Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu nav saņemta neviena atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Laiks renovēt māju

 

Lai arī vasarā nemaz negribas domāt par ziemu, jārēķinās, ka lielākā daļa daudzdzīvokļu ēku Latvijā ir būvētas laika posmā no 1946. līdz 1990. gadam, tādēļ tās ir ne tikai morāli, bet arī fiziski jau novecojušas. Šādas ēkas būtu nepieciešams renovēt un siltināt, un vasara ir īstais laiks, kad to darīt. Kopš 2008. gada ēku renovācijas pasākumu īstenošanu veicina LR Ekonomikas ministrijas izstrādātā programma «Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi», kuras ietvaros ir iespējams iegūt līdzfinansējumu ēkas atjaunošanas darbiem. Tomēr šis process norit pārāk lēni. Kopš programmas uzsākšanas ir nosiltinātas tikai 133 ēkas no aptuveni 800 iespējamajām. Tajā pašā laikā Igaunijā jau ir nosiltināts vairāk nekā 800 ēku, Lietuvā – 700 ēku. Kas iedzīvotājus Latvijā kavē veikt ēkas renovācijas darbus?

Programmas «Saprātīga enerģija Eiropai» ietvaros īstenojot projektu «Iedzīvotāju attieksme pret ēku energosertificēšanu»1, 2010. gadā tika intervēti ēku īpašnieki, lai noskaidrotu, kas motivē vai kavē sākt ēkas renovāciju. Pētījumā tika identificēti vairāki faktori: auksts dzīvoklis, slikts ēkas tehniskais stāvoklis, iespējas saņemt atbalstu, iespējas samazināt izmaksas par apkuri, informācija un zināšanas, naudas trūkums, kā arī citi viedokļi, piemēram, māja nav cilvēka personīgs īpašums. Izrādās, ka, par spīti naudas trūkumam, ēkas renovācijas darbi tiks realizēti, ja vienlaikus būs vairāki virzītājspēki: slikts ēkas stāvoklis, auksts dzīvoklis, atbalsta iespējas u.tml. Turklāt, jo vairāk šādu motīvu, jo lielākas iespējas, ka cilvēki vienosies māju siltināt.

Loģiski, ka lielākajai daļai iedzīvotāju galvenais iemesls ēkas siltināšanai ir auksts dzīvoklis. Zīmīgi, ka daļa iedzīvotāju ēku siltināšanu nesaista ar enerģijas ietaupījumiem, kas savukārt samazina izmaksas par apkuri, bet gan ar to, ka kļūs siltāk. Citi ēkas siltināšanu veic ar konkrētu mērķi – samazināt izmaksas par apkuri, jo ir dzirdējuši par energoefektivitātes jautājumiem. Tomēr jāatzīst, ka iedzīvotāju vidējais zināšanu līmenis un izpratne par siltumenerģijas zudumiem ēkās ir ļoti zems. Viens no respondentiem intervijā minēja: «Tas, ka ēka ir siltināta, ir mazsvarīgi, kad āra temperatūra ir krietni zem nulles, tā vajadzīga priekš nullītes, priekš plus, mīnus diviem grādiem.» Šāds viedoklis radies tāpēc, ka ziemas aukstajos mēnešos apkure ir ieslēgta jebkurā gadījumā, savukārt rudeņos un pavasaros apkures sezona nereti vēl nav uzsākta vai ir tikko beigusies, tādēļ dzīvokļos ir vēsi. Šeit spilgti iezīmējas Latvijas vidusmēra iedzīvotāja domāšanas veids un zināšanu trūkums, viņiem ēkas siltināšana galvenokārt ir saistīta ar paša sajūtām, nevis enerģijas ietaupījumiem.

Ir problēma rast risinājumu situācijā, kad dzīvokļu īpašnieki tikai daļēji apzinās savas īpašuma tiesības. Pastāv viedoklis, ka mājoklis skaitās tikai līdz dzīvokļa durvīm un viss, kas atrodas aiz tām, vairs nav viņu darīšana. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka visa daudzdzīvokļu ēka pieder dzīvokļu īpašniekiem un apsaimniekotājs ir tikai iedzīvotāju pilnvarota persona, kam būtu jāpilda sava «priekšnieka» prasības, lai nodrošinātu normālus dzīves apstākļus.

Protams, pašlaik, kad valstī ir ekonomiskā krīze un naudas ir maz, risks ņemt papildu kredītu, lai siltinātu ēku, ir viens no būtiskākajiem kavējošajiem faktoriem. Tajā pašā laikā savā mājoklī, t.i., dzīvoklī, iedzīvotāji veic kosmētisko remontu pat vairākas reizes gadā, lai noslēptu defektus, kas rodas ēkas sliktā tehniskā stāvokļa dēļ. Tādēļ iesaku padomāt, vai tomēr nav krietni prātīgāk un finansiāli ilgtspējīgāk paskatīties arī mazliet tālāk par savu degungalu un visiem mājas iedzīvotājiem kopīgi vienoties par ēkas renovāciju. •

 

1 Plašāka informācija projekta mājaslapā http://www.ideal-epbd.eu internetā

 

Projekta «IDEAL EPBD» vadītāja
Līga Ozoliņa