Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 

 

Ledus kušana, iespējams, ir visuzskatāmākais globālās sasilšanas rezultāts. Ar ledu klāto platību sarukšana nopietni apdraud balto lāču izdzīvošanu.
Ilzes Ramanes zīmējumi.
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemta 1 atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

«Latvijas Zaļā josta» izsludina konkursu «Caur izpratni – aktīvai rīcībai»

 

Pēdējā laikā ne tikai plašsaziņas līdzekļos, bet arī ikdienas sarunās cilvēki aizvien biežāk piemin tādus jēdzienus kā «klimata pārmaiņas», «globālā sasilšana». Un tas nav bez iemesla. Planēta Zeme ir daudzus miljardus gadus veca, un temperatūra uz tās ir bijusi gan augstāka, gan krietni zemāka nekā patlaban. Taču ātrums, ar kādu Zemi sargājošā atmosfēra sasilst tagad, ir vēl nebijis. Un pirmo reizi planētas vēsturē tieši cilvēks, nevis pati daba, ir šo pārmaiņu galvenais cēlonis. Klimata pārmaiņas ir tik straujas, ka jau tagad apsteidz laiku, kāds nepieciešams sugām un visai pasaules ekosistēmai, arī cilvēkam, lai spētu veiksmīgi tām pielāgoties. Viss šai pasaulē ir savstarpēji saistīts, un katrai rīcībai ir noteiktas sekas. Pat nelielas izmaiņas mūsu paradumos un ikdienas rīcībā var palīdzēt mazināt siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijas. Tāpēc ir pēdējais brīdis ikvienam sākt domāt un rīkoties atbildīgi.

«Zaļā josta» ar dažādām aktivitātēm jau daudzus gadus rūpējas par klimatam draudzīgu saimniekošanu Latvijā un videi draudzīgas apziņas veidošanos visā sabiedrībā, bet jo īpaši bērnu un jauniešu lokā. Arī šajā mācību gadā «Zaļā josta» ir uzsākusi izglītojošu projektu «Caur izpratni – aktīvai rīcībai». Šoreiz projektu, kura ietvaros notiks konkurss starp Latvijas izglītības iestādēm, palīdz īstenot Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzfinansējums. Projekta mērķis ir veicināt pamatskolu, vidusskolu un profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu izpratni par klimata pārmaiņām, to potenciālo ietekmi uz Latviju un pasauli kopumā, par dažādām iespējām taupīt enerģiju un dabas resursus un samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Konkurss norisināsies no oktobra līdz februārim, un tā gaitā skolu audzēkņi, vadoties pēc izstrādātajiem metodiskajiem materiāliem, savās mācību iestādēs veiks enerģijas un citu resursu patēriņa efektivitātes novērtēšanu – energoauditu. Skolēni mācīsies ieraudzīt un uzskaitīt to, ko ikdienā lieto un patērē, kā arī, izstrādājot pasākumu plānu, mācīsies samazināt resursu patēriņu un novērtēt sasniegtos rezultātus pēc plāna ieviešanas. Vispirms konkursa rezultāti tiks vērtēti reģionālā līmenī, izvirzot 15 labākās komandas no Pierīgas, Vidzemes, Kurzemes, Zemgales un Latgales reģioniem uz nacionālā līmeņa konkursu. Par balvām gādās «Zaļā josta» un tās partneri, bet uzvarējušās skolas iegūs nomināciju «Videi draudzīga mācību iestāde».

Oktobra sākumā visi interesenti un konkursa dalībnieki tiks aicināti uz izglītojošu ievada semināru. Sekojiet līdzi informācijai un lasiet konkursa «Caur izpratni – aktīvai rīcībai» nolikumu «Zaļā josta» mājaslapā http://www.lzj.lv internetā.

Projekta ietvaros biedrība «Latvijas Zaļā josta» skolēniem un jauniešiem ir izstrādājusi arī grāmatiņu «Mainos es. Mainies tu. Mainās visa pasaule», kurā ar vienkāršiem, praktiskiem piemēriem parāda, kā, mainot vien dažus ikdienas ieradumus, var uzlabot visas planētas veselību. Taču šeit atrodami ne tikai praktiski ieteikumi bērnam, bet arī noderīga informācija viņa vecākiem, vecvecākiem un arī citiem pieaugušajiem.

Lūk, daži padomi no grāmatiņas.

Samazināt klimata pārmaiņas spēj ikviens no mums:

Aizgriez krānu. Aizgriežot ūdens krānu, piemēram, tīrot zobus, katru dienu ietaupīsi vairākus litrus ūdens. Arī pilošs krāns mēnesī spēj patērēt tik daudz ūdens, ka ar to varētu piepildīt vannu.

Izslēdz gaismu, kad tā nav vajadzīga. Pēc iespējas vairāk izmanto diennakts gaišās stundas, agrāk mosties un agrāk ej gulēt.

Izmanto gaismas diožu kabatas lukturīti. Tā kalpošanas laiks ir gandrīz 100 tūkstoši stundu, kas nozīmē, ka jaunu lukturīti varēsi nepirkt desmitiem gadu, tā neradot liekus atkritumus un piesārņojumu.

Drukā mazāk. Izvērtē, vai ziņa no e-pasta vai kāds cits dokuments patiešām ir jādrukā. Ja drukā, centies apdrukāt lapas abas puses, izmantot no vienas puses jau apdrukātu papīra lapu vai izdrukas otru pusi vēlāk izmantot melnrakstiem.

