Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemta 1 atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Spāres – klimata pionieri

Mārtiņš Kalniņš;
autora foto


Spāres – kukaiņu klases spāru (Odonata) kārtas kukaiņi ar tā saukto nepilnīgo pārvēršanos. Latvijā konstatētas 59 spāru sugas.

Spārēm kā plēsējiem ir būtiska nozīme dažādu bezmugurkaulnieku populāciju, to skaitā odu, mušu un knišļu, regulēšanā. To nozīmi ekosistēmās palielina tas, ka pieaugušās spāres dzīvo uz sauszemes, bet kāpuri – ūdenī.

Spāres ir nozīmīgs medījums lašveidīgo zivju mazuļiem un putniem, piemēram, kaijveidīgajiem, ūdensstrazdiem, mušķērājiem, cielavām u.c.

Spāru kāpurus izmanto bioindikācijā – ūdenstilpju ekoloģiskās kvalitātes noteikšanai. Savukārt pieaugušās spāres arvien vairāk tiek izmantotas klimata pārmaiņu raksturošanai.


Klimats un tā pārmaiņas veido un pārveido dzīvnieku pasauli, un tas notiek gan gadu simtu un tūkstošu laikā, gan īsākā laika peridā. Tā kā nav pieejama precīza informācija par senajiem laikiem, varam izteikt vien pieņēmumus par to, kas un kā noticis. Bet pēdējo 100 gadu laikā iespējams arvien precīzāk fiksēt datus par vidi, tāpēc šos pieņēmumus var vai nu apstiprināt, vai noraidīt. Mēs jau zinām, ka karstās vasarās pie mums parādās vai sāk vairoties dažādi dienvidu zemēm raksturīgi kukaiņi, ka karstas un garas vasaras ir priekšnosacījums tam, lai vairotos pat bruņrupuči. Stipri vēji var atnest kādu maldu viesi putna izskatā. Tās pašas karstās vasaras var izžāvēt seklākus dīķus un iznīcināt tur mītošo invazīvo zivju, piemēram, rotanu, populāciju un līdz ar to atkal nodrošināt labu vairošanās vietu retai vietējai sugai – sarkanvēdera ugunskrupim. Mēs zinām daudz, taču vēl vairāk ir tā, ko nezinām. To, ka pēdējās desmitgadēs fiksēta vispārēja gaisa temperatūru paaugstināšanās, ir konstatējuši zinātnieki gan Latvijā, gan citur pasaulē. Kā tas ir ietekmējis un ietekmēs dzīvniekus, ir ļoti aktuāls, bet līdz galam neizpētīts temats. Lai izdarītu secinājumus, kas jau ir mainījies un kas varētu mainīties nākotnē, jāzina, kā ir bijis pagātnē.

Spāru pētnieki Latvijā

Pirmās ziņas par spārēm Latvijas teritorijā ir jau no 18. gadsimta otrās puses, un tās publicētas Rīgas aptiekāra dēla Jakoba Benjamiņa Fišera grāmatā «Versuch einer Naturgeschichte von Livland» (1778). Toreizējā Līvzemē ietilpa gan Vidzeme, gan daļa Igaunijas. Tomēr, tā kā Fišers dzīvoja un strādāja Rīgā, minētās piecas spāru sugas, visticamāk, pieskaitāmas Latvijas faunai. 1864. gadā mācītājs Johans Heinrihs Kavals publicēja Kurzemes – visticamāk, Puzes apkārtnes – spāru sugu sarakstu. Gandrīz 15 gadus vēlāk Andre Brutans publicēja darbu par Baltijas spārēm, kur apraksta spāru faunu Daugavpils un Daugavas apkārtnē starp Krustpili un Līvāniem. 18.–19. gadsimta darbos ir atrodamas ziņas jau par 26 spāru sugām. Tomēr nav zināms, cik daudz laika pētījumiem veltījuši un kādas metodes šie pētnieki izmantojuši. Tādēļ par pirmo, pilnīgāko Latvijas spāru sugu sarakstu uzskatāms latviešu hidrobiologa Bruno Bērziņa darbs (1942) ar 47 sugām un entomologa Zanda Spura darbs (1956) ar 53 sugām. Turpmākajos 40 gados dažādās publikācijās Latvijas spāru faunā minētas 53–54 sugas.

Jaunas sugas Latvijā

To, kad Latvijā sākās straujākas izmaiņas spāru faunā, grūti pateikt. Tomēr spāru pētījumi pagātnē un «sugu kalendārs» dod norādes, ka izmaiņas kļuvušas straujākas tieši pēdējo 15–20 gadu laikā:

  • 1995. gadā Papē tika noķertas vairākas klejotājdižspāres Anax ephippiger;
  • 2001. gadā Mazajos Kangaros noķerta un 2010. gadā pie Bauskas nofotografēta joslu klajumspāre Sympetrum pedemontanum;
  • 2002. gadā Andrupenes apkārtnē tika atrasta Sibīrijas dižspāre Aeshna crenata;
  • 2005. gadā Klāņu purva apkārtnē tika noķerta brūnā ezerspāre Orthetrum brunneum;
  • 2008. un 2009. gadā vairākās vietās Latvijā tika konstatēta Partenopes dižspāre Anax parthenope;
  • 2009. un 2010. gadā vairākās vietās Latvijā tika konstatēta agrāk redzētā, tomēr apšaubītā sarkandzīslu klajumspāre Sympetrum fonscolumbii.

