Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 

 

Gaisa siltumsūknis telpās izskatās tikpat neuzkrītoši kā kondicionieris.

Mājas ārpusē gaisa siltumsūknis ir kā neliela kaste.

 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemtas 18 atsauksmes
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Siltums no gaisa

Ilze Liepa


Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta projekts «Atjaunojamo energoresursu izmantošana mājsaimniecību sektorā» Latvijā aktualizējis ne vienu vien inovatīvu vides risinājumu. Šai sakarā uzzināju, ka līdztekus zemes un ūdens siltumsūkņiem pastāv arī gaisa siltumsūkņi, kurus pašlaik raksturo kā inovatīvu, videi draudzīgu un efektīvu apkures alternatīvu par pieņemamu cenu. Izklausās teju neticami, tāpēc aicināju uz sarunu uzņēmuma «Mare Vērpete», kas jau vairāk nekā astoņus gadus veic gaisa siltumsūkņu uzstādīšanu, īpašnieku Juriju Petuhovu.


Tuvojas ziema, tāpēc aktuāls ir jautājums, kā sildīt māju videi draudzīgi, tajā pašā laikā neizputot...

Labs jautājums! Atbildi uz to meklē visa pasaule, turklāt tas tiešām ir svarīgi, lai mājokļa sildīšana būtu ne tikai lēta, bet arī nevairotu cilvēka ietekmi uz dabu un klimatu. Jebkurā gadījumā – loģiski būtu domāt, ka, ja gribi siltu mājokli, kaut kas būtu jādedzina. Ja ir krāsns, tad Latvijas apstākļos vislabākais kurināmais, protams, ir malka. Taču tam ir liels mīnuss, proti, šādā gadījumā cilvēks ir piesaistīts mājai, jo, lai neaizsaltu ūdens apkures sistēmā, kanalizācijā utt., ziemā tā tomēr ir jākurina katru dienu. Tātad vajag kaut ko, kas uzturētu siltumu arī kurināšanas starplaikos. Tāpēc uzskatu, ka tikai malkas apkure vien nav pats labākais risinājums. Nav vairs tie laiki, kad ik rītu kā sendienās varēja apdarīt mājas soli, apkopt lopus un pēc tam visu dienu māju kurināt. Patlaban lielākajai daļai cilvēku ir cits dzīves ritms. Paralēli malkai ir citi, automatizēti, siltumieguves risinājumi, kad kurināmais ir šķidrs vai gāzveida, bet tas, savukārt, nav ekoloģiski un ilgtspējīgi.

Ko darīt? Sabiedrības prasības pēc komforta aug ar katru dienu.

Ekonomiski un zaļi ir pieiet šiem jautājumiem ar saprātu. Šajā sakarā man patīk skandināvi, jo viņiem ar augsts dzīves līmenis, bet vienlaikus ļoti ekoloģiska un ekonomiska domāšana. Savukārt pie mums naudas maka biezums tiek demonstrēts ar milzu māju celtniecību. Negribu, ka mani uzskata par ekstrēmi zaļu, taču domāju, ka šajā jautājumā vajadzīga krietni lielāka samērība un saprāts, bet, ja nu reiz šī lielā māja ir uzcelta, tad nopietni jāizvērtē, kā tajā dzīvot. Piemēram, kaut vai tāda it kā sīka, bet ļoti būtiska atziņa: nav nekādas vajadzības ziemā uzturēt vienādi augstu temperatūru visās telpās. Tas pat nav veselīgi. Ikviens mediķis apstiprinās, ka daudz veselīgāk ir gulēt nedaudz vēsākā telpā, nekā to uzturam dzīvojamajā telpā. Un tas ļaus ne tikai ekonomēt enerģiju, dabas resursus un paša finanšu līdzekļus, bet arī samazināt ietekmi uz klimata pārmaiņām.

