Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu nav saņemta neviena atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Vairāk naudas energoefektivitātei

Lai efektīvāk izmantotu KPFI piešķirtos līdzekļus, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija papildus piešķīrusi 1,4 miljonus latu konkursa «Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai pašvaldību ēkās» projektu atbalstīšanai. Kopumā tika saņemts 101 projektu iesniegums par vairāk nekā 39 miljoniem latu. Projektu īstenošanai pieejami 17 506 232,39 latu.

Klaipēdā siltumu ražos no atkritumiem

Klaipēdā tiek būvēta Baltijas valstīs pirmā ar biomasu un atkritumiem kurināmā koģenerācijas stacija. Kompānijas pārstāvji sola, ka jaunajā koģenerācijas stacijā tiks izmantotas jaunākās tehnoloģijas un tās darbība atbildīs visām ES un vietējām vides prasībām. Darbus plāno pabeigt 2013. gadā; kopējās investīcijas koģenerācijas stacijas būvniecībā ir 140 miljoni eiro (98,4 miljoni latu). Stacijā par kurināmo tiks izmantoti nekaitīgi sadzīves un rūpnieciskie atkritumi, kā arī biomasa. Stacijas ražošanas jauda būs 60 MW siltumenerģijai un 20 MW elektroenerģijai. Paredzams, ka jaunās siltumenerģijas ražošanas jaudas aizstās līdzšinējo siltumenerģijas apjomu, kas līdz šim Klaipēdā tika saražots no dabasgāzes. Pāreja uz kombinēto siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanu ievērojami samazināšot siltumnīcefekta gāzu apjomu reģionā. Stacijai būs arī būtiska nozīme Klaipēdas reģiona atkritumu pārstrādes procesā, ievērojami samazinot apglabāto atkritumu apjomu vietējā izgāztuvē.

Cēsu novadā trīs pirmsskolas izglītības iestādēs ūdeni sildīs saule

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas organizētā Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) atklātā projektu konkursā apstiprināts Cēsu novada projekta pieteikums «Saules kolektoru uzstādīšana Cēsu pilsētas pirmsskolas izglītības iestādēs». Projekta realizācijas gaitā plānots modernizēt Cēsu 3., 4., un 5. pirmsskolas izglītības iestādes siltumapgādes sistēmas, uzstādot saules kolektorus, lai nodrošinātu karstā ūdens sagatavošanu. Izmantojot saules kolektorus, karstā ūdens apgādei būs iespējams ietaupīt aptuveni 60% no gada laikā patērētā resursa. Jau tagad novērots, ka vasarā pat mākoņainās dienās saules enerģijas ir pietiekami, lai uzsildītu karsto ūdeni, izmantojot kvalitatīvus saules kolektorus. Saules kolektori šajā gadījumā veiks priekšuzsildes funkciju, un enerģijas ekonomija tiks panākta uz ūdens temperatūru starpības rēķina, proti, būs nepieciešams mazāk enerģijas, lai uzsildītu ūdeni līdz nepieciešamajai temperatūrai ar jau esošo sildīšanas sistēmu. Paredzams, ka visbūtiskāk enerģijas ietaupījumu jutīs Cēsu 5. izglītības iestādē, kur lielu daudzumu enerģijas pašlaik patērē baseins.

Projekta kopējās izmaksas ir 168 347 lati, 75% izmaksu līdzfinansē Klimata pārmaiņu finanšu instruments.


Latvijā būs inteliģents vējš

2011. gada 31. oktobrī veiksmīgi tika pabeigts ar KPFI atbalstu īstenotais projekts «Inteliģentais vējš», kura ietvaros SIA «HM Engineering» sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes Industriālās elektronikas un elek-trotehnikas institūtu strādāja pie tādu tehnoloģiju radīšanas, kas, izmantojot vēja enerģiju, nodrošinātu mazas jaudas objektu, piemēram, bankomātu, ceļa zīmju, gājēju pāreju, apgaismošanu. Tika pētītas dabiskas un braucoša transporta radītas vēja brāzmas, apkopoti vēja mērījumu rezultāti un citi dati. Patlaban ir uzsākts darbs pie trīsdimensionāla modeļa izstrādes, lai vēlāk izveidotu datordemonstrāciju attālinātiem lietotājiem. Pēc tam tiks izstrādāts prototips iekārtas testēšanai laboratorijas apstākļos. Paredzams, ka tehnoloģija saražos enerģiju videi draudzīgā veidā un varēs darbināt nelielas ierīces arī tur, kur nav pieejams elektropieslēgums.


Ko slēpj ledāji?

