Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

Izstāde rosina diskusijas par Zemes siltuma enerģijas izmantošanu.

«Klimata pārmaiņas kļūst personiskas,» Salacgrīvas galvenais arhitekts G. Kārkliņš komentē pilsētas applūšanas modeli.

«PutnuVelo» gaida apmeklētājus.
 

Izdrukāt

Par šo rakstu nav saņemta neviena atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Klimata projekts beidzies, ieceru realizācija turpinās

Andris Urtāns,Dabas aizsardzības pārvaldes vecākais eksperts


«Visi CO2 izmeši tieši vai netieši saistīti ar mūsu dzīvesveidu. Mēs katrs varam mainīt savus ieradumus individuāli, taču būtiskiem uzlabojumiem ir vajadzīga politiska griba un gan pašvaldību, gan visas valsts koordinēta rīcība. [..] kamēr tas mūs neskar tieši, mēs par to nedomājam un neuztraucamies.»

LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docente Kristīne Āboliņa («Vides Vēstis»; ziema/06/2011)


Latvijas piekrastes pašvaldības visreālāk saskaras ar klimata pārmaiņu izraisītajām sekām – vētras izskalo krastu un piekrastes ceļus, savukārt tie, kuri savulaik piekrastē uzbūvējuši mājas, ir nesaprašanā, kāpēc valsts viņu īpašumu neglābj un neiegrožo jūru. Lai arī lielākā daļa cilvēku cenšas dzīvot videi draudzīgi, jūras varu un tās radītos postījumus piekrastē nevar mazināt, tomēr mūsu spēkos ir mazliet ietekmēt jūrā notiekošo.

Mūsu piekrastē ik pa brīdim īsos vasaras priekus bojā ziedošo zilaļģu plēves. Un ir paredzams, ka, klimata pārmaiņu ietekmē pieaugot temperatūrai, arī zilaļģu masveida savairošanās gadījumi pieaugs. Tos radīs jūrā uzkrātās un no sauszemes jūrā ienestās barības vielas. Teorētiski, ja ne pāris gadu desmitu, tad simtu gadu laikā Baltijas jūras noslodzi ar barības vielām varētu mazināt, atbilstoši saimniekojot. Un varbūt samazināt arī līdz 45 000 km2 plašo Baltijas jūras gultnes daļu, kurā šobrīd dzīvo vienīgi bezskābekļa videi piemērojušās anaerobās baktērijas. Risinot šo problēmu, projektā tika realizēta ūdeņu speciālistu radītā iniciatīva «Liec upē akmeni» un veicināt ilgtspējīgu upju un to piekrastes daļas apsaimniekošanu, kā arī uzlabot hidroloģisko situāciju, lai nodrošinātu labākus dzīves apstākļus pret skābekļa trūkumu jūtīgām sugām un jau tagad sāktu mazināt klimata pārmaiņu radītās ūdens kvalitātes pasliktināšanās sekas. Vairāk nekā desmit upītēs un upju posmos ar brīvprātīgo palīdzību tika veikti ne tikai ūdens kvalitātes apsekojumi, bet arī praktiski darbi upju kvalitātes uzlabošanai.

Cilvēka un valsts sapratnes un rīcības veicināšanai bija veltīts trīs gadus ilgušais Baltijas jūras reģiona 2007-2013 programmas finansētais projekts «Klimata izmaiņas: ietekme, izmaksas un pielāgošanās Baltijas jūras reģionā» (BALTCICA). Projekta vispārējais mērķis bija sekmēt valsts politikas ieviešanu globālo klimata pārmaiņu samazināšanā, it īpaši attiecībā uz ūdens vidi, kā arī iesaistīt sabiedrību aktīvai un apzinātai darbībai klimata pārmaiņu mazināšanai vietējā līmenī. Tajā bija iesaistījušies 24 partneri no Baltijas jūras valstīm un Norvēģijas, aptverot zinātniski pētnieciskos institūtus, dažādu valstu augstskolas, nevalstiskās organizācijas un pašvaldības, iesaistot arī Helsinku, Turku, Hamburgas pašvaldības. Projektā iesaistījās arī Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrācija (tagad – Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālā administrācija), lai sadarbībā ar otru partneri no Latvijas – LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes speciālistiem Ziemeļvidzemes Rīgas līča piekrastes pašvaldībās aktivizētu vietējo sabiedrību un praksē pārbaudītu šajā teritorijā gūtās zinātniskās atziņas. Šajā darbībā iesaistījās un neatsveramu palīdzību sniedza arī LU Ekonomikas un vadības fakultātes Vides pārvaldības katedras pētnieki un studenti.