Pēdējos gados populārs enerģijas iegūšanas veids ir dažādi siltumsūkņi. To pirmsākumi meklējami Skandināvijā un Kanādā. Siltumsūknis var paņemt siltumu no zemes, ūdens vai gaisa un tādējādi samazināt elektrības patēriņu siltuma uzturēšanai un ūdens sildīšanai mājā. Siltumsūknis darbojas pēc tāda paša principa kā ledusskapis. Siltumsūknis ņem siltumu no zemes, gaisa vai ūdens un novirza to uz telpām.

Dzirdēti dažādi viedokļi par siltumsūkņiem. Kā lai zina, kurš no tiem ir piemērotākais Latvijas klimatiskajiem apstākļiem?

Jā, ir izskanējuši dažādi viedokļi par zemes siltumsūkņa piemērotību Latvijas klimatiskajiem apstākļiem. Tā ir viena no alternatīvām, taču nav piemērota visur un visiem. Zemes siltumsūkņi ņem saules enerģiju, ko akumulējusi zeme vasarā. Šie siltumsūkņi ir populāri Skandināvijā, kas faktiski «sēž» uz lieliem granīta klučiem. Granīts pats par sevi ir kā milzīgs akumulators, kurš akumulē un dabīgā veidā ļoti labi vada saules enerģiju. Tāpēc skandināviem atliek vien ieurbt granītā aptuveni 180 m dziļu caurumu un, nelietojot tērauda un plastikāta caurules, ievietot tur siltumsūkņa cauruli, un «sūkt» siltumu. Tas ir milzīgs ietaupījums un ļoti pareizi no ekoloģijas viedokļa. Latvijā pārsvarā ir māls, smilšmāls, smilts utt., kas nav tie labākie siltuma vadītāji, tāpēc pie mums zemes siltumsūknis pārsvarā nevar nodrošināt maksimālo efektu. Kaut arī mūsu firma zemes siltumsūkņus neierīko, ir nācies uzklausīt par tiem sūdzības. Visspilgtāk atmiņā palicis kāds gadījums Jūrmalas pusē, kur teju kāpu zonā tika ierakts zemes siltumsūknis. Saimniece sāpošu sirdi sūrojās, ka iztērēta milzu nauda, viss dārzs uzrakņāts, nekas vairs neaug, bet siltuma, cik vajag, kā nav, tā nav, – aug tikai elektrības patēriņš… Diemžēl tas ir likumsakarīgi, jo smilts ir tikai siltumizolators, tādēļ konkrētajā gadījumā zemes siltumsūknis bija darboties absolūti nespējīgs. Ir pamatoti ielikt zemes siltumsūkni tur, kur ir augsts gruntsūdens, piemēram, Mārupes pļavās vai kādā purvainā vietā, taču mālā vai smiltīs tas būs pilnīgi bezjēdzīgi.

Ļoti labs resurss ir saules enerģija, bet arī tai ir viens būtisks mīnuss. Tad, kad mums to visvairāk vajag, proti, ziemā, mums tās tiek vismazāk, pat gaišā dienā. Esam diezgan tālu uz ziemeļiem, tāpēc saules enerģiju, it īpaši, ja runa ir par saules baterijām, uzskatu par luksusu, līdzīgi kā hibrīdauto pirkšanu tieši tagad. Ir mazliet jānogaida, līdz tiks radīti efektīvāki, lētāki un mums piemērotāki prototipi. Savukārt pareizi izvēlēti saules kolektori ir mūsu reģionam jau daudz piemērotāki. Arī vēja enerģija ir labs atjaunojamais resurss, bet tā diemžēl ir izteikti reģionāla un sezonāla rakstura.

Tāpēc klientam vajadzētu konsultēties ne tikai ar dažādu tehnoloģiju tirgotājiem, bet arī ar speciālistiem un pašam izvērtēt, kāds risinājums būtu piemērotākais. Visas šīs alternatīvās tehnoloģijas lielākajā daļā gadījumu tiešām ir ļoti labas, taču ir jāsaprot, kādiem apstākļiem tās radītas, un tad jāpārdomā, vai konkrētajā gadījumā ir iespējams nodrošināt tādus apstākļus, kādi nepieciešami.

Kolēģe savā lauku mājā ierīkoja gaisa siltumsūkni. Līdz tam par tādu nebiju pat dzirdējusi.

