Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 

 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemta 1 atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Ceļā uz efektīvu transporta sistēmu

Arnis Bergs,
BIMAB valdes priekšsēdētājs


Reti kurš spēj iedomāties savu dzīvi bez auto, un pat tie, kuri ikdienā pārvietojas kājām vai ar divriteni, pērk veikalos produktus, kas atvesti no citām valstīm. Transports ir nepieciešams, lai ārvalstu tūristi varētu iepazīt Latviju – tās dabu, arhitektūru un cilvēkus –, savukārt Latvijas iedzīvotāji – piedāvāt tūristiem savus pakalpojumus.

Ekonomikas lejupslīdes apstākļos esam pieredzējuši, ka īsā laika posmā būtiski zaudēt savas pozīcijas tirgū var ne tikai atsevišķs uzņēmums, bet arī visa komercdarbības nozare.

Vai transporta nozare spēs attīstīties ilgtspējīgi?


2011. gada martā tika publicēts Eiropas Komisijas dokuments «Baltā grāmata. Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu – virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu» (turpmāk – Baltā grāmata), un tajā tiek atzīts, ka pašreizējā transporta sistēma nav ilgtspējīga un transporta nozare nevar attīstīties tāpat kā līdz šim. Aizraujošs un nopietns ir Baltās grāmatas pirmās nodaļas nosaukums – «Eiropas transporta telpas gatavošana nākotnei». Nodaļā apkopti transporta ilgtspējas ierobežojumi, t. sk. tie, kas saistīti ar naftas produktu izmantošanu transportlīdzekļu darbināšanai.

• Naftas produktu pieejamības samazināšanās:

«Naftas krājumi turpmākajās desmitgadēs turpinās izsīkt, un to aizvien vairāk sāks iegūt no nedrošiem avotiem. Ja nerisināsim atkarību no naftas, gan cilvēku iespējas pārvietoties, gan mūsu ekonomikas drošība var tikt smagi iedragāta, radot nopietnas sekas inflācijas, tirdzniecības bilances un ES ekonomikas vispārējās konkurētspējas izteiksmē.»

• Strauji jāsamazina siltumnīcefekta gāzu emisijas (SEG), lai nepieļautu, ka klimata pārmaiņu izraisītais temperatūras pieaugums pārsniedz 2°C:

«Līdz 2030. gadam mērķis būs samazināt transporta nozares SEG emisijas par aptuveni 20% salīdzinājumā ar 2008. gada līmeni. Ņemot vērā to, cik būtiski pēdējo divu desmitgažu laikā ir pieaugušas transporta nozares emisijas, tas joprojām nozīmētu par 8% vairāk emisiju nekā 1990. gadā.»

• Nepieciešams uzlabot gaisa kvalitāti pilsētās, samazinot transporta radīto gaisa piesārņojumu.

Ilgtspējīgs transports

Transporta ilgtspējas ierobežojumu ietekmi var samazināt, izmantojot energoefektīvākus transportlīdzekļus un transporta sistēmas, kas nodrošinātu mazāku degvielas patēriņu un līdz ar to mazākas emisijas, un fosilās degvielas aizstāšanu ar tādu, kas iegūta no atjaunojamajiem resursiem. Taču, ja motorizēto transportlīdzekļu skaits turpinās palielināties, ar energoefektivitātes paaugstināšanu vien var nepietikt, lai samazinātu ilgtspējas ierobežojumus, kas saistīti ar naftas produktu degvielas izmantošanu. Turklāt transportlīdzekļu skaita pieauguma dēļ būtiski palielinās arī satiksmes sastrēgumi, kas, neveicot izmaiņas transporta sistēmā, līdz 2050. gadam radīs sastrēgumu izmaksu pieaugumu par aptuveni 50%, kā arī palielinās nelaimes gadījumu skaitu un veselības aprūpes un sociālās izmaksas.

Kādus risinājumus piedāvā Baltā grāmata? Te daži no tiem:

• jāievieš efektīvi transportlīdzekļi, kas varētu pārvadāt lielāku apjomu kravas un vairāk cilvēku;

• individuālos transporta līdzekļus būtu vēlams izmantot tikai maršruta pēdējo kilometru veikšanai, turklāt tiem vajadzētu būt piesārņojumu tā darbības vietā neradošiem – tātad elektromobiļiem.

Tā kā efektīvas transporta infrastruktūras izveidošanai vajadzīgs samērā ilgs laiks un arī transportlīdzekļus lietojam daudzus gadus, Baltās grāmatas izstrādātāji lietišķi konstatē, ka ar jauno transporta tehnoloģiju izvēli kavēties nedrīkst, jo pašlaik pieņemtie lēmumi noteiks, kāds būs transports 2050. gadā.

Pēc četrdesmit gadiem iekšdedzes dzinēji pilsētās būs aizliegti!

