Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemtas 6266 atsauksmes
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi


Gandrīz puse pasaules ir nabagi

Pašlaik cilvēce izmanto resursus, kas atbilst pusotrai planētai Zeme, turklāt valstīs ar augstu dzīves līmeni ir 30 reižu lielāks ekoloģiskais deficīts nekā nabadzīgajās valstīs, un tas nozīmē, ka bagātāko valstu iedzīvotāji savas nerimstošās vajadzības piepilda uz nabadzīgo valstu iedzīvotāju rēķina. Tas izraisa resursu konfliktus un karus, masveida migrāciju, badu un epidēmijas, no kā cieš nabadzīgie un baidās bagātie. Izrādās, ka 925 miljoniem, t.i., gandrīz miljardam, cilvēku nav pieejams pilnvērtīgs uzturs, vairāk nekā trīs miljardi cilvēku iztiek ar mazāk nekā 2,50 dolāriem dienā. Uz pasaules ir 40% nabagu, kas iztiek ar 5% visas planētas naudas, un 20% bagāto, kam pieder trīs ceturtdaļas naudas.

2012. gadā notiks ANO konference par ilgtspējīgu attīstību, un tai jākļūst par lūzuma punktu civilizācijas attīstības gaitā, jo dabas resursus beidzot jāsāk apsaimniekot prātīgi un tos jāsadala taisnīgi starp valstīm un cilvēkiem. Ikvienam ir jāierobežo vai vismaz jāsamazina dabas resursu izmantošana, lai visi kopā nepārsniegtu planētas Zeme kravnesību. ANO uzskata, ka nepieciešams ieviest stimulēšanas sistēmu, lai nabadzīgie tiek pie resursiem, bet pārtikušie – ierobežo savas vajadzības.


Klupina zaļo enerģētiku

LR Ministru kabinets atbalstījis A. Kampara iniciatīvu līdz 2013. gadam pārtraukt piešķirt tiesības pārdot elektroenerģiju no atjaunojamiem energoresursiem obligātā iepirkuma ietvaros. Ekonomikas ministrs uzskata, ka pašlaik spēkā esošais valsts atbalsts komersantiem, kas ražo elektroenerģiju no atjaunojamiem resursiem, ir pārāk dāsns, tāpēc obligātā iepirkuma komponentes īpatsvars elektrības gala tarifā ir lielāks nekā sabiedrības spēja apmaksāt zaļās enerģijas ražošanu. Taču jaunie grozījumi neatceļ dažiem atjaunojamās enerģijas ražotājiem iepriekš piešķirtās priekšrocības, un tas pastiprina nevienlīdzīgos apstākļus, kādos patlaban darbojas atjaunojamās enerģijas ražotāji.

Atjaunojamo energoresursu ražošanu un tās obligāto iepirkumu Latvijā regulē trīs dažādi MK noteikumi: 2007. gada 24. jūlija noteikumi Nr. 503, 2009. gada 24. februāra noteikumi Nr. 198 un 2010. gada 16. marta noteikumi Nr. 262, saskaņā ar kuriem savulaik ir izsniegtas atļaujas zaļās enerģijas ražošanai. Lai gan šie noteikumi ir visai līdzīgi, tajos ietvertas atšķirīgas prasības zaļās enerģijas ražotājiem. Ekonomikas ministrs A. Kampars sola, ka atšķirības tiks novērstas ar atjaunojamās elektroenerģijas likumu, kas ir nodots Saeimas deputātu vērtēšanai, bet izskatās, ka gulēs tur ilgi. Atjaunojamās elektroenerģijas likumprojekts ilgtermiņā nosaka no politiķiem neatkarīgas sistēmas izveidi šā biznesa attīstībai. Tāpēc, kamēr nav pieņemta jaunā sistēma, nolemts apturēt veco.

Alternatīvās enerģijas konfederācijas priekšsēdētājs Jevgenijs Kisiels uzskata: zaļās enerģijas atbalstītāju kustība būs neveiksmīga, ja pieaugs siltuma un elektrības cenas, tādēļ jāmeklē ceļi, kā saražot zaļo enerģiju, nepaaugstinot cenu. Bez tam aprēķinos jāsalāgo zaļās enerģijas cena ar labumu, ko tā dod Latvijas ekonomikas attīstībai.


