Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemta 1 atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Agresīvā, bet noderīgā niedre

Anita Jansone;
Arta Rama foto


Niedre ir ūdensaugs, kas būtiski ietekmē ekoloģiskos procesus ne tikai krasta daļā, bet visā ūdenstilpē. Tā ir monokultūra, kas aug ātri un no tuvākās apkārtnes izspiež citus augus un zāles. Niedres sastopamas visā Latvijā – gandrīz katrā no diviem tūkstošiem ezeru. Lielas niedru platības ir arī teritorijās, kur agrāk notikusi purva izstrāde un kas tagad atrodas daļēji zem ūdens vai ir rekultivējušās, piemēram, Zilākalna un Sedas purvos. Latvijā ir izplatīts arī īpašs meža augšanas apstākļu tips – niedrājs, kurā dominē priedes, zem kurām izklaidus aug niedres.


Latvijas ezeru krastos visvairāk sastopama parastā niedre (Phragmites australis). Tā veido plašas audzes smilšainās un dūņaini smilšainās ezeru seklākajās daļās. Seklos piejūras ezeros, piemēram, Papes ezerā, niedres pārņēmušas visu ūdenstilpi un veido teritorijai raksturīgo ainavu. Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvis hidrobiologs Andris Urtāns apstiprina, ka niedre ir ļoti audzelīgs un tādēļ pat agresīvs augs, kas ilgi saglabā dīgtspēju. Līdz ar to niedre, tāpat kā latvānis, nokļuvusi augšanai labvēlīgā teritorijā, pilnībā izspiež citus augus. Niedru audzes kā monokultūras barības bāze ir visai nabadzīga, tādēļ bezmugurkaulnieki un citas dzīvās radības niedru tuvumā spiestas specializēties. Blīvas niedru audzes arī nenodrošina ūdensputniem tik svarīgo mozaīku – slēgtas un atklātas ūdens virsmas kopumu, kā arī brīvu pieeju ezeram, kas putniem, jo īpaši pīļveidīgajiem un bridējputniem, ir vajadzīga, lai savus mazuļus ievestu ezerā un nepieciešamības gadījumā izglābtu, ja, piemēram, no krasta, tos apdraud lapsa, jenots vai cits plēsējs.

Taču nevajag aizmirst, ka niedres ir ekosistēmas daļa, kas pilda savu dabas doto funkciju, proti, attīra ūdeni un dod pajumti putniem un kukaiņiem. Taču brīdī, kad niedrājs izpleties pārāk plašs, šāda vide putniem kļūst nepiemērota un tie dodas prom. Niedrāju par sev piemērotu dzīvesvietu uzskata tikai dažas putnu sugas, piemēram, dumpis, bārdzīlīte un ķauķis.

Pārņem Latvijas ezerus

Ezers aizaug, ja tā malas gandrīz nepārtraukti sedz niedru un citu augsto ūdensaugu josla. Aizaugšanas dēļ tas kļūst seklāks un ūdenstilpes atklātā teritorija jeb ezera atklātais virsmas spogulis samazinās. Pēc hidrologa Arvīda Pastora datiem, no pēckara gadiem līdz pagājušā gadsimta 80. gadiem ūdens platība Latvijā bija samazinājusies par 70 km². Teritorijas ziņā tie ir divi Babītes ezeri. Tendence nav mainījusies, tādēļ pašlaik droši vien ir izzuduši vēl vairāki kvadrātkilometri ezeru.

Lai ezeros nodrošinātu bioloģisko daudzveidību un samazinātu to aizaugšanu, niedres ir regulāri jāizpļauj. Andris Urtāns uzskata, ka Latvijā to dara krietni par maz, jo daba dažkārt tiek sargāta ar nepamatotiem aizliegumiem – ka tikai kaut kas nenotiek! –, neļaujot apsaimniekot aizsargjoslas, kur tas nepieciešams, lai saglabātu ūdenstilpes funkcionalitāti. Nereti šāda «aizsardzība» ir vainojama pie tā, ka vides kvalitāte un bioloģiskā daudzveidība konkrētajā ūdenstilpē samazinās. «Latvijā ir aizsargājamās teritorijas, kuru aizsargjoslās noteikti stingri ierobežojumi, piemēram, Burtnieku ezerā. Tas novedis pie tā, ka ceturtais lielākais Latvijas ezers ļoti strauji aizaug. Aizsargjoslas nedrīkst būt tā sauktās svētās govis, jo dabas aizsardzība mūsu platuma grādos jānodrošina ar pārdomātu saimniekošanu, ņemot vērā visas ekosistēmas funkcionēšanu.»