Pāriešanu uz energoefektīvāku un ar fosilajai degvielai alternatīvo degvielu darbināmu, kā arī mazāk piesārņojošu transportu pilsētās veicina, pirmkārt, iedzīvotāju blīvums, otrkārt, mazākas prasības attiecībā uz transportlīdzekļa nobraukumu ar vienu uzpildi (turpmāk – autonomija). Analizējot statistikas datus par transportlīdzekļu izmantojumu, redzams, ka liela daļa ikdienas braucienu ir samērojami ar šobrīd pieejamo alternatīvo (piemēram, ar elektrību vai saspiestu gaisu darbināmo) transportlīdzekļu autonomiju:

– 2005. gadā veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka Rīgā 74% respondentu, kas pārvietojas ar personīgo transportu, ikdienā nobrauc līdz 50 km;

– saskaņā ar «Eurostat» datiem, vairāk nekā pusi visu preču ar autotransportu pārvadā attālumā, kas mazāks par 50 km.

Statistikas dati par kravas transportlīdzekļu nobrauktā attāluma struktūru liecina, ka ar alternatīvajiem dzinējiem aprīkotos transportlīdzekļus var sekmīgi izmantot tā sauktā pēdējā kilometra piegādēm. Jau šobrīd arī Latvijā pieejami kravas elektromobiļi, kuru celtspēja ir līdz 2500 kg, maksimālais ātrums 70 km/h un to autonomija pat ar lētākajiem – svina – akumulatoriem sasniedz līdz 200 km. Kravas elektromobiļi ļauj samazināt transporta radītās kaitīgās emisijas un trokšņus apdzīvotās teritorijās, lietot elektroenerģiju, kas ražota, izmantojot atjaunojamās enerģijas avotus (ūdens, vējš, saule), kā arī dod iespēju kravas transportēšanu apdzīvotās vietās veikt nakts laikā, tādējādi samazinot satiksmes sastrēgumus no rītiem un pēcpusdienās.

Elektromobiļus kravu pārvadāšanai nelielos attālumos var izmantot gan industriālās teritorijās, gan parkos un lielajās slimnīcās. Lai arī iekšējā transporta veiktie attālumi nav lieli, degvielas patēriņš – tātad arī emisiju apjoms – ir vērā ņemams, proti, saskaņā ar Bezizmešu mobilitātes atbalsta biedrības (BIMAB) veikto aptauju, dīzeļdegvielas patēriņš uz vienu transportlīdzekli gadā vidēji ir 1800 litru! Iekšējā transporta degvielas patēriņa palielināto apjomu nosaka nelielais pārvietošanās ātrums (20–10 km/h), braucot ar 1. vai 2. ātrumu, kā arī bieža apstāšanās un stāvēšana ar ieslēgtu motoru.

Mums jārēķinās ar to, ka dzīvot kā ierasts vairs nevarēsim. Tādēļ Eiropas Komisija Baltajā grāmatā iesaka:

– līdz 2030. gadam uz pusi samazināt tradicionālās degvielas automobiļu izmantošanu pilsētas transportā;

– līdz 2030. gadam lielākajos apdzīvotajos centros panākt pilsētu loģistiku faktiski bez CO2, tātad arī citu kaitīgo vielu, emisijām;

– līdz 2050. gadam pakāpeniski pārtraukt tradicionālās degvielas automobiļu izmantošanu pilsētās.

300 km – tālāk ar vilcienu

Transporta ilgtspējas ierobežojumi attiecas ne tikai uz pilsētas transportu. Noteikts, ka autopārvadājumu efektivitātes vidējā robeža ir 300 km, – tālākus pārvadājumus iesaka veikt pa dzelzceļu vai ar ūdens transportu. Jau līdz 2030. gadam jāpārkārto 30% tālo pārvadājumu, bet līdz 2050. gadam – 50%. Pārvadājumi pa dzelzceļu ir daudz efektīvāki nekā ar auto, tāpēc Baltajā grāmatā paredzēts:

– līdz 2030. gadam trīskāršot ātrgaitas dzelzceļu tīkla garumu un saglabāt blīvu dzelzceļu tīklu dalībvalstīs;

– līdz 2050. gadam pabeigt Eiropas ātrgaitas dzelzceļu tīklu;

– līdz 2050. gadam lielākajai daļai vidēja attāluma pasažieru pārvadājumu būtu jānotiek pa dzelzceļu.

Daļēju priekšstatu par Latvijas politiku transporta jomā sniedz LR Satiksmes ministrijas izstrādātais dokuments «Transporta attīstības pamatnostādnes 2007. – 2013. gadam», kur pārsvarā analizēti transporta infrastruktūras jautājumi un atbildība par transporta enerģētikas, vides un klimata jautājumiem ir deleģēta Ekonomikas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Pašlaik Satiksmes ministrija jau izstrādā transporta attīstības pamatnostādnes 2014. – 2020. gadam, ņemot vērā arī Baltās grāmatas ieteikumus. Novēlu Latvijas jaunajai valdībai ar transportu saistītos politikas dokumentus pārskatīt savlaicīgi un pēc būtības, atbilstoši prognozēm par sagaidāmajām izmaiņām pasaules ekonomikā. •