Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemtas 2 atsauksmes
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Karstuma viļņi nākotnē

LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes dekāns profesors
Māris Kļaviņš


Klimata pārmaiņas notiek! To apliecina daudzu pasaules valstu zinātnieku pētījumi, kas veikti, ievērojot zinātniskās ētikas un godīguma principus, ir balstīti apjomīgos dabas vides pētījumos un ļauj izstrādāt klimata pārmaiņu prognozes. Tomēr klimata pārmaiņu raksturu var ietekmēt daudzi reģionāli vai pat lokāli procesi, līdz ar to ir būtiski veikt klimata un tā pārmaiņu izpēti katrā valstī.


Kas ir klimats?

Klimats ir laikapstākļu,meteoroloģisko parādību un notikumu apkopojums ilgākā laika posmā, kas var aptvert dažus gadus, gadu desmitus un pat gadu tūkstošus. Klimatu raksturo vidējotas un ilglaicīgas atmosfēras fizikālo rādītāju vērtības, kas raksturīgas noteiktai teritorijai (valsts, reģions) vai Zemei kopumā (globālais klimats). Konkrētas teritorijas klimats ir daudz pastāvīgāks nekā laika apstākļi, un klimatu nosaka Saules starojuma daudzums un sadalījums gada laikā, atmosfēras cirkulācijas raksturs, Zemes virsmas raksturs.

Latvijā, gan lai izstrādātu tās klimata politiku, gan lai izprastu dabas vidē noritošos procesus, notiek klimata pārmaiņu pētījumi. Nozīmīgi ir tas, ka klimatisko procesu novērojumi Latvijā ir ar unikālu garu vēsturi, jo, piemēram, temperatūras novērojumi sākās jau 1784. gadā, bet ledus iešanas novērojumi Latvijā uzsākti 16. gadsimta vidū. Šie un arī citi meteoroloģisko procesu novērojumi nodrošina iespējas iegūt ticamu informāciju gan par klimata ilgtermiņa mainības raksturu, gan arī klimata dabiskās mainības (variabilitātes) nozīmi.

Latvijas klimata pētījumi uzrāda neapšaubāmu daudzu dabas procesu augsto dabisko mainīgumu, respektīvi, klimata mainības raksturu, kas nav saistāms ar cilvēka ietekmēm. Tipiski dabisko procesu ietekmēm raksturīgs periodiski mainīgs raksturs un ir nosakāms konkrēto parādību atkārtošanās periods. Pie dabisku procesu ietekmētām parādībām var pieskaitīt, piemēram, sniega segas veidošanos un tās biezuma mainību, kuras maksimumi ar pietiekami augstu ticamību atkārtojas ar periodu 26–32 gadi (1. att.). Līdzīgi arī upju noteces mainību raksturo noteces maksimumu periodiska atkārtošanās.

Tomēr ir citi klimata mainības parametri, piemēram, temperatūra, kuras mainību raksturo izteikts pieaugums. Tās pieaugums Latvijā nav novērojams vienmērīgi visa gada garumā, tas galvenokārt raksturīgs ziemas mēnešiem (2. attēls).

Klimata modelēšana paver iespējas prognozēt klimata mainības raksturu nākotnē. Baltijas jūras reģionā klimata reģionālie mainības scenāriji izstrādāti Zviedrijas Meteoroloģijas un hidroloģijas institūtā projekta SWECLIM ietvaros, Vācijas Potsdamas Klimata mainības institūtā un Somijas Vides institūtā. Šie klimata mainības modeļi ļauj novērtēt ne tikai klimata mainības vidējotās vērtības, bet arī ekstremālo dabas parādību varbūtību un to mainību pētītajā laika posmā. Klimata mainības modeļi ļauj gūt priekšstatu par klimata mainības raksturu un līdz ar to samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju pieauguma radītās sekas, kā arī izstrādāt risinājumus, lai piemērotos klimata pārmaiņām.