Ezeri aizaug ar niedrēm ne tikai neapsaimniekoto aizsargjoslu, bet arī vispārējas saimnieciskās darbības apsīkuma dēļ. Agrāk ezeru tuvumā brīvi ganījās lielie mājlopi. Govīm bija iespēja ēst niedres līdz jūnijam, kad tās kļūst cietas un asas, un padzerties dabīgā ūdenstilpē. Agrāk ezeru un upju piekrastēs brīvi valdīja vējš, radot viļņošanos un neļaujot piekrastē uzkrāties ūdenī sakritušajiem materiāliem. Pašlaik no kokiem ūdenī sabirušās lapas aizķeras blīvajā niedru joslā un sadaloties rada papildu noslodzi. Līdz ar to nepareizi apsaimniekotas aizsargjoslas veicina piesārņojuma rašanos.

Lai gūtu maksimālo labumu, niedru izpļaušana būtu jāveic plānveidīgi un regulāri. A. Urtāns uzsver, ka nav būtiski, vai niedres pēc izpļaušanas tiek tālāk izmantotas, taču svarīgi ir nopļauto masu no ezera aizvākt. Galvenā niedru izgriešanas vērtība, viņaprāt, ir ezera uzlabotā produktivitāte. Piemēram, izpļaujot niedres un izveidojot pludmali, brīva pieeja ezeram tiek nodrošināta ne tikai cilvēkiem, bet arī putniem un dzīvniekiem, vienlaikus uzlabojot zivju nārsta apstākļus.

«Niedru blīvās audzes noēno ūdeni, tas neuzsilst. Tāpēc veidojas nabadzīga barības bāze, līdz ar to šajās vietās daudz mazāk dzīvo mazās zivtiņas. Savukārt, ja teritorija ir atklāta vai ar atsevišķām niedru skupsnām, ūdens uzsilst, – šādu teritoriju zivis labprāt izmanto par nārsta vietu. Uzreiz veidojas cita ekosistēma.» Hidrobiologs norāda, ka ieguvums ir matemātiski izrēķināms, noskaidrojot, cik liels būs zivju resursu pieaugums ezerā, ja niedru platības tiks apsaimniekotas. Zinot, cik ļoti ezers ir aizaudzis un cik kvadrātmetru lielu platību veido niedres, ir izrēķināms arī ieguvums pēc niedru audžu sakārtošanas.

Andris Urtāns piebilst: «Izkopiet ezerā pie savas mājas peldvietu, lai viss, kas starp niedrēm uzkrājies, ar viļņošanos pamazām tiktu izmests malā. Tad to savāciet vai atstājiet mineralizēties. Pēc gada vai diviem jums būs skaista smilšaina peldvieta. Turklāt vēja ēvele tīra bez jebkādas samaksas!»

Kā izmantot daudzpusīgi

Jūras piekrastē Latvijā augošās niedres lielāka silīcija un citu elementu īpatsvara dēļ ir tievākas, bet izturīgākas, līdz ar to ilgtspējīgākas nekā iekšzemē augošās. Šā iemesla dēļ piekrastē pļautās niedres galvenokārt izmanto jumtu būvniecībā. Andris Urtāns min piemēru, ka Papes ezera smilts augsnē niedres izaug par ļoti labu materiālu jumta segumam, savukārt Burtnieku ezera niedres ir pārāk gaļīgas, lai būtu izmantojamas šādam mērķim. Visizplatītākais niedru izmantošanas veids Latvijā ir tieši jumtu būvniecībai.

Taču niedru izmantošana var būt krietni daudzpusīgāka. Mūsu senči niedres plaši izmantoja ābelīšu un rožu ieziemošanai un nodrošināšanai pret zaķu zobiem, amatnieki no tām izgatavoja dažādus sadzīvē noderīgus priekšmetus, piemēram, paklājus, krēslu virsmas, puzurus telpu dekorēšanai, kā arī svilpes muzicēšanai. Andris Urtāns norāda, ka daudzviet Latvijā niedre joprojām ir ļoti noderīgs augs. To izmanto gan krastu stiprināšanai, gan ūdens attīrīšanai. Niedre ir ātraudzīga, turklāt lēni sadalās, tāpēc tā piemērota mākslīgo attīrīšanas iekārtu jeb mitrāju veidošanai. Niedru mākslīgie mitrāji izveidoti Tērvetē, Līgatnē, Rožkalnos, Tīnūžos un citviet Latvijā.