Uzskatu, ka šis sūknis ir ļoti laba alternatīva Latvijas apstākļiem. Gaiss ir resurss, kas ir pieejams nepārtraukti neatkarīgi no apkārtējās temperatūras un diennakts vai gada laika. Gaisa enerģiju izmantot ir diezgan komplicēti, taču ir vairākas kompānijas, kas to ir iemācījušās veiksmīgi īstenot. Tā sauktais «gaiss–gaiss» tipa siltumsūknis ņem enerģiju nevis no zemes, gruntsūdeņiem, saules vai vēja, bet gan no gaisa. Tas ir milzīgs, neizsmeļams resurss, kam lielās pasaules firmas, piemēram, «Mitsubishi Electronic», «Panasonic», «Toshiba» u.c., paredz lielu nākotni un strādā pie šo tehnoloģu pilnveides. Turklāt – un tas ir svarīgi visās ziemeļu reģiona valstīs, arī Latvijā, – šie gaisa siltumsūkņi strādā vienlīdz labi gan pie pozitīvām, gan negatīvām gaisa temperatūrām.

Siltumsūkņi, ar kuriem strādā mūsu firma, ir konstruēti tā, lai tiktu galā ar mūsu bargo ziemeļu klimatu un sniegtu iekārtu augstu siltuma ražību pat pie ļoti zemām āra gaisa temperatūrām.

Ārpustelpu daļā?

Gaisa siltumsūknis sastāv no divām daļām: ārējās, kas atrodas ārpus telpām, un vienas vai vairākām daļām iekštelpās. Ārpustelpu daļa paņem siltumu no āra gaisa, novada to uz iekārtas iekštelpu daļu, kur šis gaiss tiek uzsildīts, un ar ventilatora palīdzību telpās ieplūst jau silts gaiss. Ar gaisa siltumsūkni nevar sildīt ūdeni vai radiatorus. Protams, jāņem vērā, ka, krītoties āra gaisa temperatūrai, krītas arī siltumsūkņa energoefektivitāte (COP), tādēļ ekstrēmi aukstās dienās vēlams to kombinēt ar papildu apkuri, piemēram, krāsns vai elektrisko apkuri. Taču zinātne nestāv uz vietas, katru gadu ražotāji izstrādā arvien jaunas tehnoloģijas un uzlabojumus, lai šis temperatūras kritums būtu arvien mazāks. Patlaban apkures sezonas laikā «gaiss–gaiss» tipa siltumsūknis nodrošina vismaz 70–90% no mājai nepieciešamā siltuma.

Brīžos, kad siltumsūknis tiek kombinēts ar citu apkures veidu, ir svarīgi, ka šī apkures sistēma ir pareizi noregulēta un tās termostati labi darbojas, lai ietaupījums būtu pēc iespējas lielāks. Būtiska nozīme ir arī mājas plānojumam. Lai siltums varētu netraucēti un efektīvi izplatīties, vislabākais ir atklāta tipa mājokļa plānojums bez daudzām noslēgtām telpām.

Ja iegūto ietaupījumu pārrēķina skaitļos, viegli saprast, ka gaisa siltumsūkņa saražotais siltums ir aptuveni trīs reizes lētāks nekā apkure ar elektrību, aptuveni divas reizes lētāks nekā apkure ar dīzeļdegvielu vai sašķidrinātu gāzi. Proti, no katra kilovata, kas tiek patērēts, lai darbinātu gaisa siltumsūkni, iegūst līdz pat 5 kW siltuma enerģijas, kas silda māju. Bez tam šis siltumsūknis veicina labāku iekštelpu klimatu ar jonizācijas palīdzību.

