Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemta 1 atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Grāmatu apskats

«No leduslaikmeta līdz globālajai sasilšanai»

Ojārs Āboltiņš
Izdevniecība «LU Akadēmiskais apgāds»

Aiz vien vairāk cilvēku visā pasaulē sāk interesēties par to, kā tad mainās klimats, un beidzot arī klimata pētniekiem ir iemesls savas gadu gaitā krātās zināšanas likt uz papīra. Ja «Vides Vēstīs» publicētie ģeologa Daiņa Ozola raksti par ledājiem arī tevi iedvesmojuši uzzināt ko vairāk par klimata pārmaiņām, tad šī grāmata būs laba lasāmviela, kaut abu autoru uzskati krietni atšķiras – jo īpaši jautājumā par ledāju kustību un iedarbību uz gultni. Toties gūsi daudz neapstrīdamas informācijas par pieledāja baseiniem un Baltijas jūras stadijām. Daudz fotogrāfiju un shēmu, kas ļauj labāk izprast, kā veidojusies Latvijas ainava, kas atstūmis kalnus, kas ietinis pelēkus ģipša slāņus sarkanbrūnā morēnā. Lasi un prāto, kas tad mums sagatavots – globālā sasilšana vai atdzišana...

 
 

«Latvijas ūdenskritumi un krāces»

Andris Grīnbergs
Izdevniecība «Trīsdesmit seši»

Latvijas Petroglifu centra dibinātājs un vadītājs Andris Grīnbergs kopā ar domubiedriem nepaguris meklē un atrod dažādus dabas brīnumus. Taču tas nav bijis šķērslis, lai viņš rastu laiku un iespēju uzrakstīt skaistu un ar informāciju pārbagātu grāmatu. Andris apraksta ne tikai mūsdienās vēl apskatāmus ūdenskritumus un krāces, bet savācis informāciju arī par tiem ūdens brīnumiem, kas iznīcināti, būvējot HES uz Daugavas. Gan jau sniegotas ziemas būs arī turpmāk, un pēcāk, pavasaros, varēsim jūsmot par leduskritumiem, – autors apkopojis vispilnīgāko leduskritumu sarakstu, kāds vien Latvijā atrodams. Visiem Latvijas ūdenskritumiem norādītas koordinātas, publicētas teicamās «Jāņa sētas» kartes. Ja gribi apceļot ne tikai Latviju, bet aizbraukt nedaudz tālāk, jāiepazīst skaistākie Igaunijas ūdenskritumi – 34 no tiem te aprakstīti.

 
 

«Homeopātiskais mājas ārsts»

Rasma Kalniņa
Izdevniecība «Homeopātiskā izglītība»

Homeopāte un skolotāja Rasma Kalniņa grāmatas pirmajās lappusēs apraksta homeopātijas pamatprincipus, pēc tam – dažādu slimību simptomus un to ārstēšanai ieteicamos preparātus. Un te sākas pats interesantākais, jo homeopāti savu pacientu vēro pavisam citādi nekā tradicionālie dakteri. Piemēram: «Pulsatilla sevišķi piemērota maigām, nervozām, sievišķīgām, blondām vai sarkanmatainām personām ar zilām acīm»; «Chamomilla – slimnieks slikti panes sāpes, ļoti uzbudināti ļautiņi, raksturīga pazīme – viens vaigs sarkans». Grāmatas iedvesmota, aizsteidzos uz Homeopātisko aptieku un nopirku pilienus pret ēstgribu, taču aukstuma vilnis, kas pārtrauca pavasari, apspieda jebkuru homeopātisko iedarbību, sāku ēst vēl vairāk. Laikam vienīgais ieguvums no grāmatas izlasīšanas ir pārliecība, ka jāatrod savs homeopāts, kurš novērtēs manu vaigu sārtumu, vēdera burkšķēšanu un izrakstīs preparātus, kas domāti tieši man.

Zaļās filmas

Kino ir ne vien izklaidējoša, bet arī sociāla māksla. Tādēļ ik pa laikam uz ekrāniem nonāk arī ar ekoloģiju saistītas mākslas filmas. Starp populārākajām jāmin, piemēram, filmas «Silkvuda» (Silkwood, 1983) un «Ērina Brokoviča» (Erin Brockovich, 2000). Filmā «Silkvuda» Merila Strīpa atveido plutona attīrīšanas rūpnīcas darbinieci Karenu Silkvudu, kura, vairākkārt pārliecinājusies par to, ka strādniekiem nav nodrošināti veselībai droši darba apstākļi un ka rūpnīcas vadība nav darījusi visu, lai ražošanas procesā cilvēkus neapdraudētu radiācija, sākusi cīņu ar administrāciju un cenšas brīdināt iedzīvotājus par draudošajām briesmām. Filma «Ērina Brokoviča» ar Džūliju Robertsu galvenajā lomā stāsta par kādu jaunu sievieti, kura uzsākusi cīņu pret lielu firmu, kas apzināti piesārņojusi kāda ciemata gruntsūdeņus, tādējādi radot nopietnas veselības problēmas iedzīvotājiem.