Vietējais energoresurss

Lai arī vēl joprojām īpaši tiek lobēta dažādu fosilās enerģijas veidu izmantošana, iedzīvotāji un uzņēmēji aizvien vairāk sāk interesēties arī par Latvijā pieejamiem atjaunojamiem resursiem. Par niedri kā energoresursu gan līdz šim dzirdēts maz. Nozares eksperti norāda, ka niedru izmantošana enerģijas ražošanā varētu būt risinājums tiem, kuri meklē jaunus saimniekošanas veidus. Jāņem gan vērā, ka niedru izmantošana jumtu būvniecībā jebkurā gadījumā ir ekonomiski izdevīgāka, tomēr ne visas Latvijā augošās niedres ir pietiekami augstvērtīgs jumta seguma materiāls, turklāt niedru pļaušanas procesā rodas ļoti daudz atbirumu, kas vislabāk izmantojami tieši granulu un brikešu ražošanai. Pašlaik Latvijā ar koksnes kurināmo strādā vairāk nekā 1450 katlumāju, t. i., puse no visām katlumājām valstī, un arī niedri šeit var izmantot par kurināmo. Visefektīvāk ir veidot niedru sajaukumus ar citiem materiāliem. Lai brikešu un granulu kvalitāte būtu augsta, niedru biomasai var piejaukt salmus un citu lauksaimniecības pārpalikumu stiebrājus, kā arī kūdru, kas uzlabo sauso stiebrāju salipšanu un paaugstina kurināmā noturību.

Andris Urtāns min piemēru: «Pašlaik Papes ezerā niedres pļauj SIA «Spīles» un veido kūlīšus, ko tālāk pārdod kā izejmateriālu jumtiem. Taču šajā procesā rodas daudz pārpalikumu, kas paliek neizmantoti.» Pēc niedru pļaušanas uz vietas atstātās atsijātās, salauztās vai trīsgadīgās niedres ir mehāniskais piesārņojums, ko nepieciešams novākt un sadedzināt. Taču dedzināšana rada piesārņojumu, jo pelni pēc ledus izkušanas nonāk ūdenī, kur izšķīst. Tāpēc īpaši svarīga ir dažādu saimniecības veidu apvienošana, izmantojot niedres pilnvērtīgi un samazinot pārpalikumu radīto kaitējumu videi.

Valsts SIA «Vides projekti» īstenotā projekta «COFREEN – niedru biomasas izmantošanas koncepti enerģijas iegūšanai un būvniecībai» ietvaros Latvijas Lauksaimniecības universitātes zinātnieku grupa Dr. sc. ing. Ērika Kronberga vadībā veic pētījumu «Papes ezera niedru novākšanas un izmantošanas iespēju izpēte bioenerģijas ražošanai». LLU zinātnieku grupa testē un pēta niedru biomasas, kā arī dažādu maisījumu izmantošanas iespējas brikešu un granulu sagatavošanā un veic vairākus niedru smalcināšanas un briketēšanas eksperimentus. Savukārt Dr. sc. ing. Viļa Dub-rovska vadībā zinātnieku grupa pēta niedru izmantošanas iespējas biogāzes ražošanai.

Ar ko sākt?

Izvērtējot niedru izmantošanas ekonomisko izdevīgumu, jāņem vērā vairāki būtiski faktori. Pirmkārt, jānoskaidro, vai niedru pļaušanai izvēlētajā teritorijā ir kādi ierobežojumi. Ja uzņēmējdarbības veikšanai paredzētā teritorija atrodas aizsargājamā dabas teritorijā, niedru pļaušana jāplāno saskaņā ar konkrētajos dabas aizsardzības plānos paredzētajām saimnieciskās darbības veikšanas teritorijām, kā arī iegūstamo resursu apjoms jāsaskaņo ar reģionālo vides pārvaldi un reģionālo Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienību. Andris Urtāns norāda: «Plānojot teritoriju apsaimniekošanu un attīstību, vislabākais rezultāts sasniedzams, darbības pieteicējiem kontaktējoties ar teritoriju vides speciālistiem, kuri iesaka regulējumus, jo vislabāk zina vietas, kurās, piemēram, mīt un ligzdo bridējputni. Dažādās aizsargājamās teritorijās ir dažādi noteikumi. Turklāt, ja teritorijai ir izstrādāts dabas aizsardzības plāns, tajā var paredzēt regulējumus, kas atšķiras no vispārējās likumdošanas.»

