Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

 

 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu nav saņemta neviena atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Ar naftu tik tiešām ir cauri

Arnis Bergs,
Bezizmešu mobilitātes atbalsta biedrības vadītājs


Jau 2008. gada «Vides Vēstu» 1. numurā, rakstā «Ar naftu ir cauri», Jānis Brizga sniedza ieskatu naftas ēras tuvā noslēguma iespējamajos scenārijos, un šo gadu laikā nekas būtiski nav mainījies. Zinātnieki izstrādājuši prognozes par naftas krājumu perspektīvu un ieviesuši terminu «peak oil» – tas ir brīdis, pēc kura pieejamais naftas ieguves kopējais plūsmas ātrums (bareli dienā) būtiski samazināsies. Protams, naftas kopējie krājumi uz planētas tik drīz nebeigsies, taču atradnes, kas nodrošina visas pasaules pašreizējam patēriņam atbilstošu naftas ieguves plūsmas ātrumu, strauji iet mazumā. Naftas ieguve no netradicionālām ieguves vietām, piemēram, no darvas smiltīm vai ūdeņu dzīlēs, ir ne tikai dārga, bet, iespējams, nespēs nodrošināt lielo pieprasījumu. Starptautiskā Enerģētikas aģentūra ir atzinusi, ka «peak oil» jau ir sasniegts un ka tradicionāli iegūtas naftas plūsmas ātrums turpmāk tikai samazināsies. Citas institūcijas norāda uz būtisku naftas trūkumu, sākot jau no 2015. gada.


Pasaules, tajā skaitā Eiropas valstu, centieni samazināt fosilā kurināmā apjomu un īpatsvaru ir saistīti ne tikai ar vides aizsardzību, bet arī ar naftas ieguves niecīgajām perspektīvām. Eiropas Komisijas publicētajā transporta attīstības plānā «Baltā grāmata. Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu – virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu» (Baltā grāmata) ir ietverta prognoze par naftas pieejamības samazināšanos. Naftas biznesa nākotne un nepieciešamie pasākumi tiek publiski apspriesti ne tikai Eiropas Savienības (ES) pārvaldes institūcijās, bet arī dalībvalstīs. Piemēram, pirms gada viena no Londonas Sitijas ievērojamākajām organizācijām «Lloyd’s» publicēja pētījumu, kur brīdināja par «katastrofālām sekām» uzņēmumiem, kas nespēj sagatavoties darbībai naftas deficīta apstākļos un mazāku oglekļa emisiju ekonomikā. «Lloyd’s» apdrošināšanas kompānija un Karaliskais Starptautisko attiecību institūts paziņojis, ka Lielbritānijai jābūt gatavai uz «peak oil» un energoresursu piegādes pārtraukumiem laikā, kad pieaug degvielas pieprasījums Ķīnā un Indijā, kā arī ierobežojumiem attiecībā uz ražošanu, ko izraisa nepietiekamās investīcijas naftas ieguvē.

Sliktajām prognozēm vispirms jānotic

Ar naftas produktu izmantošanu saistīto nozaru pārstāvji, protams, ieinteresēti radīt pārliecību par iespējām saglabāt pierasto patēriņu. Dabiska ir arī cilvēku neticība, ka tik radikālas prognozes var piepildīties. Latvijā publiska diskusija par nākotnes enerģētikas jautājumiem, arī par naftas produktu pieejamību, manuprāt, ir nepietiekama, tādēļ nerodas pārliecība par to, vai Latvijas valdība paredz darīt ko vairāk par ES prasību formālu izpildi, bet aktīva darbība naftas piegādes un cenu risku mazināšanai ir būtiska Latvijas preču un pakalpojumu konkurētspējas nodrošināšanai.