Izstāde Salacgrīvā – izraisa domāšanu

Lai veicinātu sabiedrības vēlmi mainīt savus ieradumus, Salacgrīvā sadarbībā ar SIA «ATOMIUM» dizaineri D. Grāveri izveidota interaktīva izstāde par klimata pārmaiņu iespējamajiem izraisītājiem, kā arī par risinājumiem mūsu dzīvesveida izmainīšanā. Ne tikai modelējot piekrastes apbūvi un vētru izraisītos postījumus, bet arī skaidrojot risinājumus un dodot iespēju aprēķināt katra individuālo «oglekļa pēdas» nospiedumu. Pirmo reizi Latvijā sadarbībā ar SIA «Micro Dators» speciālistiem radīta iespēja tiešsaistes režīmā skatīt, rēķināt un izprast Zemes siltuma un Saules siltuma kolektoru darbības efektivitāti ne tikai konkrētajā dienā, bet arī nedēļas un mēnešu vērsumā.

Apliecinot ieradumu maiņas savdabīgo skaistumu, ar SIA «DIZZ» dizainera E. Spridzāna un viņa komandas palīdzību ir izveidots interaktīvs āra elements «PutnuVelo» – velosipēds, lai demonstrētu, kā cilvēka muskuļu spēka radītā mehāniskā enerģija var aizvietot neatjaunojamās enerģijas avotu, kā arī radīto mehānisko enerģiju pārvērst elektriskajā enerģijā, lai atskaņotu putnu dziesmas un izgaismotu putnu būrus Salacgrīvas centrā.

Vasaras āra nodarbībām ir sarūpēti interaktīvi modeļi nodarbībām par saules, ūdens un vēja enerģijas izmantošanas iespējām. Šo izstādi nākotnē redzam kā reģionālo centru un platformu sabiedrības, politiķu un uzņēmēju turpmākajām diskusijām par bioloģiskās daudzveidības un vides ilgtspējības saistību ar enerģijas taupīgu izmantošanu, videi draudzīgu tehnoloģiju ieviešanu un iespējamām rīcībām klimata pārmaiņu seku mazināšanai kā individuālā, tā pašvaldību līmenī.

Salacgrīvas novadam – pašam sava klimata pārmaiņu adaptācijas stratēģija

Viena no būtiskajām projekta pievienotajām vērtībām ir sadarbībā ar LU Ekonomikas fakultātes Vides zinātnes katedras studentiem un pasniedzējiem, klimata ekspertiem un Salacgrīvas iedzīvotājiem izstrādātā «Klimata izmaiņu piemērošanās stratēģija Salacgrīvas novadam». Darba grupās un vairāk nekā 70 intervijās ar vietējiem speciālistiem tika noteikti galvenie rīcību virzieni klimata pārmaiņu adaptācijas pasākumiem, siltumnīcas gāzu emisijas samazināšanai un šo gāzu piesaistes palielināšanai. Salacgrīvas novads ir kļuvis par pirmo novadu Latvijā un vienu no nedaudzajiem visā Baltijā, kuram ir sava klimata pārmaiņu piemērošanās stratēģija. Ceram, ka šo pašvaldības iestrādi pārņems un saviem apstākļiem papildinās arī citas Latvijas pašvaldības. Tad to varētu izmantot arī kā instrumentu pašmāju un starptautisko finanšu piesaistīšanai.

Projekts noslēdzies. Tajā īstenota arī UNESCO programmā «Cilvēks un biosfēra» biosfēras rezervātiem uzdotā funkcija – būt par inovāciju teritorijām mūsdienu vides un sabiedrības problēmu risināšanā. Zīmīga sagadīšanās: vairākus mēnešus pirms projekta noslēguma – 2011. gada 28. jūnijā – UNESCO programmas «Cilvēks un biosfēra» 40 gadu svinību konferencē Drēzdenē 74 valstu diplomāti un zinātnieki parakstīja deklarāciju «Par biosfēras rezervātiem un klimata pārmaiņām». Šajā dokumentā 580 pasaules biosfēras rezervāti ir definēti kā viens no nozīmīgākajiem spēlētājiem sabiedrības izglītošanai par klimata pārmaiņu seku mazināšanu. Un ir patīkami, ka, projekta «Klimata izmaiņas: ietekme, izmaksas un pielāgošanās Baltijas jūras reģionā» atbalstīti, šajā jomā spējam dot reālu ieguldījumu tepat Latvijā un būt arī starptautiski atpazīstami. •