Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

Māris Saukāns un Andris Dambis.

 

 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu nav saņemta neviena atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Latvieši gatavojas elektrizēt Dakāru

Normunds Avotiņš


Franču sacīkšu braucēja un dēkaiņa Terija Sabēna izgudrotais maratonrallijs «Paris – Dakar» jau vairāk nekā 30 gadu ir slavenākās un vienlaikus grūtākās izturības sacensības pasaulē. Lai gan bīstamā piedzīvojuma ģeogrāfija ne vienmēr ietvērusi Senegālas galvaspilsētu Dakāru, ļoti sen nav redzējusi Parīzi un pēdējos gados sacensības pat vairs nenotiek Āfrikā, dalībnieku un skatītāju interese ir neizsīkstoša. Ik janvāri vairāki simti motociklistu, kā arī neskaitāmas vieglo un kravas auto ekipāžas gatavas riskēt ar tehniku, naudu, veselību un pat dzīvību, lai ierakstītu savu vārdu smilšu, sviedru un pārcilvēciskas piepūles veidotajā «Dakāras» vēsturē. Fanu atbalsts tagadējā norises vietā Dienvidamerikā ir neaprakstāms, piemēram, starta ceremoniju Buenosareisā 2009. gadā apmeklēja miljons cilvēku. Tomēr visu rallijreidu rallijreidam netrūkst arī kritiķu, kuru vidū visskaļākās balsis pieder vides aktīvistiem. Motorizētā kavalkāde sacensību laikā patērē milzīgus daudzumus degvielas, bagātīgi piesārņojot atmosfēru ar oglekļa dioksīdu un toksiskiem izmešiem, kas sastopami pat vismodernāko automobiļu izpūtēju dūmos. Viens no risinājumiem ir darbināt iekšdedzes dzinējus ar alternatīvām degvielām, piemēram, bioetanolu, cits – radikāli mainīt rallijreidu spēkratu uzbūvi, pārejot uz bezizmešu enerģijas avotu, piemēram, elektrību. Tieši to iecerējis pazīstamais inženieris Andris Dambis, kura vadībā Ogrē top pasaulē pirmais rallijreidu automobilis ar elektrisko piedziņu – OSCar eO.


«Tas nav iespējams.
Un tieši tāpēc mēs to paveiksim.»

Pēc oficiālās leģendas ideja pieder Mārim Saukānam – būvniekam, absolūtam «Dakāras» fanam un vienlaikus arī ekoloģiski intelektuālu projektu («Labadaba», «zaļās» nometnes) iniciatoram: «Kopš 2003. gada «Riga Rally Raid Team» mērķtiecīgi gāja vispirms uz Dakāras sasniegšanu, pēc tam uz rezultātu uzlabošanu. Taču pirms diviem gadiem mēs sapratām, ka augstāk netiksim, jo tad jācīnās ar autorūpnīcu komandām, kas mums nav nedz pa spēkam, nedz ir mērķtiecīgi,» apsvērumus apkopo Māris. «Mēs nebijām braukuši Dakāras rallijā kopš 2009. gada,» turpina Andris Dambis. «Tad man piezvanīja Māris un teica: «Klau, brauksim uz Dakāru ar elektromobili!»» Ikviens, kurš kaut mazliet pazīstams ar pašreizējām elektrotransporta iespējām, pagrozītu pirkstu pie tās ķermeņa daļas, ko mediķi latīņu valodā sauc par tempora, un paziņotu, kas nekas tāds nav iespējams. «Tā arī ir,» atzīst Dambis, «un tieši tāpēc mēs to paveiksim.»

