Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu nav saņemta neviena atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Plānojam misiju – mazo upju sakopšanu

Andris un Loreta Urtāni,
hidrobiologi


Šo gadu dzīvosim un strādāsim Latvijas dabas aizsardzības simtgades zīmē, un katrs no mums tai var veltīt kādu darbu vides sakārtošanā. Tā mēs ar darbiem varam veicināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanos ne tikai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, bet arī savas mājas priekšā. Un kāpēc gan to nedarīt daudzviet novārtā atstātajās mazajās upēs? Pavasaris būs arī Lielās talkas laiks. Šogad Lielajā talkā mazo upju kopšana ir iekļauta kā viena no iespējamām aktivitātēm.


Pavasarī nevar pamanīt visas upes «kaites», bet dažas no tām ir viegli ieraugāmas un «ārstējamas» tieši tad:

  • upes atbrīvošana no pārmēra aizbiruma ar kokiem;
  • latvāņu iznīcināšana upes krastos, kamēr tie nav sasnieguši 2 m augstumu;
  • krūmu izciršana un ainavu skatu veidošana ap tiltiem.

Upes daudzveidīgās funkcijas.

Saimniekojot savā zemē, ir jāapzinās, ka upe ir atvērta ekosistēma un tā pilda ļoti daudzveidīgas funkcijas. Upē notiekošais ir cieši saistīts arī ar tās sateces baseinā notiekošo. Tā kā ūdens ir universāls šķīdinātājs, upēs pa pilienam vien nonāk no visa upes sateces baseina savāktais piesārņojums. Upes piekrastes daļa ir kustību koridors augiem, dzīvniekiem un cilvēkiem. Upei piemīt unikāla spēja attīrīt ūdeņus no organiskā piesārņojuma, ko zinātniskajā terminoloģijā sauc par upes pašattīrīšanās spēju, kas ir upē noritošo fizikāli ķīmisko un bioloģisko procesu komplekss, tajā iesaistās visi upē mītošie organismi, un tās efektivitāte ir atkarīga no skābekļa daudzuma ūdenī. Pavasara talkas laikā no iekritušajiem kokiem un sanesām atbrīvotajos upju posmos uzlabosies ūdens caurtece. Tā upes kļūs pievilcīgas ne tikai ūdenstūristiem, bet uzlabosies arī to bioloģiskā kvalitāte.

Koku sagāzumu likvidēšana upēs

Bijušās lauksaimnieciskās teritorijas gar upēm strauji aizaug ar krūmu un koku pioniersugām – kārkliem, ievām, baltalkšņiem, retāk bērziem un apsēm. Ātraudzīgajiem baltalkšņiem Alnus incana ir samērā īss augšanas periods – aptuveni 60 gadu. Pēc 30 gadu vecuma sasniegšanas baltalkšņos straujāk iemetas trupe, un tie sagāzumus veido ne tikai mežā, bet arī upēs. Gadiem neizvākti, tie apgrūtina upes caurteci un veicina tās bioloģiskās daudzveidības un kvalitātes samazināšanos. Tāpēc viens no būtiskākajiem uzdevumiem šobrīd ir samazināt upē iekritušo koku daudzumu.

Cik daudz ir DAUDZ?

Upē iekritušajiem kokiem ir jānodrošina visas vajadzības – tie ir barības vielu avots, tie rada slēptuves zivīm, piemērotas uzturēšanās un barošanās vietas upes piekrastes daļā dzīvojošajām putnu sugām, bet tie nedrīkst kavēt caurteci un pasliktināt upes bioloģisko kvalitāti. Izmantojot pēc upju tipa un dabas apstākļiem līdzīgās Dienvidzviedrijas pieredzi, optimālo upēs saglabājamo koku skaitu nosaka šādi:

100 metru posmā saglabā ne vairāk kā 12 upē iekritušus kokus, kuru diametrs ir lielāks par 10 cm, ja upe tek cauri lauksaimniecības zemēm, un ne vairāk kā 27 kokus, ja upe tek cauri meža zemēm. Optimālo upē atstājamo koku apjomu var novērtēt arī kg/m2. Tādā gadījumā 3–14 kg/m2 upē esošas koksnes ir uzskatāms par optimālu, bet pārējais no upes jāizvāc.

Latvāņu apkarošana

Upes ir kustības koridori ne tikai ūdens videi piederošajiem organismiem. Pēdējo pārdesmit gadu laikā upju krastus aizņēmušas arī Latvijas dabai svešas augu sugas. Viens no tādiem ir fotoķīmiskos apdegumus izraisošais Sosnovska latvānis Heracleum sosnovskyi Manden. Latvāņu sēklas upes izmanto par ceļu, lai aizņemtu arvien plašākas teritorijas. Tāpēc to apkarošana jāsāk tieši tur. Vienas talkas laikā var izdarīt ļoti daudz. Tā, piemēram, Vaives upes sakopšanas talkā aptuveni 10 cilvēki divu stundu laikā savāca 10 maisus ar latvāņu jaunajiem dzinumiem.

Misija «Tiltu skatu veidošana»

Darboties gribu stimulē tas, ja redzi sava darba rezultātu. Ja talcinieku nav daudz, tad upju labsajūtas uzlabošanu var sākt no upju ainavu skatu veidošanas ap tiltiem. Tilti ir savdabīgas upju pases. Taču bieži vien upes nosaukumu pie tilta var izlasīt, bet pašu upi caur kupli sazēlušo krūmāju nav iespējams ieraudzīt. Plānojot krūmu izciršanas darbus, atcerēsimies, ka bez saskaņošanas ar atbildīgajām institūcijām drīkst izcirst tikai krūmus un kokus, kuru stumbra diametrs ir līdz 12 cm.

Upes plūdumā veroties, var atpūtināt acis un sakārtot domas. Mūsu steidzīgajā dzīves ritmā tā varētu šķist greznība, bet vai tas nav patiesi vilinoši – dzīvot grezni sakoptā zemē? •


Upei pārkritušie koki kļūst par straumes nestā materiāla uztvērējiem, un upe pakāpeniski arvien vairāk aizsprostojas.

  • Koku sagāzumi kavē upes caurteci. Upe ir kļuvusi platāka un seklāka. Vasaras periodā tā straujāk uzsilst un tajā samazinās skābekļa daudzums. Seklās un plašās vāji saistīgās upes piekrastes daļas ir mazproduktīvas. Tajās spēj uzturēties tikai nedaudzu sugu organismi.
  • Ap koku sagāzumiem ir izveidojušās smilšu sēres. Tās ir pārklājušas dabiskās grants un oļu dzīvotnes.
  • Upes ūdens līmenis ir paaugstinājies. No applūdinātajām piekrastes teritorijām tajā noskalojas barības vielas, kas veicina upes piesārņošanos.
  • Zem smiltīm ir biezs apbērtu zaru un lapu slānis.