Globālā sasilšana un tās izraisītā ledāju kušana Antarktīdā var atbrīvot no mūžīgā sasaluma visu cilvēci apdraudošus aizvēsturiskus vīrusus. Izkūstot ledum, Pasaules okeānā un atmosfērā nekontrolēti var nokļūt aizvēsturisko baku, poliomielīta un gripas vīrusu celmi, pret kuriem cilvēcei nav ne zāļu, ne vakcīnu. Lai šie vīrusi izplatītos pa visu pasauli un aktivizētos dzīvnieku un cilvēku organismos, pilnīgi pietiks ar labu ceļavēju vai stipru straumi. Šāda pesimistiska scenārija gadījumā rezultāts ir neprognozējams, jo pasauli var pārņemt masveida epidēmijas. Bažas par aizvēsturisku vīrusu esamību zemeslodes polu ledājos ir pamatotas, jo ASV zinātnieki, kas veikuši pētījumus Grenlandē, atraduši aizvēsturisku vīrusu ledājos, kuru vecums ir no 500 līdz pat 140 tūkstošiem gadu. Sasalušo vīrusu sargā proteīna apvalks, taču pie labvēlīgiem nosacījumiem tas atkal var aktivizēties. Tāpēc daudzi zinātnieki uzskata, ka pēdējā laikā tik izplatītā pastiprinātā un it kā grūti izskaidrojamā cilvēku sirgšana ar dažādām kuņģa un zarnu trakta kaitēm ir tieši saistīta ar neizskaidrotu no okeāna dzīlēm uzpeldējušu vīrusu aktivizēšanos.


Cilvēcei ir pieci gadi laika

Saskaņā ar Starptautiskās enerģētikas aģentūras (IEA) veikto pētījumu, cilvēcei atlikuši pieci gadi, lai glābtu savu planētu un novērstu globālās klimata pārmaiņas, kas saistītas ar ekstrēmām dabas parādībām. Zinātnieki norāda, ka, turpinoties tendencei arvien vairāk izmantot fosilo kurināmo, pēc pieciem gadiem iestāsies neatgriezeniskas un potenciāli katastrofālas klimata pārmaiņas. Dati liecina, ka, pretēji prognozētajam, jau šobrīd ir sasniegta globālās sasilšanas atzīme 2°C, kuru pārsniedzot, novērst nekontrolējamas klimata pārmaiņas ir neiespējami. Klimatologi uzsver, ka bez īpašām ārkārtas darbībām elektrostaciju, rūpnīcu un citu objektu izmestais ogļskābās gāzes daudzums sekmēs divu grādu atzīmes pārsniegšanu jau līdz 2017. gadam, tāpēc steidzami jāmeklē alternatīvas fosilā kurināmā izmantošanai. Tomēr, kā konstatē zinātnieki, kardināla attieksmes maiņa šajā jomā diemžēl nav manāma. Izmantojot klimata modelēšanas metodes, viņi aplēsuši, ka, klimata sasilšanai sasniedzot 6°C atzīmi, Zeme kļūs apdzīvošanai nepiemērota sausuma, plūdu, karstuma un postošu vētru dēļ.

Negaidīts atradums – planktons Atlantijas okeāna ziemeļos

Atlantijas okeāna ziemeļu daļā zinātnieki konstatējuši planktonu. Tā kā šāds organismu kopums šeit nav bijis vairāk nekā 800 tūkstošus gadu, tā atklāšana viņus pamatīgi satraukusi. Lai gan planktons nozīmē barību citiem ūdens iemītniekiem, zinātnieki uzskata, ka tā parādīšanās Atlantijas okeānā var sekmēt liela mēroga pārmaiņas okeāna dzīvē. Tiek lēsts, ka planktons uzradies ledāju kušanas rezultātā, ļaujot tam pārceļot no Klusā okeāna uz Atlantijas okeānu. Dati par planktona parādīšanos Atlantijas okeāna ziemeļu daļā iekļauti vienā no projekta «Clamer» atskaitēm. Šajā projektā darbojas 17 zinātniskās iestādes no desmit Eiropas valstīm, kas jau 2010. gadā pievērsa uzmanību faktam, ka, piemēram, pie Spānijas krastiem Atlantijas okeānā un pie Izraēlas krastiem Vidusjūrā atrasti pelēkie vaļi, kuri pārsvarā apdzīvo Kluso okeānu. Atlantijas okeānā tie nebija manīti aptuveni 300 gadu. Zinātnieki domā, ka ledāju kušana Ziemeļu Ledus okeānā ļāva vaļiem nokļūt Atlantijas okeānā. Šāda veida migrācija ir piemērs tam, kā klimata pārmaiņas sekmē dzīvo radību uzvedības maiņu, kas, savukārt, sekmē izmaiņas visā ekosistēmā. Pēdējo reizi līdzīga mēroga pārmaiņas notikušas pirms diviem miljoniem gadu. Toreiz agrāk neredzētu dzīvu būtņu parādīšanās Atlantijas okeānā bija iemesls tam, ka tur mītošajām sugām bija jācīnās par izdzīvošanu.


Mencas kļūst mazākas

Norvēģu un dāņu zinātnieki kopējā pētījumā analizējuši aptuveni 100 000 Atlantijas mencu mazuļu ķermeņa garuma izmaiņas, kuras kopš 1919. gada fiksējušas norvēģu zinātniskās stacijas Skageraka šauruma piekrastē. Secinājumi nav iepriecinoši: ūdens temperatūras paaugstināšanās Pasaules okeānā pavisam drīz var būt iemesls tam, ka Skandināvijas pussalas dienvidu piekraste vairs nebūs piemērota vide Atlantijas mencām, kuru zveja ir viens no Skandināvijas valstu ekonomikas pamatiem. Pētījums uzskatāmi atklāj, ka vasaras vidējās temperatūras paaugstināšanās izraisa strauju mencu mazuļu izmēra samazināšanos. Turklāt zivju ķermeņa garums ir tieši atkarīgs no mencu populācijas blīvuma.

Sagatavoja Ilze Liepa.