Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 

 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu nav saņemta neviena atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Indeksējamā ilgtspēja

Ilze Liepa


Jau trešo gadu Latvijā uzņēmumi iesaistās Ilgtspējas indeksa izvērtējumā. Lai saprastu, kas, tā teikt, lācītim vēderā un ko tas ziemā ēd, devos uz Latvijas Zaļo punktu pie vienas no Ilgtspējas indeksa vides ekspertēm, Vides pārvaldības nodaļas vadītājas Lauras Bergas.


Ilgtspējas indekss ir uzņēmumu pašnovērtējums – sistemātisks un stratēģisks vadības instruments, kas balstīts uz starptautiski izstrādātu un atzītu metodoloģiju. Šī sistēma palīdz Latvijas uzņēmumiem diagnosticēt savas darbības ilgtspēju un korporatīvās atbildības līmeni. Vienlaikus tas sabiedrībai, valsts un nevalstiskajām organizācijām sniedz objektīvus kritērijus, lai uzslavētu un atbalstītu tādus uzņēmumus, kuri palīdz stiprināt Latvijas ekonomiku ilgtermiņā. Ilgtspējas indeksa izvērtēšana sastāv no piecām sadaļām: vide, darba vide, tirgus attiecības, stratēģija un atbildība pret sabiedrību. Uzņēmuma zaļums šajā vērtējumā ieņem nozīmīgu vietu. Vides kritērija īpatsvars kopējā Ilgtspējas indeksa vērtējumā ir 25%.

Ilgtspējas indeksa iniciatori ir Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Darba devēju konfederācija; izvērtēšanai tiek piesaistīti dažādu jomu eksperti.

Iesaistīšanās Ilgtspējas indeksa sistēmā dod iespēju uzņēmumam saņemt savas darbības neatkarīgu novērtējumu, kā arī priekšlikumus uzlabojumiem, lai uzņēmums uzrādītu arvien labāku rezultātu turpmākajos gados. Atšķirībā no citām līdzīgām iniciatīvām pasaulē, piedalīšanās Ilgtspējas indeksa izvērtēšanā ir brīvprātīga, bez maksas un pieejama ikvienam Latvijā reģistrētam uzņēmumam.


Ilgtspējas indeksa sadaļu īpatsvars kopējā vērtējumā.

Simtiem piekritēju

Uzņēmumu interese ir liela. Vidēji šajos gados uz katru indeksāciju piesakās vairāk nekā 100 uzņēmumu. Statistika liecina, ka 89% no uzņēmumiem, kas piedalījušies vienu gadu, to dara arī nākamajā un cenšas uzlabot savus rādītājus. Piemēram, 2011. gadā Ilgtspējas indeksa izvērtēšanai reģistrējušies 116 uzņēmumi un pašnovērtējumu veikuši 73 uzņēmumi, kas ir labs rādītājs, ņemot vērā, ka piedalīšanās tiešām prasa nopietnu dokumentācijas sakārtošanu un izvērtēšanu.

Zelta kategorija jau sasniegta

Tas, cik daudz katrs uzņēmums iegūst no Ilgtspējas indeksa, atkarīgs no tā vēlmes uzlabot darba apstākļus. Taču kā galveno ieguvumu viennozīmīgi var minēt iespēju saņemt Ekspertu padomes sagatavotu individuālu un detalizētu vērtējumu, kurā norādīts katras sadaļas un kopējais vērtējums, kā arī ekspertu komentāri un ieteikumi, kas palīdzētu uzņēmumam pilnveidoties. Tā ir iespēja saņemt arī publisku atzinību par ilgtspējīgu un atbildīgu darbu, un tas ir lielisks signāls ne tikai vietējiem, bet arī ārvalstu partneriem.

Ilgtspējas indekss tiek vērtēts četrās kategorijās: platīna, zelta, sudraba un bronzas. 2011. gadā Latvijā pirmoreiz trīs uzņēmumi – «Aldaris», SEB banka un «Latvija Statoil» – sasniedza zelta kategoriju, sudraba kategorijai kvalificējas 31 uzņēmums, bet bronzas kategorijā ierindojās 16 uzņēmumi.

Vides ilgtspēja – 21. gadsimta aktualitāte

Vides un ekoloģijas jautājumi neradīja lielas problēmas, kamēr Zeme bija cilvēku mazapdzīvota un nebija izejvielu deficīta. Šobrīd situācija ir būtiski mainījusies, jo kopš 1900. gada Zemes iedzīvotāju skaits ir trīskāršojies, neatjaunojamo dabas resursu krājumu iznīkšana ir reāla un dzīvē ienākuši sintētiskie materiāli, kas lielākoties bioloģiski nesadalās. Šie un vēl daudzi citi faktori nosaka to, ka tik tiešām viens no ilgtspējas indikatoriem visās jomās ir cilvēka, uzņēmuma, visas sabiedrības attieksme pret vidi, tās aizsardzību un resursu līdzsvarotu izmantošanu. Ilgtspējīgas uzņēmējdarbība starptautiskā līmenī ir izvirzīta kā viens no pamatprincipiem un risinājumiem klimata pārmaiņām pasaulē.