Šāds sūknis vienlīdz labi darbojas kā dzīvojamajā mājā vai noliktavā, tā arī vasarnīcā, ko apmeklē vien nedēļas nogalēs. Nodrošināta tiek konstantu temperatūra, taču ļoti svarīgs nosacījums tam ir telpu siltumizolācija. Diemžēl nereti nākas saskarties ar celtnieku darba slikto kvalitāti, ko cenšamies atklāt jau laikus un rekomendēt, kā defektus novērst. Runājot par, piemēram, vasarnīcu apsildīšanu, piedāvājam tādu pakalpojumu kā attālinātā vadība ar SMS starpniecību, kas ļauj regulēt telpu temperatūru, sūtot īsziņas. Šādi iespējams gan pārslēgt režīmus, gan izslēgt vai ieslēgt iekārtu. Nemitīgi sekojam līdzi jaunumiem šai nozarē, jo gaisa siltumsūkņi ir mūsu specializācija. Par mūsu piedāvāto produktu kvalitāti esmu pilnīgi pārliecināts, tāpēc ar mierīgu sirdi gan siltumsūkņiem, gan to ierīkošanas pakalpojumiem dodam piecu gadu garantiju. Kamēr nav atklāts kaut kas kardināli jauns, uzskatu, ka tā šobrīd ir vislētākā, labākā un vieglāk ierīkojamā alternatīvā apkures sistēma. Turklāt tās montāža arī ir pavisam ātra. Gaisa siltumsūkni var uzstādīt vienas die-nas laikā. Mājā nav nepieciešama visas elektroinstalācijas pārbūve. Pie ēkas fasādes vienkārši tiek piestiprināta kaste, kuru, ja īpašnieks pārdomā, var arī noņemt. Tā patiesi ir alternatīva ar nākotni.

Izklausās patiešām vienkārši.

Ierīkojot gaisa siltumsūkni, samazinās ne tikai apkures izmaksas, bet rodas iespēja arī atdzesēt māju karstās vasaras dienās, proti, karstā laikā siltumsūkni var izmantot arī par kondicionētāju. Jāteic gan, ka šādā režīmā tas nestrādā tik efektīvi, jo gaisa dzesēšana nav siltumsūkņa galvenais uzdevums. Taču, ja mājā ir laba izolācija, tad arī vasarā nevajadzētu būt problēmām ar karstumu. Ir bijis ļoti daudz gadījumu, kad, apsekojot potenciālo objektu, konstatējam, ka ēkas siltumizolācijas kvalitāte ir vienkārši drausmīga, un tur vainojams paviršs celtnieku darbs. Klasisks variants: starp siltumizolācijas vati un sijām ir tādas spraugas, pa kurām brīvi var izvilkt cauri papīra lapu. Varbūt kādam šāda spraudziņa šķitīs tīrais nieks, taču, ja saliek visas šīs spraugas kopā, sanāk milzīgs caurums, pa kuru aizplūst siltums. Un visus nākamos gadus šādā ēkā dzīvojošajiem nāksies maksāt par apkārtējās vides uzsildīšanu. Teorētiski jau māju var piesildīt arī ar vienu sveci, jautājums tikai, cik ātri siltums pamet telpas. Ideālais salikums ir pareizi un gudri uzbūvēta māja, kurā tiek izmantotas jaunākas apsildes tehnoloģijas. Tagad to mēdz saukt par pasīvo māju, bet man nepatīk šis nosaukums. Es šādas mājas saucu par gudrajām jeb pašpietiekamajām māju. Tādā mājā enerģijas daudzums, kas nepieciešams tās uzsildīšanai un arī atdzesēšanai, ir samazināts desmitkārt.

Resursus jāmācās taupīt ikdienā. Tas ir ne tikai ekonomisks, bet arī ekoloģisks uzdevums. Izvēloties videi draudzīgas tehnoloģijas, šajā gadījumā – apkures sistēmu, mēs katrs samazinām savu ekoloģiskās pēdas nospiedumu uz planētas. Runājot par elementāriem risinājumiem ikdienā, pastāstīšu piemēru. Kāds klients sūdzējās, ka gaisa siltumsūknis tomēr nenodrošinot pietiekamu siltumu telpās. Kad izpētījām situāciju, konstatējām, ka viņam ir liels suns, kas brīvi staigā iekšā un ārā, regulāri atstājot mājas durvis vaļā. Tādā situācijā nav jābrīnās, ka siltais gaiss aizplūst. Jūs pat iedomāties nevarat, kādus siltumzudumus var radīt vaļā atstātas durvis! Pa tām siltums izlido ārā momentāni, bet vietā ieplūst aukstais gaiss, kas atkal no jauna ir jāsilda. Tātad kaut vai tik elementāra lieta kā durvju aizvēršana, bezjēdzīga nevirināšana jau nodrošina siltumenerģijas efektīvāku uzkrāšanos telpās. Mēs izglītojam savus klientus, jo nereti saskaramies ar līdzīgu neizpratni. Cilvēki savā ikdienā bieži vien pat neaizdomājas par šādiem sīkumiem.