Neiznieko ēdienu. Iegādājies un uz šķīvja liec tikai tik daudz pārtikas, cik patiešām apēdīsi. Atrodi iespēju lietderīgi izlietot pārpalikumus. Tā tu samazināsi atkritumu apjomu, kā arī novērsīsi emisijas, ko rada papildu pārtikas ražošana.

Gatavojot ēdienu, uzliec katlam vai pannai vāku. Tā tu ietaupīsi lielu daļu enerģijas, kas nepieciešama ēdiena pagatavošanai.

Lieki nevirini ledusskapi un neturi to ilgi vaļā, lai vēsais gaiss bez vajadzības neaizplūst. Ledusskapja saturs nav kino, ko vērot, – izdomā jau laikus, ko ēdīsi, un to arī veikli paņem.

Izmazgā savas zeķes un veļu pats – ar rokām. Tas ir visekoloģiskākais un zaļākais drēbju mazgāšanas veids, turklāt nerada CO2 izmešus.

Velc sezonai piemērotu apģērbu arī tad, kad esi telpās. Kā zināms, nav sliktu laikapstākļu, ir tikai nepiemērots apģērbs. Izvēloties atbilstošu apģērbu, telpas nebūs papildus jādzesē vai jāsilda.

Vai tu zini, ka, lai mazinātu klimata pārmaiņas:

Ik pa laikam jānotīra apputējušās spirāles ledusskapja aizmugurē, lai veicinātu siltuma izkliedi un paaugstinātu ledusskapja energoefektivitāti. Putekļainu spirāļu dēļ ledusskapis var patērēt pat par 30% vairāk elektrības.

Telpas nevajag pārkurināt. Samazinot temperatūru tikai par 1°C, var ietaupīt pat 5-10% no mājsaimniecības elektrības rēķina un novērst CO2 emisiju līdz pat 300 kg uz vienu mājsaimniecību gadā.

Gaisa kondicionētāji ir īsti enerģijas rijēji. Lai dzesētu telpas, saprātīgāk ir lietot ventilatoru. Istabas gaisa kondicionētājs darbojas vidēji ar 1000 W jaudu, radot aptuveni 650 g CO2 emisijas stundā.

Dedzinot atkritumus, rodas bīstams kaitējums videi. Sadedzinot atkritumus nepiemērotos apstākļos (ugunskurā, mājas kurtuvē), rodas cilvēka veselībai un apkārtējai videi kaitīgi izmeši: putekļi, smagie metāli, dioksīni, skābo lietu veidojošas gāzes, kā arī klimata pārmaiņas veicinošas gāzes, galvenokārt CO2.

Uzturā, cik iespējams, jālieto vietējā pārtika atbilstoši sezonai. Tas ir draudzīgi ne tikai cilvēka veselībai, bet arī videi, jo mākslīgās ekosistēmās vai siltumnīcās audzētiem produktiem nepieciešams milzīgs enerģijas daudzums temperatūras uzturēšanai. Savukārt preču pārvadāšana ar lidmašīnu no vienas pasaules malas uz otru rada 1700 reižu lielāku CO2 emisiju apjomu nekā to pārvadāšana kravas mašīnā 50 km attālumā.

Lai saudzētu planētu, var izmēģināt kādu no pārvietošanās alternatīvām, piemēram, braukšanu ar velosipēdu, iešanu kājām, automašīnas izmantošanu vairākiem cilvēkiem kopā, sabiedrisko transportu, veikt darbu mājās, izmantojot internetu un telefonu. Uz katru automašīnas dzinējā sadedzinātās degvielas litru vidēji tiek radīti vairāk nekā 2,5 kg CO2.

Jāceļo atbildīgi. Lidošana ir pasaulē visstraujāk augošais CO2 emisiju avots. Lidot ir vērts tikai attālumos, kas lielāki par 700 km. Pārējos gadījumos, ja vien iespējams, vēlams izvēlēties vilcienu vai autobusu. Piemēram, lidojumā pāri Atlantijas okeānam radīto CO2 emisiju apjomi ir līdzvērtīgi tiem, ko vidusmēra cilvēks rada gada laikā, apmierinot visas savas vajadzības, tostarp izmantojot apgaismojumu, apkuri un braucot ar automašīnu.

Ekobraukšana ir pasaules praksē pārbaudīts braukšanas paņēmienu komplekss, kas ļauj ietaupīt degvielu un saudzēt vidi. Ieguvums ir degvielas ietaupījums līdz pat 15%, līdz 25% samazināta iespēja iekļūt satiksmes negadījumos un krietni mazāks gaisa piesārņojums (CO2 izmeši). Raugies, lai autovadītājs nebrauc ātrāk par 90 km/h!

Iegādājoties Ziemassvētku eglīti, kas iestādīta podiņā, izglābsi citu eglīti no nociršanas, turklāt, vēlāk pārstādot to dārzā vai mežā, varēsi priecāties par kociņu daudzus gadus.

Lasi, uzzini un piedalies konkursā «Caur izpratni – aktīvai rīvcībai». «Zaļā josta» aicina ikvienu taupīt dabas resursus un nepiesārņot vidi, pašiem atbalstīt videi draudzīgu dzīvesveidu un mudināt arī līdzcilvēkus dzīvot sadraudzībā ar sevi un dabu. •