Gan darbība, gan bezdarbība atstāj ietekmi uz vidi

Ikviens uzņēmums ar savu darbību vai bezdarbību atstāj ietekmi uz vidi, ekosistēmu un sabiedrību. Tāpēc mērķtiecīga pieeja katra uzņēmuma darbības plānošanai, lai nepalielinātu un samazinātu tā ietekmi, nodrošina uzņēmuma ilgtspēju. Ilgtspējas indeksa ietvaros, sistemātiski izvērtējot uzņēmuma vides politiku, mērķus, iespējamo ietekmi uz vidi, vides pasākumu īstenošanu utt., var ne tikai veiksmīgi samazināt dabas resursu izmantošanu uzņēmumā (energoresursi, kurināmais, ūdens u.c.), mazināt piesārņojošo vielu emisijas apkārtējā vidē, samazināt atkritumus, apzināt, izvērtēt un uzraudzīt vides riskus, bet arī panākt finanšu resursu ekonomju ilgtermiņā. Svarīgs ir preces dzīves cikls «no šūpuļa līdz kapam», zaļais publiskais iepirkums, ekodizains, darbinieku un sabiedrības izglītošana utt.

Birojos – šķiro, ražotāji – taupa elektrību un ūdeni

Prieks, ka, izvērtējot indeksācijai paredzētos uzņēmumus, var secināt: Latvijā ir pietiekami daudz uzņēmumu, kuri ikdienā atbildīgi izturas pret vidi un domā par to, kas paliek aiz viņiem, neatkarīgi no tā, vai tas ir liels ražošanas uzņēmums vai neliels birojs. Saskaņā ar Ilgtspējas indeksa rezultātiem, Latvijā ir daudz uzņēmumu, kas šķiro atkritumus, ekonomē elektroenerģijas un ūdens patēriņu, iekārto videi un cilvēkam veselīgas darba vietas. Izrādās, ka lielākā daļa uzņēmumu – gan lielie, gan mazie – par vides aizsardzības jautājumiem domā galvenokārt, lai taupītu uzņēmuma līdzekļus. Daudzos ārvalstu meitasuzņēmumos labā vides politikas prakse ir pārņemta no mātesuzņēmuma, jo citviet pasaulē šie jautājumi jau sen ir sakārtoti. Labs veids, kā uzņēmumi var sakārtot uzņēmējdarbības vidi un investēt ilgtspējīgā vides attīstībā, ir izmantot Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu.

Zaļais iepirkums

Nav viegli krīzes apstākļos, kad valda ieteikums vienmēr izmantot lētāko piedāvājumu, iegādāties preces un izejvielas, kas draudzīgas videi. Visbiežāk uzņēmumi uzrāda vien sertificēta biroja papīra iepirkumu. Taču ir daži izņēmumi, piemēram, SEB banka pērn iegādājās dabai draudzīgus auto, būvuzņēmums «Merk» deva priekšroku siltumizolācijas materiāliem un krāsām, kas ieguvušas sertifikātu «Ekopuķīte» vai «Ziemeļu gulbis». «Valmieras piens», «Swedbank» un SEB banka iepērk elektroenerģiju no «Latvenergo» ar «POWERED BY GREEN» sertifikāta apliecinājumu, ka vismaz 70% saražots no atjaunojamiem resursiem.

«Aldaris» izvēlējies pudeļu ražošanas tehnoloģiju, kas prasa par 30% mazāku enerģijas patēriņu.

Daudzi uzņēmumi norāda, ka izstrādājuši efektīvas metodes darbinieku un klientu izglītošanai. Piemēram, uzņēmums «Cemex» izstrādājis īpašu Zaļo programmu un izveidojis fondu, kas realizē dažādus dabas saglabāšanas pasākumus gan Saldus, gan Latvijas mērogā, piemēram, putnu vērošanas tornis pie Kaņiera ezera. «Latvija Statoil» izstrādājis programmu «Vide. Veselība. Drošība», kas ir uzņēmuma darbības un filozofijas pamatā. ZAAO vides izglītības jomā strādā jau kopš 2001. gada.

Vairāk informācijas: http://www.ilgtspejasindekss.lv

Novērtē sava uzņēmuma Ilgtspējas indeksu!

  • Līdz 2012. gada 10. martam reģistrējies http://www.ilgtspejasindekss.lv.
  • No 12. marta līdz 5. aprīlim jāaizpilda pašnovērtējuma ziņojums. Lai labāk veiktos, tiks rīkoti bezmaksas semināri;
  • 10. aprīlī eksperti sāks iesniegto materiālu pārbaudi;
  • 25. maijā tiks publiskoti Ilgtspējas indeksa rezultāti. •