Enerģētiķi kritizē siltumsūkņus un koģenerāciju

Šā gada 11. maijā notika Latvijas Enerģētikas forums, kurā nozares vadība un eksperti apsprieda Latvijas enerģētiskās ilgtspējas jautājumus. Tika piedāvāti vairāki enerģētikas diversifikācijas vir-zieni. Radikālākā pieeja ir atteikties vai samazināt līdz minimumam Krievijas gāzes piegādes, bet attīstīt tā saukto atjaunojamo resursu enerģētiku. Daži dalībnieki brīdināja, ka Latvijā kā zaļu enerģiju piedāvā arī tādu, kas drīzāk ir neefektīva un pat videi kaitīga. Ļoti kritizēti tiek siltumsūkņi, kas nebūt netaupa enerģiju, jo tiem jādarbina cirkulācijas sūkņu un kompresoru sistēma. Ja visi Latvijā nolemtu ierīkot siltumsūkņus, «Latvenergo» būtu jāpalielina elektroenerģijas imports vai enerģijas ražošana, un tas pašlaik iespējams, darbinot TEC 2, kur elektrību ražo ar Krievijas gāzi.

Tikpat kritiski tiek vērtēta ideja būvēt 400 megavatu jaudas koģenerācijas staciju, ko darbinātu ar malku vai koksnes atkritumiem, jo nav skaidrs, kur liks siltumu. Bez tam – jo lielāka kurtuve, jo tālāk jāved kurināmais. Simtiem kilomet-ru garas malkas transportēšanas ķēdes nozīmē palielinātu fosilās degvielas patēriņu, un te ar ilgtspēju sakara maz.

Enerģētikas jomas profesionāļi vēl joprojām vairāk domā par ierastiem ceļiem un atbalsta sašķidrinātās gāzes termināļa (SGT) iespējamo būvniecību, jo tas stabilizētu gāzes cenu. Šobrīd tiek vērtētas četras potenciālās vietas termināļa novietojumam: Rīga, Liepāja, Ventspils un Skulte. Tajā pašā laikā lietuvieši ir pārliecināti, ka SGT jābūvē Klaipēdā. Pērn līdzīgu termināli sāka būvēt Polijas pilsētā Svinouščē, un poļi uzskata, ka sašķidrinātās dabasgāzes termināļa celtniecība rada konkurenci starp sašķidrināto un cauruļvadu dabasgāzi, samazinot dabasgāzes cenas, kā tas noticis Lielbritānijas tirgū, kur dabasgāzes cenas ir zemākas, salīdzinot ar Poliju un Baltiju.


Atomelektrostacija Latvijā ir neizbēgama

Eksperti prognozē, ka nākamajos 10 gados elektroenerģijas patēriņš pieaugs ne tikai Latvijā, bet arī Baltijas valstīs un ES, tāpēc Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācija (LEEA) uzskata, ka atomenerģija Latvijai ir labākais risinājums konkurētspējīgas enerģijas ražošanai, kas papildus zemām kurināmā izmaksām un mazākām CO2 emisijām vienlaikus radītu arī modernu, inovatīvu industriju. «Atomelektrostacija Latvijā ir neizbēgama, jo fosilā kurināmā krājumi sarūk, un cita ceļa nav. Par šo jautājumu nopietni domā arī igauņi, un Latvija nevar palikt iepakaļ,» uzskata LEEA vadītājs V. Krēsliņš. Jaunas kodolstacijas pašlaik plāno būvēt ne tikai Lietuvā, bet arī Kaļiņingradā un Baltkrievijā. Vienlaikus LEEA saprot, ka, lai attīstītu AES projektu Latvijā, nepieciešams izskaidrot sabiedrībai kodolenerģētikas priekšrocības, pilnveidot likumus, izvēlēties iespējamo AES vietu un veikt ietekmes uz vidi novērtējumu, kā arī risināt radioaktīvo atkritumu glabātavas problēmu.