Izpētot šo sugu izplatības areālus Eiropā un salīdzinot ar citu valstu pētnieku atziņām, atsevišķie mozaīkas gabaliņi sāka veidot vienotu «bildi». Gandrīz visas minētās sugas, atskaitot Sibīrijas dižspāri, ir dienvidu sugas, kas tiek konstatētas arvien tālāk uz ziemeļiem. Nīderlandes zinātnieki vairāku spāru sugu izplatīšanos uz ziemeļiem saista ar temperatūras paaugstināšanos. Un ne tikai saista, bet arī statistiski pamato.

Gaidām duci jaunumu

Apkopojot publicēto un nepublicēto informāciju par Latvijas un tai blakus esošo teritoriju spāru faunas izmaiņām pēdējo 20 gadu laikā, var prognozēt faunas izmaiņas nākotnē. Pavisam Latvijai blakus esošajās teritorijās reģistrētas 11 spāru sugas, kas nav sastopamas Latvijā. Tiesa gan, vienas sugas (ar īpašu nosaukumu – Sympetrum erotica) noteikšanā, iespējams, pieļauta kļūda. Maz ticams, ka šīs Tālo Austrumu sugas īpatnis varētu būt atlidojis līdz Lietuvai. Par vēl divām sugām ir zināms, ka tās Eiropā strauji izplatās ziemeļu virzienā. Tādēļ visai ticams, ka Latvijas faunā visai tuvā nākotnē varētu parādīties vēl kāds ducis spāru sugu – klimata pionieru.

Teorētiski dabā jāpastāv līdzsvaram. Ja spāru vidū ir klimata pionieri, tad, visticamāk, jābūt arī klimata bēgļiem. Runājot par kukaiņiem, pierādīt, ka kaut kā nav, ir krietni grūtāk. Ja ir, tad ir! Bet – ja nav? Nav tādēļ, ka nav, vai tādēļ, ka neatrada? Tomēr šajā jomā datu pietrūkst. Var tikai izteikt dažus minējumus un jautājumus. Spāru, kas pārstāv ziemeļu sugas, mums nav daudz: ziemeļu krāšņspāre Coenagrion johhansoni, debeszilā dižspāre Aeshna caerulea, Sibīrijas dižspāre Aeshna crenata. Šo sugu areālu robežas, iespējams, laika gaitā pārvietosies ziemeļu virzienā un šīs sugas no Latvijas varētu izzust. Bet varbūt klimata pārmaiņas liks bēgt augsto purvu sugām – sūnupurvu dižspārei Aeshna subarctica un ziemeļu smaragdspārei Somatochlora arctica? Klimata ietekme var būt arī citāda. Piemēram, kāda no jaunajām sugām var sākt konkurēt par teritoriju vai barību ar «pamatiedzīvotāju». Te būtu jāpapēta, vai, piemēram, Partenopes dižspāre Anax parthenope nesāks konkurēt ar karalisko dižspāri Anax imperator. Ir zināms, ka klimata pārmaiņu ietekmē mainās kukaiņu vairošanās cikli un tie sāk nesakrist ar dažu putnu vairošanās cikliem. Rezultāts – putnu mazuļu barošanas laikā ir mazāk kukaiņu, nekā putnam «ieplānots», tādēļ mazuļi cieš badu. Par visiem kukaiņiem tik plašu pētījumu nav. Zināms gan, ka spāru izlidošanas laiks pamazām kļūst aizvien agrāks. Tomēr interesanti – kāda ir spāru, knišļu un odu dzīves ciklu saistība?

Pirmatklājēja prieks

Pirmajam pamanīt agrāk neredzētu sugu nav tikai zinātnieku priekšrocība. Protams, zinātnieki zina labāk, kur (kādos biotopos) un kad jaunās sugas būtu meklējamas. Tomēr – lai cik interesanti būtu jaunu sugu meklējumi, tomēr pašlaik tie ir un paliek tikai pusotra Latvijas spāru pētnieka brīvā laika un materiālo iespēju robežās. Tādēļ, kā jau tas ir pierādījies, kukaiņu pētniecība un/vai fotografēšana kā vaļasprieks dod gan jaunas zināšanas par retajām sugām, gan jaunās sugas. Partenopes dižspāri neatkarīgi viens no otra nofotografēja dabas gids un ceļotājs Andris Klepers un fotogrāfs Vladimirs Vaņkovs. Joslu klajumspāri nofotografēja Karīna Širve. Dabas fotogrāfs Uģis Piterāns nofotografēja sīkspāri, un izrādījās, ka tā ir jauna sugas atradne Latvijā. Protams, ne jau katra spāre būs jaunums vai retums. Tomēr fotogrāfijas dod lielu ieguldījumu mūsu zināšanās par spārēm. Latvijas spāru atradņu datubāzē šādu tā saukto gadījuma novērojumu ir vairāk nekā 1500, un nelielajai Latvijas teritorijai tas ir daudz.

Viena no klimata pārmaiņas raksturojošām pazīmēm ir vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās. Šī temperatūras paaugstināšanās ietekmē arī spāres. Pētījumi par spāru faunas izmaiņām temperatūras paaugstināšanās rezultātā ir veikti vairākās Eiropas valstīs. Un secinājumi visur ir līdzīgi: pēdējo aptuveni 20 gadu laikā klimata pārmaiņu, t. i., temperatūras paaugstināšanās, dēļ Eiropā konstatēta daudzu spāru sugu areālu izplešanās ziemeļu virzienā. Dažas no sugām izplatās pakāpeniski, citas, izmantojot īpaši karstas vasaras, veido plašas ekspansijas un masveida lidojumus ziemeļu virzienā.

Ja arī tu vēlies piedalīties jaunu sugu atklāšanā, fotografē un liec savus novērojumus dabas novērojumu dienasgrāmatā http://www.dabasdati.lv! Ja ir kādi jautājumi, raksti – martins.kalnins@daba.gov.lv! •