Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 
 
 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemtas 4 atsauksmes
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

 

Laba diena!

Šoreiz es kopā ar Ilzi Liepu meklēju atbildi uz jautājumu – kas ir ekociems? Vai tāds vispār iespējams? Un kas ir svarīgāk – dzīvot sadraudzībā un izpalīdzībā, netērēt ne daudz, ne maz, bet tik vien, lai pietiek; bet varbūt galvenais ir uzbūvēt videi un paša labsajūtai draudzīgu namu, izveidot pašpietiekamu ainavu, bet ar kaimiņiem daudz nepīties? Vai – gādāt, lai ēdiens veselīgs un kanalizācijas ūdeņi godam tiek attīrīti? Varbūt ekociems var būt virtuāls, jo latvieši vislabāk jūtas viensētā un tīmeklis pieejams arī laukos? Vai zaļa dzīve ir nabago nepieciešamība vai bagāto prieks?

Mēs nakšņojām «Camphill» ciematā «Rožkalni», un es joprojām nespēju nomierināties – Vilnis un Inga Neimaņi kopā ar domubiedriem Rencēnos ir izveidojuši paradīzi zemes virsū, jo uzskata, ka arī cilvēki ar īpašām vajadzībām ir pelnījuši pilnvērtīgu dzīvi saimē, kur darbs mijas ar svētkiem, nevis visu mūžu nīkt pansionātos, kā tas lielākoties ir pašlaik. Bet šo skaisto lauku dzīvi salmu mājā, kur ēd biodinamiski audzētu pārtiku, bauda mākslu un atzīmē gadskārtu ierašas, pašlaik izmanto tikai pieci iemītnieki! Laikam jau cilvēki baidās no pilnības, no harmonijas, viņi labāk jūtas tik ierastajā destruktīvajā vidē, kādā ir izauguši. Ja tavā paziņu lokā ir pilngadīgs cilvēks ar īpašām vajadzībām, aprunājies ar viņa vecākiem – varbūt «Rožkalnu» zaļā pasaule var izrotāt arī viņa dzīvi?

Laikā, kad iznāks šis žurnāls, Latvijas galvgalī būs jau cits prezidents. Jā, vienīgā reize, kad gāju pa ielu, plati smaidīdama un mazliet palēkdamās, bija toreiz, kad augstajā amatā ievēlēja patiesi cienījamu un inteliģentu cilvēku – Vairu Vīķi-Freibergu. Tagad man pat mazliet žēl vecā vīra, kura personīgajā dzīvē nu visi meklē utis. Taču viena uts ir bīstami tendencioza: starp daudzajiem īpašumiem, ar ko saistīts Andris Bērziņš, ir viens Dižjūras krastā, ietupināts kāpu mežā, visvecākā nacionālā parka teritorijā, kur neviens pat nebija pacenties akmeņu čupu nobērt, lai imitētu vecos pamatus. Jā, pirms gadiem desmit daudzi svarīgi vīri, izmantojot dažādas atbildīgo personu ietekmēšanas sviras, nopirka zemi aizsargjoslās un joprojām ir pārliecināti, ka tad, kad pie varas nāks īstās partijas, tiks mainīti nīstie dabas aizsardzības likumi. Un viņi joprojām gaida, bet – nesagaida. Ceru, ka nesagaidīs nekad, kaut ieinteresētās personas rosās varas pirmajās rindās. Nu jau visaugstākajās...

To, ka nevar namiņu būvēt liedagā, daudzi kaut kā piecieš, bet tas, ka nedrīkst mežu nocirst kailcirtē no viena gala līdz otram, – tas nu gan nav paciešams. Tāpēc pašlaik tiek klupināts Valsts meža dienests, – par to lasi Daiņa Īvāna skaudrajā rakstā. Ieskaties fotogrāfijā 14. lpp.! Tā bildēta šopavasar, lidojot gaisa balonā virs Slīteres nacionālā parka. Līdz ko beidzas aizsargājamā teritorija, vienlaidu mežu izrobo 15 izcirtumi! Un tas ir tikai viens foto kadrs! Visa Latvija ir šāda – bet izcirtēji ņirdz sejā un nekad nepiemirst publiski sūkstīties, ka visa Latvija ir viens vienīgs rezervāts un ka uz pasaules mēs noturēsimies, ja sēdēsim uz celmiem.

Demagoģija turpinās! – Kad pie runāšanas tiek Zemkopības ministrijas uzturētā mežzinātnes institūta «Silava» zinātnieki un izsakās par CO2 mazināšanu, izrādās, ka tikai nocirsti koki glābs mūs no klimata pārmaiņām, jo, redz, baļķi koksnē glabājot nīsto ogļskābo gāzi, bet jaunaudze ir tā, kas visčaklāk ražo skābekli. Vienmēr tiek pieminēta arī meliorācijas lielā nozīme CO2 piesaistē, bet ne vārda par iznīcinātiem mitrāju biotopiem un sugām.

Baudi vasaru, ej saudzīgām pēdiņām dabā, bet, ja redzi ņirgāšanos par dabu, nesamierinies – iejaucies, ziņo tiem, kuri atbildīgi par dabas aizsardzību, fotografē un bildes publicē ziņu portālos – lai postītāji redz, ka mēs visu redzam un nosodām.

 

Anitra

P.S. Atgādinu, ka «Vides Vēstis» vari lasīt arī tīmeklī – www.videsvestis.lv Pievērs uzmanību jaunumam – esam pievienojuši sadaļu «TV reportāžas». Lietuvas Nacionālās televīzijas radošā grupa, kas veido raidījumu par ekoloģiju un vidi «Sākt ar sevi», ir sagatavojusi 10 reportāžas no Dānijas un Norvēģijas. Tās ir noskatījušies 960 tūkstoši cilvēku Lietuvā. Noskatīju labu ideju: ejot uz zaļo ēstuvi, var aiznest uz kompostkaudzi mizas un citus biodegradablus atkritumus un saņemt atlaidi rēķinam.