«Kodolenerģija pašlaik ir lētākā iespēja ar zema oglekļa daudzuma izmešiem,» tā raidorganizācijai «BBC» paziņojis Lielbritānijas Klimata izmaiņu komitejas izpilddirektors Dei-vids Kenedijs, un šī ir viena no zīmēm, kā, slēpjoties aiz CO2 samazināšanas, tiek lobēta atomenerģētika visā ES. Arī LR Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas klimata speciālisti atzīstas, ka lielie nākotnes CO2 samazināšanas procenti sacerēti, rēķinoties, ka lielāko daļu enerģijas Latvijā nodrošinās AES.

Kamēr Latvijā neatmet domas par AES būvi, Japāna jūnija sākumā atzina, ka vairāk nekā divas reizes palielinātas aplēses par radioaktīvo vielu daudzumu, kas atmosfērā varētu būt nonācis pirmajā nedēļā pēc 11. marta katastrofālās zemestrīces un cunami izraisītās avārijas Fukušimas atomelektrostacijā. Pirmajā nedēļā atmosfērā varētu būt nonākuši 770 tūkstoši terabekereli radioaktīvo vielu, nevis, kā tika lēsts iepriekš, 370 tūkstoši terabekereli. Lielākā daļa radioaktīvo vielu aizpūstas Klusajā okeānā, nevis apdzīvoto rajonu virzienā. Kā norāda Tokijas universitātes pētnieks Jotaro Hatamura, kodolenerģija ir bīstama un bija kļūdaini uzskatīt to par drošu.


Neizmet ekonomiskās spuldzes kopā ar sadzīves atkritumiem!

SIA «Ekogaisma» veiktā aptauja liecina, ka tikai neliela daļa Latvijas iedzīvotāju, kuri savā mājsaimniecībā izmanto ekonomiskās spuldzes, izturas atbildīgi pret vidi, proti, neizmet tās sadzīves atkritumos, bet gan nodod pārstrādei. Četras piektdaļas jeb 79% aptaujāto atzīst, ka ikdienā lieto ekonomiskās spuldzes. Tomēr lielākā daļa jeb 72% aptaujāto izmet tās kopā ar sadzīves atkritumiem. Ekonomiskās un citas gāzizlādes spuldzes ir uzskatāmas par bīstamajiem atkritumiem, jo, tās sasitot, spuldzēs esošās vielas nonāk atmosfērā, un tas, savukārt, var radīt kaitējumu videi un cilvēku veselībai. Tikai 15% aptaujāto zina, ka ekonomiskās spuldzes pārstrādei bez maksas pieņem atkritumu savākšanas punktos, bet vēl mazāk jeb 12% ir informēti, ka izdegušo spuldzi var nodot dažos elektropreču veikalos, iegādājoties vietā jaunu. «Vides Vēstis» atgādina: kamēr skeptiķi strīdas, kas veselīgāk – spīdināt parastās, ekonomiskās vai LED spuldzes –, videi draudzīgāk ir agri celties un pilnvērtīgi izmantot dienas gaismu, nevis rosīties pa nakti spuldžu gaismā.

Vairāk informācijas par to, kur nodot izlietotas ekonomiskās spuldzes, mājaslapā http://www.ekogaisma.lv un http://www.atkritumi.lv.


Vēja parkus jūrā varēs būvēt 2017.-2018. gadā

Izpēte par vēja parku būvniecību jūrā varētu ilgt aptuveni trīs gadus, konkursus varētu sākt rīkot aptuveni 2014. gadā, savukārt būvniecība varētu notikt 2017.-2018. gadā, prognozē Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce. Vispirms valstij jānodrošina vēja resursu izpēte uz sēkļiem, un tad, balstoties uz šiem datiem, ministrija izsludinās konkursus.

Gada sākumā Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes sēdē tika secināts, ka valstī nepieciešams izveidot vienotus kritērijus vēja parku attīstībai, lai izvairītos no situācijas, ka vēja parku veidošana notiek nekontrolēti pēc atsevišķu uzņēmēju ieskatiem. Interesi par vēja elektrostaciju būvniecību jūrā izrādījuši četri uzņēmumi, un viens no tiem neslēpj sašutumu par gauso attīstību šajā jomā.

 

Sagatavoja: Anitra Tooma.