Pilns ar akumulatoriem

Fakti ir nepielūdzami. Pirmie rūpnieciski ražotie elektromobiļi ar vienu uzlādi ideālos apstākļos var nobraukt 130–160 km, dažkārt pat 250–300 km, taču nekādi vairāk. Argentīnas pampas vai Atakamas tuksnesi, kurā nespēj izdzīvot pat mikrobi, kaut attāli nevar dēvēt par ideāliem apstākļiem. Turklāt rallijreida dalībniekiem ik dienas jāveic 500–800 km, nereti pat vairāk, bet degvielas uzpilde trasē atļauta tikai motocikliem. «OSCar eO būs pilns ar akumulatoriem. Tie būs priekšā, aizmugurē un pat zem kabīnes,» atklāj A. Dambis. Uzzinot par latviešu vienreizējo nodomu – sasniegt Dakāras finišu ar elektromobili –, Ķīnas uzņēmums «Winston Battery» apņēmās piegādāt akumulatorus pašam OSCar eO, nepieciešamajai testa automašīnai, kā arī vienu rezerves komplektu. Divi elektromotori, pa vie-nam uz katras ass, kopā attīstīs 180 kW jaudu. «Īslaicīgi, uz 45 sekundēm, OSCar eO motori spēs attīstīt pat 315 kilovatus. Tā ir ļoti liela jauda,» apgalvo konstruktors. Jauda OSCar eO patiešām būs nepieciešama, jo, pēc pašreizējiem aprēķiniem, automašīna svērs 3,3 tonnas, bet kāpas Čīlē mēdz būt pat kilometru augstas. Salīdzinājumam: OSCar O3 ar 7 litru motoru un pilnu 550 litru bāku svēra 2,7 tonnas.

Benzīna pagarinātājs

Bet kas notiks, kad akumulatori būs tukši? Lai gan OSCar eO projektam atrasti vislabākie komponenti, kādus patlaban iespējams sameklēt elektriskam sacīkšu auto, tā maksimālā sniedzamība būs tikai 300 kilometri. Tad spēkā stāsies mezgls, ko tehniski dēvē par sniedzamības palielinātāju jeb range extender. Tas ir sešu cilindru benzīna dzinējs, kas griež ģeneratoru, kurš savukārt lādē akumulatorus un dod strāvu elektromotoriem. «Lai gan esam spiesti iekļaut konstrukcijā iekšdedzes dzinēju, tas nav savienots ar riteņiem. Piedziņa ir un paliek 100% elektriska,» uzsver Andris Dambis. Tātad bez naftas dedzināšanas tomēr neiztikt? «Jā, taču degvielas patēriņš būs nesalīdzināmi mazāks, jo dzinējs darbosies ar vienmērīgiem apgriezieniem. Degvielas tvertne būs divarpus reižu mazāka nekā OSCar O3, t.i., aptuveni 200 litru.»

Konkurenti nesnauž

Stingri ņemot, OSCar eO būs pat nedaudz hibrīdauto, taču jāatceras, ka ielas «hibrīdos» primārais dzinējspēks joprojām ir iekšdedzes dzinējs. Ar elektrību vien Toyota, Honda un citu ražotāju «zaļie» auto var nobraukt tikai dažus kilometrus un mazā ātrumā. Turpretim OSCar eO trauksies ar 140 km/h un neliks vilties autosacīkšu faniem. Padzirdējuši par latviešu projektu, Dakāras rallijreida oganizatori no Francijas uzņēma šo ideju ar sajūsmu, vien piekodinot, ka elektriskajam OSCar katrā ziņā jāsasniedz finišs. Tā kā OSCar eO startē atsevišķā klasē, latvieši pat var cerēt uz uzvaru. Vai tiešām nevienam nav ienācis prātā kaut kas līdzīgs? «Mēnesi pēc OSCar eO prezentācijas uzzinājām, ka «Dakar 2012» pieteikts elektrisks bagijs,» atklāj Dambis. Konkurenti izvēlējušies riskantāku ceļu – tā kā McRae Buggy ir ļoti mazs un viegls, turklāt oriģināli aprīkots ar motoru no sniega motocikla, latviešu sāncenši cer līdz nākamā gada janvārim izstrādāt superātru lādēšanas iekārtu, kas, uzstādīta tehniskā atbalsta mašīnā, palīdzētu bagija akumulatoriem atgūt spēkus 15–30 minūtēs. Kura konstrukcija izrādīsies pārāka, uzzināsim 2012. gada 15. janvārī Peru galvaspilsētā Limā. •