varēs nekavējoties ieguldīt jaunu grāmatu izdošanā. http://www.lu.lv/apgads

 
 

«Lielo ligzdu noteicējs»

Māris Strazds
Projekts «Ērgļi pāri robežām»; 30 lpp.

Plaukstas lieluma grāmatiņa domāta galvenokārt meža nozares darbiniekiem, lai palīdzētu tikt skaidrībā, kas novijis to lielo ligzdu mežā. Noteicējā aprakstītas 14 putnu sugas, sākot ar zvirbuļvanagu kā mazāko un beidzot ar jūras un klinšu ērgļiem un melno stārķi – kā lielākajiem. Sniegts ligzdu apraksts, aprakstītas un nobildētas raksturīgākās to pazīmes, vairumam sugu sniegts arī pārskats par ligzdu būvēšanai izvēlētajām koku sugām, ligzdu augstumu virs zemes, to izmēriem, ligzdu maiņu starp dažādām putnu sugām, kā arī ligzdu izmantošanas fenoloģiju. Noteicējs izdots latviešu un igauņu valodā, un tas tiks izplatīts meža un dabas aizsardzības nozaru darbiniekiem projekta semināru laikā. Ar noteicēja elektronisko versiju varat iepazīties http://www.dabasdati.lv sadaļā «Projekts «Ērgļi pāri robežām»».

 
 

Sagatavoja Anitra Tooma.