Lai saņemtu atļauju saimnieciskās darbības veikšanai, Dabas aizsardzības pārvaldei jānosūta iesniegums, kurā jālūdz atļauja veikt niedru izpļaušanu atbilstoši dabas aizsardzības plānā paredzētajām aktivitātēm noteiktās teritorijās un noteiktos laikos. Dabas aizsardzības pārvaldē jāvēršas arī tad, ja aizsargājamajai teritorijai nav izstrādāts dabas aizsardzības plāns. Dabas aizsardzības pārvalde norīkos ekspertu, kurš konkrēto teritoriju apskatīs un pieņems lēmumu, vai un kādā apjomā atļaut niedru pļaušanu.

Vienkāršāk, ja teritorijai, kur plānota uzņēmējdarbība, nav aizsargājamās teritorijas statuss. Tad atliek tikai rakstiski vienoties par niedru pļaušanu ar īpašnieku (vai īpašniekiem gadījumos, kad teritorija pārsniedz viena īpašuma robežas) un informēt reģionālo vides pārvaldi. A. Urtāns uzsver: «Galvenais ir sakārtotas īpašumtiesības.» Latvijā ir gan publiskie ezeri un upes, gan privātās ūdenstilpes. Ezeros, kuri ir privātā īpašumā, ūdensaugu izpļaušana var notikt bez saskaņošanas ar reģionālo vides pārvaldi no 1. jūlija. Tomēr jāņem vērā, ka šie noteikumi attiecas tikai uz pļaušanu. Tiklīdz tiek plānotas aktivitātes, kas izmaina krasta līniju vai ūdens līmeni, ir vajadzīgi visi likumdošanā noteiktie tehniskie saskaņojumi un atļaujas. Vēl jāievēro, ka niedru pļaušana ir tehnoloģiski sarežģīta. Ja ūdens līmenis ezerā ir virs metra vai tajā ir dūņaina gultne, ar parasto traktoru pļaut nav iespējams, līdz ar to nepieciešama speciālā tehnika – niedru pļaušanas mašīnas. Apgrūtinošs faktors ir arī tas, ka peldošie traktori, pļaujot vasarā, izārda niedru saknes, tādēļ nākamajā gadā konkrētajā teritorijā tās vairs neaugs. Vasarā grieztās niedres arī īpaši jāžāvē un jāuzglabā. Tas nozīmē, ka vislabāk niedres pļaut ziemā, kad ūdenstilpi klāj ledus un tām var vieglāk piekļūt, turklāt tās ir jau izžuvušas.

COFREEN projekta ietvaros ir izstrādāts granulu un brikešu ražošanas uzņēmējdarbības attīstības projekta modelis, kurā apkopoti vēl citi būtiski faktori, kas būtu jāņem vērā, plānojot niedru izmantošanu. Jebkurš interesents to varēs izmantot kā palīglīdzekli individuālas saimnieciskās darbības uzsākšanai vai attīstīšanai. Modelī ietvertā informācija un pieņēmumi ir balstīti uz saimnieciskās darbības veikšanu, izmantojot Rucavas novada Papes ezera niedru resursus, bet piemērojami arī citiem Latvijas reģioniem. Vietējo energoresursu plānveida ieguve un apsaimniekošana veicinās apkārtējās vides sakoptību un resursu racionālu izmantošanu. Brikešu un granulu ražošanas tehnoloģija no koksnes atlikumiem Latvijā tiek izmantota ļoti plaši, taču reāla granulu un brikešu ražošana no salmiem un niedrēm Latvijā ir maz attīstīta un izpētīta. Šāda produkta radīšana būtu uzskatāma par inovatīvu uzņēmējdarbības aktivitāti atjaunojamo energoresursu izmantošanas jomā. Aptuveni puse niedru izejmateriāla, kas sagatavots jumta seguma veidošanai, nav piemērots būvniecībai, tādēļ tās netiek produktīvi izmantotas. Līdz ar to agresīvās, bet noderīgās niedres izmantošana Latvijā ir vēl neapgūts uzņēmējdarbības un saimniekošanas, kā arī vides aizsardzības veids. •