Laika prognoze 2100. gadam

Klimata mainības modeļi ļauj novērtēt ikmēneša vidējās temperatūras mainības raksturu laika posmā līdz 2100. gadam. Tiek prognozēts, ka ziemas var kļūt ievērojami siltākas: Latvijas teritorijā janvāra vidējā temperatūra, sākot no 2040. gada, var būt 0–5°C, kas ir ievērojami augstāka nekā pašlaik. Līdzīgi būtiskas klimata pārmaiņas var ietekmēt gaisa temperatūru vasaras mēnešos (jūlijā, augustā) (3., 4. attēls). Saskaņā ar šo modeli līdz 2100. gadam gada vidējā temperatūra, salīdzinot ar gada vidējo temperatūru 2000. gadā, pieaugs par 5–7°C.

Klimata mainības modeļi ļauj novērtēt arī mēneša maksimālās temperatūras palielināšanos, un saskaņā ar SWECLIM mainības modeli mēneša maksimālā temperatūra var pieaugt par 6°C un, jo īpaši vasaras mēnešos, ievērojami biežākas var būt maksimālās temperatūras. Saskaņā ar Potsdamas Klimata mainības institūta modeli gada maksimālā temperatūra var pieaugt pat par +8°C, respektīvi, biežāk var parādīties tā sauktie karstuma viļņi.

Ziemassvētki bez sniega

Klimata pārmaiņu modeļi ļauj novērtēt arī tādus rādītājus kā Saules spīdēšanas ilguma, nokrišņu daudzuma, vēja stipruma, sniega segas ilguma un citas izmaiņas, kuras arī Latvijas teritorijā ir būtiskas. Piemēram, tiek prognozēts, ka sniega segas biezums pēc aptuveni 100 gadiem būs būtiski samazinājies Skandināvijas valstīs, Somijā, bet Latvijā tipiskas var kļūt bezsniega ziemas.

Citu būtisku klimata pārmaiņu ietekmju nozīmība saskaņā ar Potsdamas Klimata mainības institūta pētījumu rezultātiem saistīta ar jūras līmeņa izmaiņām. Jūras līmenis līdz šā gadsimta beigām var paaugstināties par 0,8 metriem, līdz ar to iespējama zemāku teritoriju applūšana, kā arī pastiprināta piekrastes erozija.

Meteoroloģisko parametru mainības un globālās sasilšanas iespējamā ietekme saistāma ne tikai ar noteiktu meteoroloģisko parametru izmaiņām visai pārredzamā nākotnē, bet arī ar to, ka šīs pārmaiņas var ietekmēt daudzas ikvienam cilvēkam nozīmīgas dzīves jomas. Globālās sasilšanas sekas var skart lauksaimniecību, mežsaimniecību, zvejniecību, rekreācijas un tūrisma nozari, enerģētiku, jo īpaši hidroenerģētiku, pārtikas rūpniecību, medicīnisko aprūpi un daudzas citas jomas. Šādu ar klimata mainību saistāmu dabas katastrofu varbūtības pieaugums var ietekmēt ikvienu. Tāpēc ir nozīmīgi turpināt pētīt klimata pārmaiņu raksturu un izstrādāt risinājumus, lai mazinātu to nelabvēlīgās sekas.

Pie klimata rādītājiem, kam ir īpaši augsta nozīme un ietekme gan uz cilvēku ikdienā, gan arī uz tautsaimniecību, var pieskaitīt ekstremālās klimatiskās parādības, piemēram, karstuma viļņus, ekstremāli zemas gaisa temperatūras, intensīvus ilgstošus nokrišņus, vētras, ilgstošas blīvas miglas un citas. Latvijā ir pierādāms pozitīvo, t.i., ar temperatūras pieaugumu saistāmu, ekstremālo klimatisko parādību pieaugums un negatīvo, t.i., ar temperatūras samazināšanos saistāmu, ekstremālo klimatisko parādību samazināšanās. Ir izteikts arī ekstremālo nokrišņu sastopamības pieaugums. Ekstremālās klimatiskās parādības var būt ar lielu postošu iedarbību un var pat radīt cilvēku bojāeju vai būtiski ietekmēt daudzas cilvēka darbības jomas. •