Mūsu kaimiņvalsts Igaunija rīkojas apņēmīgi, piemēram, nodrošinot ar elektromobiļiem valsts pārvaldes institūcijas, kā arī paredzot nozīmīgu valsts atbalstu elektromobiļu iegādei. Igaunijas valdības darba augsto kvalitāti apliecina iecere par zaļās elektroenerģijas obligātu iepirkumu atbalstu saņēmušo elektromobiļu darbināšanai. Tādējādi, neņemot vērā citus ieguvumus, Igaunija varēs izmantot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu 3. panta 4. punktā noteikto: «..lai aprēķinātu no atjaunojamajiem energoresursiem iegūto elektroenerģiju, ko patērē jebkādos elektriskajos autotransporta līdzekļos, uzskata, ka šis patēriņš 2,5 reizes pārsniedz no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas daudzumu.»

Ir dzirdēti dažādi viedokļi par elektromobiļu ieviešanas Igaunijā lietderību, tomēr, ņemot vērā «peak oil» faktoru, tas, manuprāt, ir saprātīgs solis valstij, kas naftas produktus pilnībā importē. Elektromobiļu intensīva iegāde un lietošana dos iespēju Igaunijas autobraucējiem un autonozares inženieriem ātri iegūt plašu un precīzu ekspluatācijas pieredzi. Elektromobiļu klātbūtne liks Igaunijas iedzīvotājiem, to skaitā arī valsts un pašvaldības institūcijās strādājošajiem, biežāk aizdomāties par pārvietošanās veidiem un to efektivitāti.

Valstiskie uzdevumi

Protams, elektroenerģijas piedziņas pielietojums ir tikai viens no veidiem, kā aizstāt naftas produktus. Ja nevēlamies Latvijas bedraino ceļu problēmai (braukšana pa sliktiem ceļiem tērē vairāk degvielas) pievienot arī naftas produktu cenu un piegāžu nestabilitāti, ir jābūt valsts rīcības plānam, kas paredz Latvijai pieejamo resursu efektīvu izmantošanu. Turklāt valstu konkurences apstākļos būtiski ir izstrādāt praktisku plānu, kā arī izstrādāt to jau laikus, nevis novilcinot līdz kārtējās ES direktīvas izpildes gala termiņam.

Lai izstrādātu transporta attīstības plānu, var izmantot Balto grāmatu, kas sniedz pilnu sarakstu gan par problēmām, gan risinājumiem. Baltās grāmatas piedāvāto pilsētas transporta organizēšanas risinājumu sarakstā ir, piemēram, šādi:

– lielāks to cilvēku īpatsvars, kuri pārvietojas ar sabiedrisko transportu;

– iešanas ar kājām un braukšanas ar velosipēdu veicināšanai vajadzētu kļūt par pilsētu mobilitātes un infrastruktūras projektēšanas neatņemamu sastāvdaļu;

– jāveicina mazāku, vieglāku un specializētāku ceļu satiksmes pasažieru transportlīdzekļu izmantošana;

– lieli pilsētas autobusu, taksometru un piegādes kravas automobiļu parki ir īpaši piemēroti, lai ieviestu alternatīvas vilces sistēmas un dažādas degvielas;

– elektrisko, ūdeņraža un hibrīdtehnoloģiju izmantošana tā sauktā pēdējā kilometra piegādēm.

Transporta ilgtspējas apdraudējuma nopietnību raksturo Baltajā grāmatā iestrādātais mērķis: «Līdz 2030. gadam uz pusi samazināt tradicionālās degvielas automobiļu izmantošanu pilsētas transportā; līdz 2050. gadam pakāpeniski pārtraukt to izmantošanu pilsētās; līdz 2030. gadam lielākajos apdzīvotajos centros panākt pilsētu loģistiku praktiski bez CO2 emisijām.» Ko iesāksim Latvijā? Vai atkal nesekmīgi paļausimies uz «neredzamo roku» vai gaidīsim, ka kārtību ieviesīs «lielais brālis»? Vai praktiska rīcības plāna izstrādē spēsim saprātīgā laikā pārvarēt starpministriju barjeras? •