Pēdējo desmit gadu laikā kinoteātros tiek demonstrētas ne vien mākslas filmas, bet arī dokumentālās filmas, kas pauž zaļās idejas: par dzīvniekiem, ekoloģiju, piesārņojumu un cilvēka ietekmi uz vidi. Priekšplānā vairs nav pievilcīgs aktieris, bet daba ar tās problēmu loku. Aktieris, ja tāds vispār tiek izmantots, ir kļuvis par aizkadra balsi, pats nedominējot, bet ļaujot runāt žurnālistiem, pētniekiem un biologiem. Filmas «Viss ir labi» (Everything’s Cool, 2007) režisors Daniels Golds (Daniel B. Gold) uz jautājumu, kāpēc viņš veido šādas filmas, atbild, ka vēlētos, lai cilvēki skatītos filmas par vidi un, otrkārt, lai cilvēki pēc šādu filmu noskatīšanās gūtu iedvesmu dzīvot dabai draudzīgāk.

Tālāk sniegšu nelielu ieskatu vien deviņās 21. gadsimta pirmajā desmitgadē tapušās dokumentālajās filmas, kas ir gan interesantas, gan arī izglītojošas un domāt rosinošas.


«11. stunda» (11th Hour), 2007

Vienpadsmit... Līdz pusnaktij vēl stunda laika. Tas ir brīdis, kad vēl iespējams ko mainīt. Šī ir filma par cilvēka rīcības izraisītajām pārmaiņām un to sekām uz vidi tagad un nākotnē. Pētījumu rezultātus un situāciju uz planētas komentē dažādu nozaru un dienestu eksperti no visas pasaules, lai ikvienam kļūtu skaidrs, cik katastrofāla patlaban ir situācija uz mūsu Zemes.

«Zemes iedzīvotājs» (Earthlings), 2005

Filmas anotācijā teikts: «Ja spēsi šo filmu noskatīties, ne reizi neaizgriežoties vai šausmās nenoskurinoties, tad tev ir dzelzs nervi vai akmens sirds.» Filma stāsta par to, kā cilvēks dažādos veidos sev pakļauj un izmanto dzīvniekus – sākot ar to izmantošanu pārtikai un apģērba ražošanai un beidzot ar to izmantošanu medikamentu un kosmētikas līdzekļu pārbaudēs un izklaidei.

«Līcis» (The Cove), 2009

Filma par cilvēku grupu, kuras sastāvā ir arī visiem zināmā delfīna Flipera dresētājs Riks O’Barrijs (Ric O’Barry), kas dodas uz kādu mazu ciematiņu Japānā, kur nakts laikā nežēlīgi nogalināti delfīni. Viņu mērķis ir iemūžināt un beidzot darīt galu šīm šausminošajām delfīnu masveida slepkavībām, kas norisinās katru gadu, tā laupot dzīvību vairākiem tūkstošiem šo miermīlīgo un inteliģento dzīvnieku. Kad filmas veidotāji cenšas slaktiņu apturēt, viņi atklāj, ka delfīnu medības ir tikai aisberga redzamākā daļā. 2010. gadā filma saņēma «Oskaru» kā labākā dokumentālā filma.

«Muļķu laikmets» (The Age of Stupid), 2009

Ir 2055. gads, un kāds vīrs, lūkojoties uz cilvēku pieļautajām kļūdām ekoloģijas jomā, domā: kāpēc viņi toreiz, kad tas vēl bija iespējams, neko nedarīja, lai apturētu klimata pārmaiņas? Filmā ietverti dokumentāli stāsti no Anglijas, Irākas, Indijas un citām valstīm, kas papildināti ar izglītojošām animācijas īsfilmām.

«Paisums» (Rising Waters), 2000

Septiņiem miljoniem Klusā okeāna salu iedzīvotāju globālā sasilšana ir tagadnes, nevis nākotnes problēma. Ūdens līmenis strauji pieaug, liekot saliniekiem meklēt sev citu mājvietu.

«Černobiļas sirds» (Chernobyl Heart), 2003

Slimi bērni, pamesti ciemati... Baltkrievijas skarbais stāsts un pieredze ir joprojām aktuāls brīdinājums par atomenerģijas nedrošību un riskiem, un tas kļūst divtik aktuāls tieši tagad, kad visa pasaule dzīvo baiļu ēnā par sekām, ko izraisīs radiācijas noplūde no zemestrīcē cietušās AES Fukušimā Japānā. 2004. gadā filma saņēma «Oskaru» kā labākā dokumentālā filma

«Homo Toxicus», 2009

Katru dienu dabā nonāk tonnām toksisko atkritumu. Taču cilvēki ne tik vien neapjauš savu netiešo līdzdalību tajā, bet pat nesatraucas par ietekmi uz dzīvajām būtnēm. Filmas veidotāji parāda sakarību starp toksiskajiem atkritumiem un tādām slimībām kā vēzis, alerģijas, hiperaktivitāte...

«Teksasas zelts» (Texas Gold), 2006

Kad Diāna Vilsone, piecu bērnu māte atklāj, ka viņas dzimtais ciemats Teksasā ir viena no piesārņotākajām vietām Amerikā, viņa nolemj rīkoties. Filmā tiek atklātas ne vien sekas, ko rada piesārņojums, bet arī pašaizliedzīga cilvēka cīņa ar ražošanas industriju.

«No plastmasas atkarīgie» (Addicted to Plastic), 2008

Filma par mūsdienu sabiedrības atkarību no plastmasas: sākot ar piknika glāzītēm līdz pat dažādām protēzēm ķirurģijā – plastmasas izstrādājumi ir visur! Ne velti šo sauc par plastmasas laikmetu. Filmas veidotāji dodas ceļojumā, lai atklātu, ko mēs īsti zinām par šo materiālu un kādas sekas tas rada videi.


Tā kā šāda veida filmas netiek radītas un rādītas peļņas dēļ, šeit minētās un citas vides filmas bieži vien var noskatīties interneta tiešsaistē bez maksas. •