Lasīju, ka nu jau ir vēl jaunāki – «gaiss–ūdens» tipa siltumsūkņi...

Jā, mēs arī ar tādiem strādājam. «Gaiss–ūdens» tipa siltumsūknis no iepriekš aprakstītā sūkņa atšķiras ar to, ka ņem siltumu no āra gaisa tāpat kā «gaiss–gaiss» tipa siltumsūknis, taču silda nevis gaisu, bet gan novada siltumu uz ūdens apsildes siltuma sistēmu un silda šķidrumu, kas ir radiatoros. Šis siltumsūknis ir labs ar to, ka var uzsildīt gan krāna ūdeni, gan ūdeni grīdas vai radiatoru apsildei. Tehniski siltumsūkņa ārpustelpu daļa tiek novietota ārpus mājas un ņem siltumu no gaisa. Iegūtā enerģija pēc tam uzsilda ūdeni tvertnē, kas atrodas mājas iekšienē. «Gaiss–ūdens» siltumsūknis parasti ietaupa 50–60% no mājas siltuma un siltā ūdens vajadzības gada laikā.

Esmu dzirdējis pārmetumu, ka siltumsūkņus darbina elektrība. Taču nosauciet kaut vienu siltumrades iekārtu, kuru nedarbinātu elektrība! Vienīgā, ko zinu, ir krāsns. Jā, tur gan var iztikt bez elektrības. Taču, tiklīdz runa ir par jebkādu centrālās apkures variantu, visur, vismaz pagaidām, līdzdalīga ir elektrība.

Gaisa siltumsūkņi... Savulaik tas droši vien izklausījās pēc nereāla sapņa: tehnoloģija, kas rada enerģiju no nekā, no tīra gaisa.

Jā, taču nu tā ir tagadne. Mums visapkārt ir enerģija, tikai jāmācās to efektīvi paņemt un izmantot. Arī mēs paši esam enerģija un, pat šādi sēžot, katrs saražojam un izstarojam aptuveni 40 W enerģijas.

Nereti esam labāki «radiatori» par radiatoriem.

Tieši tā. Tur, kur ir daudz cilvēku, apkure faktiski nav vajadzīga. Tur kļūst karsti un trūkst gaisa.

Un nu beidzamais jautājums, kas tagad noteikti interesēs daudzus: kādas tad ir gaisa siltumsūkņa izmaksas?

Gaisa siltumsūkņi faktiski ir viena no vislētākajām jauno tehnoloģiju alternatīvām. Salīdzinot ar citām siltumsūkņu sistēmām, gaisa siltumsūkņiem bez jau pieminētās enerģiju taupošās funkcijas telpu uzsildīšanai nepieciešamas arī salīdzinoši zemas sākuma investīcijas. Gaisa siltumsūkņa cena kopā ar uzstādīšanu svārstās no 1000 līdz 3000 latiem. Taču vēl līdz 1. novembrim ir lieliska iespēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas KPFI projekta «Atjaunojamo energoresursu izmantošana mājsaimniecību sektorā» ietvaros ietaupīt 50% no apkures iekārtu ierīkošanas izmaksām, proti, no valsts var atgūt pusi ieguldītās naudas. Mēs palīdzam cilvēkiem sagatavot visus dokumentus, kas nepieciešami, lai pieteiktos šim projektam. Tātad vēl ir iespēja sagatavoties, lai startētu šajā veiksmīgajā programmā.

Vairāk informācijas par gaisa siltumsūkņiem mājaslapā http://www.silta-maja.lv internetā. •